ŽURNĀLS Diskusija

24. Maijs 2011 /Nr.21 (668)

Kāda ir juridiskās izglītības nākotne Latvijā
Nozares problēmas visas augstākās izglītības kontekstā
3 komentāri

Pašlaik Saeimā top apjomīgi grozījumi Augstskolu likumā – Izglītības, kultūras un zinātnes komisija, gatavojot likumprojektu uz otro lasījumu, izskata gandrīz 130 priekšlikumus. (Paralēli šiem grozījumiem jau ilgāku laiku top arī pilnīgi jauns regulējums – Augstākās izglītības likums, taču tā pieņemšana netiek prog­nozēta tuvākajā laikā.) Lielākā daļa šo priekšlikumu, ja tiks pieņemti, skars arī augstskolas, kuras piedāvā juridisko izglītību.

Tādēļ "Jurista Vārds" uzdeva jautājumus ekspertiem par, mūsuprāt, interesantākajiem jauninājumiem, kas šobrīd piedāvāti Augstskolu likuma grozījumu projektam. Vienlaikus vēlējāmies noskaidrot viedokļus par priekšlikumiem, kas vairākkārt izskanējuši publiski un varētu risināt tieši juridiskajai izglītībai specifiskas problēmas – iespējamo juristu pārprodukciju darba tirgū, neviendabīgo juridiskās izglītības kvalitāti dažādās Latvijas augstskolās u.c.

 

Iesniegtie priekšlikumi grozījumiem Augstskolu likumā paredz noteikt, ka universitātēs vismaz 65% (līdzšinējo 50% vietā) no akadēmiskajos amatos ievēlētajām personām ir jābūt doktora zinātniskajam grādam, turklāt šādu personu universitātē ir vismaz simts, savukārt augstskolu programmu īstenošanā jāiesaistās vismaz 30 personām ar zinātņu doktora grādu (līdzšinējo 15 vietā). Kā vērtējat priekšlikumu paaugstināt likuma prasības attiecībā uz augstākās izglītības iestādes nodarbināto personu zinātnisko kvalifikāciju?

I. Druviete. Priekšlikums, nenoliedzami, vērtējams pozitīvi kā pareizs instruments ceļā uz intelekta nāciju. Arī Latvijā nepieciešams īstenot humboltisko studiju un pētniecības vienotību. Šie, jau piecus gadus pārspriestie jautājumi iekļauti "Vienotības" programmā un V. Dombrovska valdības deklarācijā, kas paredz zinātnieku skaita palielināšanu kā stūrakmeni studiju izaugsmei. Piemēram, no 2012. gada paredzēts doktorantūru un promociju finansēt no valsts budžeta, attiecīgi palielinot budžeta vietu skaitu uz pašreizējo maksas studiju rēķina, lai sasniegtu 400 jaunu zinātnieku gadā. Deklarācijā, kurā noteiktie uzdevumi jāveic līdz 2014. gadam, valdība apņēmusies doktoru īpat­svaru augstskolas akadēmiskajā personālā palielināt līdz divām trešdaļām, panākot arī to, lai vismaz trešdaļa doktoru augstskolas personālā būtu vecumā līdz 40 gadiem. Saskaņā ar D. Šēnberga 2011. gada aprīlī veikto analīzi, mūsu universitāšu akadēmiskajā personālā jau ir 52– 66,5% doktoru. Tā ka šāds priekšlikums ir ne vien nepieciešams, bet arī reāli īstenojams.

Lai arī sekmējama augstskolu konsolidācija, tomēr priekšlikums par simt doktoriem vienā universitātē vairs netiek skatīts. Savukārt norma par trīsdesmit doktoriem vienā augstskolā nodrošina minimālo skaitu jaunas augstskolas dibināšanai, nekādi neskarot esošo augstskolu studiju programmas.

 

 

 

R. Broks. Minētais jautājums būtu dalāms trijās daļās:

1) Nosacījums, ka universitāšu akadēmiskajā personālā jābūt 100 personām ar doktora grādu, nebūtu atbalstāms, jo universitātēm uzliek palielināt vēlētā akadēmiskā personāla īpatsvaru, lai nodrošinātu priekšlikumā minētā nosacījuma izpildi. Piemēram, ja universitātē akadēmiskā personāla sastāvā ietilpst tikai 80 personas, no kurām saskaņā ar Augstskolu likuma nosacījumiem pusei (40) ir doktora grāds, tad minētajai universitātei ir mākslīgi jāpalielina akadēmiskais personāls par vismaz 60 cilvēkiem, kas radītu nepamatotus finansiālus izdevumus.

Jāmin, ka Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija minēto priekšlikumu noraidīja.

2) Attiecībā uz nosacījumu – augstskolu dibinot, jāievēro prasība, ka augstskola īstenos vismaz divas studiju programmas un to īstenošanā iesaistīsies vismaz 30 doktori (agrāko 15 doktoru vietā) – jāpiebilst, ka šis noteikums attiecas uz jaundibināmajām augstskolām. Tas pastiprinās jaundibināmo augstskolu kvalitātes prasības un sekmēs to, ka jaunās augstskolas kvalitātes ziņā neatpaliks no tām augstākās izglītības iestādēm, kas jau darbojas.

Šo priekšlikumu ir akceptējusi arī Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija.

3) Savukārt par to, ka universitātēs vismaz 65% (līdzšinējo 50% vietā) no akadēmiskajos amatos ievēlētajām personām ir jābūt doktora zinātniskajam grādam, gribu atzīmēt, ka minētajam priekšlikumam ir gan pozitīvā, gan negatīvā puse.

Tātad, no vienas puses, tas motivēs universitātes akadēmiskajā personālā iesaistīt vairāk personu ar doktora grādu, vienlaikus tās motivējot piesaistīt akadēmiskajā darbā šo augstskolu beidzējus (doktorantus). No otras puses, augstskolas (līdz ar to arī universitātes) akadēmiskais personāls sastāv ne tikai no profesoriem, akadēmiskajiem profesoriem, vadošajiem pētniekiem un docentiem, bet arī no pētniekiem, lektoriem un asistentiem, kuriem Augstskolu un Zinātniskās darbības likums neparedz prasību pēc doktora grāda. Augstskolas (līdz ar to arī universitātes) akadēmiskie amati kopā veido karjeras kāpnes, kuru ietvaros jauns mācībspēks ar zemāku kvalifikāciju, laikam ejot, attīstās, uzkrājot pieredzi, kā arī paaugstinoties izglītības kvalitātei (iegūstot doktora grādu), kļūst par augsti kvalificētu, pieredzējušu mācībspēku. Līdz ar to akadēmiskie amati, kurus var ieņemt persona bez doktora grāda, ir nepieciešami, lai augstskolās tiktu izaudzināti jaunie mācībspēki. Ja tiek noteikta pārlieku liela akadēmiskā personāla proporcija, kuriem ir jābūt ar doktora grādu, var tikt apdraudēta jauno mācībspēku izaudzināšana.

Jāņem vērā, ka šobrīd atsevišķas universitātes neizpilda minēto kritēriju.

Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija šo priekšlikumu konceptuāli ir atbalstījusi, vienlaikus nosakot tam pārejas periodu – 2014. gadu.

 

J. Vētra. Priekšlikums nav vērtējams viennozīmīgi. Ierosinājums noteikt, ka universitātēs ir jābūt vismaz 100, bet augstskolās vismaz 30 akadēmiskos amatos ievēlētiem docētājiem ar doktora grādu, ir atbalstāms, jo tas paaugstinātu augstskolu koleģiālo pārvaldes institūciju kompetenci, kā arī radītu priekšnoteikumus institūcijas statusam adekvātas pētnieciskās darbības nodrošināšanai.

Svarīgi, ka šis indikators ir izteikts absolūtajos skaitļos un samazina manipulāciju iespējas ar procentuālajām attiecībām akadēmiskā personāla formēšanā.

Savukārt priekšlikums palielināt akadēmiskā personāla ar doktora grādu īpatsvaru universitātēs līdz 65%, bet augstskolās līdz 40% ir vērtējams tikai negatīvi. Akadēmisko personālu veido profesori, asociētie profesori, docenti, lektori, asistenti, vadošie pētnieki, pētnieki un asistenti zinātnē. Palielinot doktora grāda īpašnieku īpatsvaru, tiek deformēta akadēmiskā personāla struktūra. Tiek samazinātas iespējas augstskolām pašām veidot savu akadēmisko personālu, veidot un īstenot savu akadēmiskā personāla politiku, sākot no asistenta, akadēmiskās karjeras ietvaros secīgi atlasot spējīgākos.

"Jurista Vārda" aptaujā piedalījās gan izglītības eksperti, gan politiķi, gan augstskolu mācībspēki:

• Dr.philol. Ina Druviete, Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētāja

• Rolands Broks, izglītības un zinātnes ministrs

• Dr.iur. Kristīne Strada-Rozenberga, LU Juridiskās fakultātes dekāne

• Dr.iur. Sanita Osipova, LU Juridiskās fakultātes Tiesību teorijas un vēstures katedras vadītāja

• Dr.iur. Jānis Načisčionis, Biznesa augstkolas "Turība" Juridiskās fakultātes dekāns

• Dr.iur. Andrejs Vilks, Rīgas Stradiņa universitātes Juridiskās fakultātes dekāns

• Dr.iur. Mārtiņš Mits, Rīgas Juridiskās augstskolas prorektors

• Dr.habil.med. Jānis Vētra, Augstākās izglītības padomes priekšsēdētājs

Šis raksts pieejams “Jurista Vārda” abonentiem

Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.

Esošos abonentus lūdzam autorizēties:

Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!

ABONĒT

Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!

Abonentu ieguvumi:

  • Neierobežota pieeja arhīvam - 24 h/7
  • Vairāk nekā 16 000 rakstu un 1800 autoru
  • Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
  • Personalizētās iespējas - piezīmes, citāti, mapes
1
VĒL PAR ŠO TĒMU
komentāri (3)
3 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
PIEVIENOT
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
LL.M.
30. Maijs 2011 / 13:40
0
ATBILDĒT
Akreditācija nekad nav bijusi panaceja un izglītības kvalitātes garants. Ir naivi cerēt, ka tirgus pats sakārtos situāciju, jo ir pietiekoši daudz vēl naivu vidusskolnieku, kuriem var piedziedāt pilnas ausis par ekskluzīvu izglītību, bezizmēra karjeras iespējām šeit un ārzemēs u.tml. Viss jau nebūtu tik slikti, bet no nezinošiem bērniem tiek izkrāpta nauda par pseidoizglītību, un darba tirgus piepludināts ar pseidospeciālistiem.
dr.iur.
26. Maijs 2011 / 20:51
0
ATBILDĒT
Latvijā nav nepieciešami nekādi centralizētie eksāmeni juristiem. Ja vēlas standartizēt izglītošanu, pietiek ar obligātā minimuma noteikšanu Ministru kabineta noteikumos. Tad nebūs iespējama situācija, ka svarīgi studiju priekšmeti nav bijuši obligāti. Tāpat jāpilnveido licencēšanas un akreditācijas process, lai panāktu vismaz formālu kvalitātes atbilstības izvērtējumu.



Savukārt tas, vai realitātē diploms apliecinās vismaz atbilstību minimālām prasībām, atkarīgs no katra studenta un atbilstoši docētāja. Eksaminēšana ir tikai viens no veidiem, kā var pārliecināties par teorētiskām zināšanām un spēju praktiski izmantot teorētiskās zināšanas praksē, tomēr tas nav vienīgais un nemaz ne labākais veids, kā noskaidrot rezultātu.



Eksaminēšana kā gala pārbaudījums katram studiju priekšmetam jau ir norma. Līdz ar to rezultāta pārbaudei prasība pēc centralizētas vai kaut vai atkārtotas eksaminēšanas ir vairāk nekā nesamērīgs līdzeklis, jo vērsta tikai uz triju kategoriju cilvēku interešu aizsardzību: 1) cilvēkiem - enciklopēdijas šķirkļiem, kam bieži praksē izrādās ir mazs pielietojums; 2) cilvēkiem - testu kārtotājiem, kas ātri iemācās pareizi atbildēt un ātri aizmirst iemācīto, neesot izpratnei par iemācīto; 3) cilvēkiem - kas prot veikli izmantot dažādus \"palīglīdzekļus\". Prasība pēc centralizētas vai atkārtotas eksaminēšanas ir nesamērīga, jo tā nekalpo privātpersonas interesēm, jo personas studiju process ir noslēdzies, tātad šāda eksaminēšana tai neko nelīdzēs. Bet interese - panākt to, lai jurista diplomu nesaņem persona, kas to nav pelnījusi - ir īstenojama ar daudz mazāk fiziski un psihiski kaitīgiem līdzekļiem - ar kopīgiem standartiem, stingrāku licencēšanu un akreditāciju. Tāpat to, ka diplomu saņem persona, kas atbilst vismaz minimālām prasībām, var sasniegt arī ar to, ka augstskolas beidzot izpilda Augstskolu likuma prasības, proti, docēšanai izvēlas atbilstošas kvalifikācijas personas, pirmreizējus rezultātus novērtē atbilstošas kvalifikācijas personas un docētāju daudzums atbilst tam, cik normāli ir iespējams sagatavot studējošo.



Tajā pašā laikā gan ir jāatgādina, ka, lai arī varam arvien censties celt juridiskās izglītības līmeni Latvijā, tomēr tas nekādā veidā nepalīdzēs pret ārvalstu \"kaktu augstskolām\", ar kuru rezultātu sastopas arī Latvijas darba tirgus. Tā no Konkordijas universitātes nācis neviens vien \"brīnums\", pie kura radīšanas pielikuši rokas arī Latvijas \"ūnikumi\". Reizēm nācies tādas lietas dzirdēt, ka ausis \"vīta nost\". Ne tikai Igaunijā, bet arī Lietuvā un daudzviet citur ir savi \"brīnumi\".



Lai vismaz mūsmājās ir kāda kārtība - būtu bijis labi, ja arī jurisprudences sakarā notiktu vismaz valsts resursu koncentrēšana vienā augstskolā, kā arī būtu bijis labi, ja vismaz esošās Augstskolu likuma normas būtu pildītas jurisprudences programmās. Tuvu ideālam būtu bijusi situācija, ja jauno jurisprudences zinātnieku sagatavošana atbilstu laikmetīgām prasībām, nevis būtu veids, kā, neko nedarot, piepelnīties un kā demonstrēt totālu saprāta un zināšanu trūkumu topošajiem zinātniekiem, veidojot pēc sava ģīmja līdzības tādus pašus notrulinātus un zināšanu ne-bagātus \"zinātniekus\". Tas vien, ka jauno zinātnieku \"kaltuvē\" pavīd arī kāds cerību stars ir tikai likumsakarīgs, varbūtības teorijai atbilstošs izņēmums no normas.



Jurisprudence ir normāla sociālo zinātņu daļa, līdz ar to diskusijās jāmeklē kopsaucēji šo zinātņu izglītības kvalitātes celšanai, nevis jācenšas par visām varītēm pierādīt, ka jurisprudence ir kas tāds, kas var attaisnot jebko, lai tik saglabātu esošo situāciju.
dr.iur.
25. Maijs 2011 / 08:01
0
ATBILDĒT
Latvijā tāpat kā Vācijā vajag divus obligātos jurista eksāmenus un eksāmenu kārtošana un prakses ir jāorganizē tieslietu ministrijai. Nevar būt jurists, kuram civiltiesības un krimināltiesības ir bijuši izvēles mācību priekšmeti.
visi numura raksti
Daina Ose
Skaidrojumi. Viedokļi
Pierādījumu pieļaujamības un attiecināmības problēmas civilprocesā
Civilprocesa pierādīšanas procesa teorijā kā viens no nozīmīgākajiem institūtiem tiek norādīta pierādījumu pieļaujamība un attiecināmība. Šā institūta pamatā var aplūkot vairākas pierādījumu teorijā valdošās doktrīnas ar ...
Rūta Rācene-Bērtule
Skaidrojumi. Viedokļi
Par pilnīgu nāves soda atcelšanu
Tā kā Saeimā šobrīd aktuāls ir jautājums par nāves soda pilnīgu atcelšanu Latvijā, ir nepieciešams veikt skaidrojumu par pašreizējo situāciju un plānotajiem grozījumiem. Jānošķir jautājums par nāves soda atbalstīšanu vai ...
6 komentāri
Edgars Bērziņš
Nedēļas jurists
Edgars Bērziņš
Līga Beināre
Akadēmiskā dzīve
"Turībai" promocijas tiesības juridiskajā zinātnē
Maija sākumā, dienu pirms valsts svētkiem, Biznesa augstskolas "Turība" (BAT) Juridiskā fakultāte saņēma ziņu, kas sarūpēja augstskolai dubultus svētkus: valdības pieņemtie grozījumi noteikumos paredz, ka turpmāk Juridiskajai ...
1 komentāri
Edvijs Zandars
Akadēmiskā dzīve
Par komerctiesībām un kalmāriem
No 2010. gada 1. oktobra līdz 21. aprīlim norisinājās jau astoņpadsmitās Willem C.Vis komercarbitrāžas tiesu izspēļu sacensības. Devīto reizi tajās kopā ar vēl 252 augstskolām no 62 pasaules valstīm piedalījās arī komanda no ...
4 komentāri
AUTORU KATALOGS