ŽURNĀLS Redaktora sleja

15. Marts 2011 /Nr.11 (658)

16. marta noskaņas
13 komentāri
Doc. Dr.iur.
Jānis Pleps
 

Droši vien visiem sen jau apnicis klasiskais 16. marta riņķa dancis. Šajā gadā atkal notiek tas pats, kas bijis iepriekš. Iespējams, pat nevajadzētu šim jautājumam veltīt īpašu uzmanību. Tomēr dažas pārdomas tas raisa.

Nesen klajā nākusī jaunā latviešu filma “Dancis pa trim” vēsta vēl kādu stāstu par tā laika traģiskajiem notikumiem. Filmu var noskatīties, lai padomātu par vēstures interpretācijām. Atstājot malā tradicionālās debates par latviešu kino kvalitāti un aktierspēli, kas šādas reizēs tiek apspriesta izklaižu slejās, filma piedāvā versiju par kureliešu alternatīvu. Latvijas Centrālās padomes un kureliešu izvēlētais “trešais ceļš” bija neērts gan hitleriskajai Vācijai, gan Padomju Savienībai. Savukārt mēs joprojām vairāk vai mazāk runājam par viņiem ērtajiem jautājumiem, kuros esam viegli ievainojami.

Rietumu tiesību telpa ar demokrātiskas tiesiskas valsts vērtībām un pamattiesību garantijām beidzas aiz Ludzas. Latvija atrodas fundamentāla tiesību telpu lūzuma malā. Abās tiesību telpās tiesībām ir atšķirīga vērtība, tāpat kā atšķiras šajās telpās valdošā tiesību kultūra un mentalitāte.

Jau sen esam pieraduši pie masveida pulcēšanās pasākumu aizliegumiem un pat vardarbīgas to izklīdināšanas austrumos, kad kāds uzdrošinās paust valdošajam viedoklim nepieņemamas lietas. Pat ja kopā sanākt vēlētos vien daži desmiti cilvēku, vara viņiem to aizliedz.

Šķiet, ka daudzi arī mūsu valstī vēlētos valdīt ar šīm pašām metodēm. Tad, kad viņiem neērtos jautājumos norāda uz Rietumu tiesību telpas standartiem, ierasta ir klasiskā atruna par Latvijas reālo situāciju un grūtajiem pārmaiņu laikiem.

Attieksme pret pulcēšanās brīvību uzskatāmi parāda varas attieksmi pret Rietumu tiesību telpas vērtībām. Ikvienam, kamēr vien viņš nerīkojas prettiesiski, ir neatņemamas tiesības paust publiski savu viedokli, lai arī cik nepieņemams daudziem tas liktos. Un varai tas ir jānodrošina.

Tāpat mums ir bijusi iespēja novērtēt jaunā tiesībsarga proaktīvo rīcību, kas tika solīta priekšvēlēšanu kampaņas laikā. Viņš prātīgi norādījis: esot jāgaida tiesas spriedums un tad varēšot vērtēt.

komentāri (13)
13 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
OAtVdWPUF
16. Oktobris 2011 / 16:54
0
ATBILDĒT
3MKp63 yktbfxpndbyh
kjlgClIDL
16. Oktobris 2011 / 08:21
0
ATBILDĒT
Phenomenal breakdown of the topic, you shloud write for me too!
kjlgClIDL
16. Oktobris 2011 / 08:21
0
ATBILDĒT
Phenomenal breakdown of the topic, you shloud write for me too!
kjlgClIDL
16. Oktobris 2011 / 08:20
0
ATBILDĒT
Phenomenal breakdown of the topic, you shloud write for me too!
Garāmgājējs
18. Marts 2011 / 15:45
0
ATBILDĒT
Re Komitejas viedokļa raksturs: droši vien tehniski pareizā atbilde būtu, ka viedoklim nav res judicata saistošais spēks ne konkrētajā lietā, ne vēl jo vairāk attiecībā uz citām lietām, bet skaidrojums ir ar lielu pārliecinošu spēku attiecībā uz saistošo normu saturu.



Re konkrētā lieta: es neesmu pilnībā pārliecināts, ka situācijas ir salīdzināmas, http://www1.umn.edu/humanrts/country/decisions/30-2003.html . Norvēģijas situācijā runa bija par antisemītiskiem un rasistiskiem lozungiem un uzbrukumiem, kuri visdrīzāk bija noveduši pie vardarbības un vardarbības draudiem (In the course of the speech, Mr. Sjolie stated that his \'people and country are being plundered and destroyed by Jews, who suck our country empty of wealth and replace it with immoral and un-Norwegian thoughts\'. He then refers not only to Rudolf Hess, in whose commemoration the speech was made, but also to Adolf Hitler and their principles; he states that his group will \'follow in their footsteps and fight for what (we) believe in\'. The Committee considers these statements to contain ideas based on racial superiority or hatred; the deference to Hitler and his principles and \'footsteps\' must in the Committee\'s view be taken as incitement at least to racial discrimination, if not to violence).



Varētu uzskatīt, ka Komitejas viedokļa ratio ir vērsts uz ksenofobisku un agresīvu uzskatu expressis verbis paudošu pasākumu aizliegšanu, kas būtu nošķirams no Senāta nolēmuma.
unalex
18. Marts 2011 / 14:30
0
ATBILDĒT
Tas, ka 16. marta gājienos u.c. pasākumos esesieši tieši tiek godināti, netiek slēpts - http://www.visulatvijai.lv/news.php?readmore=1156319495 Ja AT Senāts izvēlas to nepamanīt, tas ir jautājums par Senāta pieejas integritāti.



Rezolūcijai tiešām nav saistoša spēka, bet tā ir derīgs līdzeklis, lai izvērtētu, kādi pasākumi tiek vērsti pret cilvēktiesībām un, respektīvi, nav cilvēktiesību aiozsargāti.



Toties Komitejas viedoklis ir neapstrīdami saistoša līguma - Rasu diskriminācijas izskaušanas konvencijas - satura noskaidrošana konkrētā lietā, kuru sniedz tam ar līgumu pilnvarota institūcija. Respektīvi, tas ir saistošs
Armands
18. Marts 2011 / 14:10
0
ATBILDĒT
Pirmkārt, ANO Rasu diskriminācijas izskaušanas komitejas VIEDOKLIM un Cilvēktiesību komisijas rezolūcijai nav juridiski saistoša spēka.



Otrkārt, 16. marta gājiens nav nacismu slavinošs pasākums, ko apliecina Senāta 10.03.2010. spriedums lietā SKA-34/2010:

\"[17] Senāts ievēro, ka gadu no gada 16.marts ir atceres diena sabiedrības grupai, kura piemin kritušos leģionārus. Tā organizē un piedalās piemiņas pasākumos daudzviet Latvijā. Šī sabiedrības grupa par īpaši nozīmīgu uzskata ziedu nolikšanu pie Brīvības pieminekļa, jo piemineklis simbolizē Latvijas tautas tiekšanos pēc brīvības un sava valstiskuma – vērtībām, par kurām leģionāri cīnījās.\"



PS. būs interesanti sagaidīt, kā beigsies lieta ar \"Daugavas Vanagi Latvijā\" šogad prasīto atlīdzinājumu par Rīgas domes prettiesisko lēmumu par gājiena aizliegšanu.
unalex
18. Marts 2011 / 13:23
0
ATBILDĒT
Diemžēl autors nepievērš uzmanību tam, ka nacismu (kura pusē karoja Waffen SS Latviešu leģiona kareivji) slavinošo (to, ka esesiešus, kurus kautrīgi sauc par leģionāriem, 16. marta gājienos tieši godina, visulatvijai.lv neslēpj) pasākumu neaizliegšana ir cilvēktiesību pārkāpums (Rasu diskriminācijas izskaušanas komitejas viedoklis lietā The Jewish community of Oslo et al. v. Norway, 30/2003), sk. arī ANO Cilvēktiesību komisijas 15.04.2004. rezolūciju E/CN.4/RES/2004/16
Vilis
16. Marts 2011 / 14:41
0
ATBILDĒT
Ļoti labs komentārs. Pulcēšanās brīvība likuma ietvaros ir jānodrošina. Administratīvā tiesa kārtējo reizi ir pierādījusi, ka tā - pretēji Rīgas Domei - šī jautājuma fundamentālo nozīmi saprot.

Bet jaunā "neatkarīgā" Tiesībsarga solītā "proaktīvā" rīcība ir tiešām smieklīga....
Kika
15. Marts 2011 / 14:41
0
ATBILDĒT
paldies Dievam, tiesa šodien atcēla Rīgas Domes kārtējo aizliegumu rīkot gājienu 16. martā.

ja tas nebūtu noticis, mati tiešām celtos stāvus.

Ko sliktu Latvijas valstij un sabiedrībai var nodarīt daži veci vīri, kurus ar varu iesauca vācu leģionā vai kuri turp paši aizgāja tādēļ, ka labi atcerējās sarkano teroru 1940.-1941. gadā un neredzēja citu ceļu, kā apturēt padomju otrreizējo okupāciju?

vai viņiem un viņu atbalstītājiem nav pulcēšanās tiesību un vārda brīvības?

Kāds tiesisks pamats vispār būtu iedomājams, lai varētu aizliegt šādu gājienu?

paldies tiesai par saprātīgo rīcību.
jurists
15. Marts 2011 / 13:57
0
ATBILDĒT
Lai dzīvo latviešu strēlnieku piemiņa! :)
Dace
15. Marts 2011 / 12:41
0
ATBILDĒT
Tas riņķa dancis ap Latvijai un tās kritušajiem vīriem būtisko datumu nenotiktu, ja pie varas esoši būtu ar stingriem mugurkauliem un konkrētiem viedokļiem, kas balstītos kā tiesību, tā morāles vērtībās - savas valsts un tautas kritušie ir jāpiemin un jāgodā. Un te nu liekas ir kādas diskusijas.



Diemžēl, varas kungi vai ik dienas sapinās it kā diplomātijas, faktiski melu labirintos, kas piedot vēl izteiktāku ritmu 16.marta riņķa dancim.



Paldies Jānim Plepam par dalīšanos pārdomās.

Francis Ksavers
15. Marts 2011 / 00:22
0
ATBILDĒT
No ASV Konstitūcijas Pirmā labojuma viedokļa šāds 16. marta pasākumu aizliegums vai "nesaskaņošana" būtu neiedomājami. Bet tas ir tas brīvības ideāls, kas diemžēl arī Rietumeiropā nav sasniegts.
visi numura raksti
Viktorija Jarkina, Guna Kaminska
Skaidrojumi. Viedokļi
Latvijas advokatūrai deviņdesmitā gadadiena
"Mainās advokātu paaudzes, bet nedrīkst mainīties ieliktie Latvijas advokatūras principi un pamati kopsakarībā ar tiesas sistēmas pamatiem. Kas necildina un nespodrina savas profesijas godu, kas nemācās no pagātnes kļūdām, nevar ...
Valters Diure
Skaidrojumi. Viedokļi
Ieskaits un izslēdzošais ieskaits
Katrs jurists ir saskāries ar tādu tiesību institūtu kā ieskaits, taču tādi specifiski ieskaita paveidi kā izslēdzošais ieskaits vai prasījumu un saistību neto ieskaits var nebūt tik pazīstami. Šis raksts ir veltīts ieskaita ...
Olavs Cers, Laura Ratniece
Skaidrojumi. Viedokļi
Vai valsts amatpersonas statuss ir priekšrocība administratīvajā procesā
"Jurista Vārdā" jau iepriekš rakstīts par iespējamiem tiesību uz taisnīgu tiesu pārkāpumiem administratīvajās tiesās.2 Tā kā šī problēma pastāv joprojām, autori ar rakstu vēlas raisīt diskusiju par iespējamiem Satversmes 91. ...
48 komentāri
Lauris Liepa
Nedēļas jurists
Lauris Liepa
5 komentāri
Tiesību prakse
Patērētāju tiesību aizsardzības centra lēmuma atziņas
Līdz ar šā materiāla publicēšanu "Jurista Vārda" rubrikas Tiesību prakse/Atziņas klāstu turpmāk papildinās arī Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) lēmumi. Šoreiz uzmanība tiek vērsta uz normatīvajos aktos ...
AUTORU KATALOGS