Pirms nedēļas, 16. augustā, Valsts prezidents Andris Bērziņš iepazīšanās vizītēs pieņēma Satversmes tiesas priekšsēdētāju Gunāru Kūtri, kā arī Augstākās tiesas un Tieslietu padomes priekšsēdētāju Ivaru Bičkoviču.
Tiekoties ar Satversmes tiesas priekšsēdētāju
Kā norāda Valsts prezidenta preses dienests, Valsts prezidents un Satversmes tiesas priekšsēdētājs pārrunājuši Satversmes tiesas darbības principus, kā arī jautājumu par tiesnešu un tiesas darbinieku štata palielināšanas nepieciešamību. Gunārs Kūtris informējis Andri Bērziņu arī par aktuālākajām lietām, kas šobrīd atrodas Satversmes tiesas tiesvedībā.
Tikšanās dalībnieki bija vienisprātis, ka šobrīd Satversmes tiesā nav nepieciešama tiesnešu skaita palielināšana, jo tiesa ar saviem pienākumiem tiek galā paredzētajos termiņos. Iepriekš Konstitucionālo tiesību komisijas paustā ideja par iespējamu tiesnešu skaita palielināšanu līdz deviņiem, divus no tiem ļaujot virzīt Valsts prezidentam, pagaidām netiks virzīta, tomēr perspektīvā, ņemot vērā tiesas kompetences izmaiņas, šāda doma varētu tik apsvērta atkārtoti.
Kā ļoti būtisku Gunārs Kūtris uzsvēra nepieciešamību nostiprināt un nākotnē arī palielināt Satversmes tiesā pastāvīgi strādājošu juristu skaitu, uzsverot, ka judikatūras darbs un tiesiskā pēctecība Satversmes tiesas sekmīgai funkcionēšanai ir izšķirīga. Valsts prezidents atbalstīja šādu nostāju.
Puses vienojās arī turpmāk sadarboties un regulāri tikties, lai pārrunātu aktualitātes. Gunārs Kūtris nodeva Valsts prezidentam ielūgumu uz Satversmes tiesas 15 gadu jubilejai veltītu konstitucionālo tiesību konferenci, ko organizē Satversmes tiesa un Eiropas Padomes Venēcijas komisija un kas notiks šā gada 29. un 30.septembrī. Valsts prezidents uzaicinājumu pieņēma, apsolot izvērtēt tiesnešiem pieņemamāko laiku un formu, kādā organizēt tikšanos un sarunu.
Tikšanās noslēgumā Gunārs Kūtris vērsa Andra Bērziņa uzmanību uz to, ka Valsts prezidentam rūpīgi jāseko līdzi atlaistās Saeimas darbam, it īpaši – neliekot atlaistās Saeimas darba kārtībā jautājumus, kas varētu attiekties uz Satversmes grozīšanu. Valsts prezidents norādīja, ka jau iepriekš paudis šādu pašu nostāju un nedomā to mainīt.
Pēc sarunas ar Valsts prezidentu Satversmes tiesas priekšsēdētājs tikās ar žurnālistiem. Kā ziņo LETA, G. Kūtris preses brīfingā atzinis, ka Satversmes tiesa šogad varētu pieņemt lēmumus četrās sabiedrībai būtiskās lietās. Tās būs: "Parex" mazākuma akcionāru interešu aizskāruma lieta; lieta saistībā ar iedzīvotāju ienākumu nodokli, ja iedzīvotāji ir pārdevuši savus īpašumus pirms likumā noteiktā termiņa; lieta par personas sociālo nodokli, kas veido reālo pensiju fondu; tiesnešu algu lieta. Visās šajās lietās Satversmes tiesa spriedumus varētu pasludināt līdz Ziemassvētkiem un atkarībā no tiesas viedokļa tie varētu atstāt būtisku iespaidu uz valsts budžetu.
Tāpat G. Kūtris žurnālistiem sacījis, ka dažos gadījumos veidojas nepatīkama situācija saistībā ar Satversmes tiesas spriedumu izpildi. Viņš norādījis uz 2001.gada lietu par pensijām, kad Saeima pēc būtības it kā izpildīja Satversmes tiesas spriedumu, bet vēlāk pieņēma līdzīgu regulējumu, kas tiesai radīja papildu slodzi. Arī attiecībā uz likumu par konstitucionālo iestāžu budžetiem Valsts kontroles padomes nesenā vēršanās Satversmes tiesā, iespējams, liecinot, ka likumdevējs, pieņemot normatīvo aktu jaunā redakcijā, nav ņēmis vērā konstitucionālās tiesas spriedumu. Jau iepriekš ziņots, ka Valsts kontrole lūgusi atzīt par Satversmei neatbilstošiem Saeimas pieņemtos grozījumus likumā par budžetu un finanšu vadību, kas skar konstitucionālo institūciju un Tiesībsarga biroja budžeta neatkarību un pret kuriem savus iebildumus bija paudusi Valsts kontrole, Augstākā tiesa un Tieslietu padome. Šajā lietā Satversmes tiesas spriedums vēl tikai gaidāms.
Tiekoties ar Augstākās tiesas priekšsēdētāju
Kā informē Valsts prezidenta preses dienests, 16.augusta tikšanās ietvaros Augstākās tiesas un Tieslietu padomes priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs informējis Valsts prezidentu Andri Bērziņu par tiesas darba aktualitātēm, akcentējot to, ka Augstākā tiesa arī ekonomiskās krīzes gados ir spējusi savā darbā saglabāt stabilitāti un rast risinājumus gan krimināllietu, gan civillietu izskatīšanai saprātīgos termiņos.
Vienlaikus I.Bičkovičs atzinis, ka izskatāmo civillietu apjoms tiesā joprojām ir liels un tam ir tendence pieaugt. To lielā mērā izraisījusi ekonomiskā krīze, kuras sekas izpaužas kā liels skaits neizpildītu saistību, par kurām notiek tiesāšanās.
Augstākās tiesas priekšsēdētājs sarunā ar Valsts prezidentu uzsvēris, ka liela nozīme Augstākās tiesas un citu tiesu darbības kvalitātes uzlabošanā ir procesuālās likumdošanas pilnveidošanas darbam, kas mazinātu lietu skaitu un paātrinātu procesu, vienkāršojot lietu izskatīšanas kārtību. Arī mediācijai kā jaunai, bet Eiropas Savienībā atzītai pušu samierināšanas un strīdu izšķiršanas formai Augstākās tiesas priekšsēdētājs paredzējis labvēlīgu efektu uz situāciju Latvijā.
I.Bičkovičs pozitīvi novērtējis pirms gada izveidotās Tieslietu padomes darbību, ar saviem priekšlikumiem un atzinumiem iesaistoties likumdošanas procesā. Viņš pauda apņēmību piesaistīt padomes darba atbalstam profesionālus un pastāvīgi strādājošus juristus, kas veiktu ikdienas pienākumus. I.Bičkovičs arī uzsvēra Augstākās tiesas Judikatūras nodaļas būtisko veikumu tiesu darba kvalitātes uzlabošanā un juridiskās prakses apkopošanā Latvijas tiesu mērogā.
Valsts prezidents un Augstākās tiesas priekšsēdētājs vienojās par turpmāku regulāru sadarbību, apmainoties ar informāciju par tiesu darba aktualitātēm un likumdošanas iniciatīvām, ja tiesu darba uzlabošanai tādas būs nepieciešamas. A.Bērziņš solīja savu atbalstu šajā jomā un pieņēma Augstākās tiesas priekšsēdētāja ielūgumu piedalīties Latvijas tiesnešu konferencē 2.decembrī.
Pēc sarunas ar Valsts prezidentu Augstākās tiesas priekšsēdētājs atbildēja uz žurnālistu jautājumiem. Kā ziņo LETA, viņš atzinis, ka viena no lielākajām Latvijas tiesu problēmām ir neizskatīto civillietu uzkrājumi un pārlieku garie lietu izskatīšanas termiņi. Civillietu atlikumu veidošanās īpaši saasinājusies kopš 2008.gada. Jaunpienākušās lietas galvenokārt saistītas ar neizpildītām finanšu saistībām, piemēram, neatdotiem kredītiem. Tomēr I. Bičkovičs uz situāciju raugoties pozitīvi, jo 2011.gada pirmajā pusgadā Augstākajā tiesā ir izskatīts par vienu trešdaļu vairāk lietu nekā pērn pirmajā pusgadā. Tam par iemeslu kalpojis fakts, ka 2011.gadu tiesa sākusi ar līdz šim vislielāko tiesnešu skaitu – 51 tiesnesi. Tādējādi viņš prognozēja, ka lietu uzkrājums pamazām tiks likvidēts.
Augstākās tiesas priekšsēdētājs arī atgādinājis žurnālistiem, ka iepriekšējos gados līdzīgas problēmas bijušas ar krimināllietām, kad apsūdzētajiem nācies ilgi gaidīt spriedumus, taču tagad šī problēma esot atrisināta.
JV informācija