ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

ko darīt ar negodprātīgu atbildētāju, kas vēlas novilcināt tiesas procesu - galīgā nolēmuma pieņemšanu, pieņemot, ka, piemēram, tiesa ir nodrošinājusi prasību, piemērojot atsevišķus nodrošinājuma līdzekļus, bet citus noraidījusi, tādējādi atbildētājam vēl ir iespēja atbrīvoties no aktīviem.

Prieks, ka beidzot kāds ir saņēmies un uzrakstījis par šo tēmu, kas praksē, kā to jau pareizi norādījis autors, ir samērā neskaidra. Kopumā pievienojos autora atziņām ar dažām piebildēm un iebildēm.



Ar kolēģi nesen, tieši pēc jauno Civilprocesa likuma komentāru iznākšanas, t.i., jūlija vidū, diskutējām par tajā pieļauto kļūdu tieši komentārā par augstāk minēto lēmumu pārsūdzēšanas iespējamību un kārtību, un konceptuāli vienojāmies, ka būtu jāgatavo raksts par šo tēmu, tādējādi vismaz kaut kādā veidā piedaloties lasītāju izpratnes radīšanā par šo regulējumu, ko noteikusi ST ar minētajiem spriedumiem.



Pieļauju, ka uz šī raksta iesniegšanas publicēšanai brīdi jaunie CPL komentāri vēl nebija iznākuši, līdz ar to arī ir saprotams, kāpēc autors šajā rakstā nav norādījis, ka neskaidrības ir arī juridiskajā literatūrā.



Attiecībā uz šo tēzi - \\\"Lēmumu, ar kuru noraidīts pieteikums par prasības nodrošināšanu pirms prasības celšanas, šobrīd prasītājs var pārsūdzēt, tomēr tiesu praksē jautājums netiek vērtēts viennozīmīgi\\\" - prasītos kāda atsauce un pamatojums, respektīvi - kuri ir tie nolēmumi, kuros tiesa pasaka, ka var iesniedz blakussūdzību, jo manā rīcībā esošajos nolēmumos AT ir norādījusi, ka blakussūdzību iesniegt nevar, piedevām tie ir ļoti skopi ar juridisko pamatojumu, vien norādot, ka CPL neparedz tiesības iesniegt blakussūdzību par šādu lēmumu, lai gan man ir argumenti gan par, gan arī pret blakussūdzības iesniegšanas iespējamību par šādu lēmumu, tāpēc būtu interesanti uzzināt autora viedokli.



Autors norāda, ka: \\\"Uz Satversmes tiesas izdarīto piebildi aicina skatīties nevis kā uz attiecīgo normas redakciju ierobežojošu un koriģējošu, bet gan kā uz tiesiski būtisku jautājumu precizējošu norādi. Tādējādi netiek skartas 2006. gada 14. decembra redakcijā noteiktās prasītāja tiesības pārsūdzēt lēmumu, ar kuru apmierināts pieteikums par prasības nodrošinājuma atcelšanu.\\\" Manuprāt, šeit vajadzētu izvērstāku argumentāciju, jo joprojām šo jautājumu var aplūkot no abiem skatu punktiem - cits autors, piemēram, ar lielāku autoritāti - vairāk zinātniesko publikāciju utt., var uzraktīt, ka viņš aicina šo uz ST piebildi skatīties kā uz attiecīgās normas redakciju ierobežojošu (kāda pēc būtības tā arī manā skatījumā ir), ko tad?



Manuprāt, vēl viena neskaidrība, kas varētu rasties attiecībā tieši uz jau minēto kārtību par to, ka pārsūdzēt nevar lēmumu, ar kuru apmierināts pieteikums par prasības nodrošināšanu, bet var iesniegt blakussūdzību par lēmumu, ar kuru noraidīts pieteikums par prasības nodrošinājuma atcelšanu, ir tas, ka, piemēram, AT prakses apkopojumā, kā arī juridiskajā literatūrā ir norādīts, ka viens no pieteikuma par prasības nodrošinājuma atcelšanu priekšnoteikumiem ir būtiski mainījušies apstākļi, kas bijuši par pamatu prasības nodrošinājumam.



Ir skaidrs, ka augstāk minētā prakses apkopojuma atziņa nav attiecināma uz situāciju, kad nodrošinājuma atcelšana tiek izmantota, kā megānisms, ar kuru tiek pārskatīts zemākas instances nolēmums, pretējā gadījumā ST spriedumos noteiktā kārtība nevarētu tikt īstenota, taču, manuprāt, tiesai, saņemot pieteikumu, vajadzētu sākumā secināt, kurš gadījums tas ir - ir mainījušies apstākļi vai tiek prasīta zemākas instances noslēmuma pārskatīšana - šobrīd praksē tiesas šo jautājumu apskata ļoti izvairīgi.



Papildus arī jānorāda, kā tā kā nav noteikta termiņa, kurā iesniedzams pieteikums par prasības nodrošinājuma atcelšanu, t.i., to var iesniegt būtībā jebkurā stadijā, ir radusies samērā unikāla situācija - par visiem CPL lēmumiem, par kuriem var iesniegt blakussūdzību, tas ir jāizdara 10 dienu laikā, bet ir viens nolēmums, kura otrreizējai pārskatīšanai var iesniegt jebkurā laikā. Šeit rodas jautājums,