ŽURNĀLS Redaktora sleja

16. Augusts 2011 /Nr.33 (680)

Juristu iesaukums
Doc. Dr.iur.
Jānis Pleps
 

Vasaras pēdējo nedēļu mierīgo ritumu plašsaziņas līdzekļos un arī sabiedrībā ik pa brīdim pārtrauc ziņas par politisko partiju gatavošanos vēlēšanām. Ārkārtas Saeimas vēlēšanas ir izjaukušas daudzu iecerētos vasaras plānus. Politiskās partijas steidz gatavot kandidātu sarakstus, pieslīpēt programmu tēzes, kā arī meklēt jaunus risinājumus finansējuma piesaistei un priekšvēlēšanu aģitācijai.

Salīdzinoši nesen kādas partijas līderis, atstājot partijas vadītāja krēslu, atzina, ka šis neesot juristu laiks – ekonomiskās krīzes izaicinājumi prasot tautsaimniecības un ekonomikas zināšanas. Tomēr šobrīd nojaušamā politisko partiju rosīšanās liecina, ka ārkārtas Saeimas vēlēšanas varētu būt juristu vēlēšanas.

Vienotības saraksta analizē izskanējis, ka tajā visplašāk pārstāvētā profesija ir tieši juristi. Savukārt Nacionālā apvienība juristu nominējusi pat kā savu Ministru prezidenta amata kandidātu. Arī Saskaņas centrs nule rīkojis plašu tiesiskuma jautājumiem veltītu preses konferenci, prezentējot arī savu tieslietu ministra amata kandidātu. Droši vien arī topošajā Zatlera reformu partijas sarakstā būs atrodami daudzu juristu uzvārdi.

Valda Zatlera Saeimas atlaišanas runā pieteiktā tiesiskuma apdraudējuma novēršana izvirzījusi tiesiskuma jautājumu par vienu no pamanāmākajiem politisko partiju piedāvājumu klāstā.

Juristiem, vērtējot politisko partiju piedāvājumus šīm vēlēšanām, lai izdarītu savu izvēli, noteikti raisīsies interesantas pārdomas gan par partiju piedāvājumiem tieslietu jomas reformām, gan arī par kolēģiem, kuri izteikuši vēlmi kļūt par tautas priekšstāvjiem.

Politisko partiju priekšvēlēšanu programmas uzrāda, ka tieslietu jomā identificējamas vienas un tās pašas problēmas. Tiesas procesu paātrināšana un efektivizēšana, sodu sistēmas un ieslodzījuma vietu modernizācija, kā arī juridisko profesiju profesionālo standartu paaugstināšana un to sniegto pakalpojumu pieejamības nodrošināšana. Tādi lielākoties ir visu politisko partiju iezīmētie tieslietu nozares pilnveidošanas darbi.

Tā ka droši vien no politisko partiju sarakstos esošajiem juristiem varētu sagaidīt efektīvas un radošas idejas šo gadiem apspriesto problēmu risināšanai. Lai nākamajās Saeimas vēlēšanās tieslietu jomā atkal nevajadzētu runāt par šīm pašām vecajām problēmām.

komentāri
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
visi numura raksti
Dita Amoliņa
Skaidrojumi. Viedokļi
Piezīmes pie Latvijas Republikas Satversmes 66. panta
"Mēdz sacīt, ka saimniecība ir politiskās dzīves pamats un ka labi nostādīta saimniecība dod iespēju taisīt labu politiku. Šāda saimniecības un politikas sakarība ir nenoliedzama, bet zināmos gadījumos šai formulai arī otrādi ...
3 komentāri
Sannija Matule, Dite Liepa
Intervija
Valodas likumu un tiesību zinātnes sadursme
Augusta sākumā Latvijas juristu apvienības valdes priekšsēdētājs Rihards Bunka Valsts prezidentam Andrim Bērziņam nosūtījis vēstuli par nepieciešamajiem grozījumiem likumā, lūdzot iekļaut Saeimas darba kārtībā jautājumu par ...
38 komentāri
Zigmunds Dundurs
Eiropas telpā
Eiropas Savienības procesuālās tiesības kriminālprocesā
Tradicionāli procesuālās tiesības kriminālprocesā tiek uzskatītas par ekskluzīvu nacionālo tiesību regulēšanas priekšmetu. Tomēr nevar neņemt vērā, ka Eiropas Savienības (turpmāk – ES) attīstības rezultātā aktuāli kļūst ...
Andrejs Judins
Nedēļas jurists
Andrejs Judins
2 komentāri
Pēteris Kušners
Skaidrojumi. Viedokļi
Trokšņa novērtēšana administratīvo pārkāpumu lietās
Pēdējo mēnešu laikā ažiotāžu presē un interneta vietnēs izpelnījās lieta, kurā iesaistīta dziedātāja Ella, precīzāk, viņas vadītais klubs "Dstyle".1 Būtība: klubs tiek sodīts par trokšņu radīšanu, kas traucē kaimiņu ...
8 komentāri
AUTORU KATALOGS