Lietā Nr. SKA-311
2011. gada 22. septembrī
Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likuma 10. panta regulējums ietver ne tikai soda noteikšanu, bet paredz atbildību par šā likuma prasību neievērošanu, kas kopumā vērsta uz prettiesiskā stāvokļa pilnvērtīgu novēršanu. Minētā likuma 10. panta otrajā daļā un 2.1 daļā noteiktais atbildības līdzeklis ir vērsts tieši uz kaitējuma atlīdzinājumu, nedublējot panta pirmajā daļā un Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā paredzēto administratīvo atbildību. Pienākumam novērst pārkāpuma sekas (ieskaitīt valsts budžetā prettiesiski saņemtos un izlietotos finanšu līdzekļus) nepiemīt soda raksturs, kas atbilstoši dubultās sodīšanas aizlieguma principam liegtu tā piemērošanu līdztekus naudas sodam administratīvā pārkāpuma lietā.
Pārkāpjot likumdevēja noteiktos ierobežojumus partiju un to priekšvēlēšanu aģitācijas kampaņu finansējumam, tiek pārkāpti arī vienlīdzīgu un brīvu vēlēšanu principi, tādējādi nodarot būtisku kaitējumu gan vēlētāju, gan deputātu kandidātu tiesībām un tiesiskajām interesēm un valsts pārvaldības kārtībai kopumā.
Izdevumi, kas uzskatāmi par priekšvēlēšanu izdevumiem un norādāmi vēlēšanu ieņēmumu un izdevumu deklarācijā, ir saistāmi ar priekšvēlēšanu aģitācijas darbību, kas noteiktas Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likuma 8.1 panta otrajā daļā, veikšanas laiku. Tas atbilst priekšvēlēšanu perioda noteikšanas jēgai. Izdevumu attiecināšanai uz priekšvēlēšanu izdevumiem 270 dienu periodā nav nepieciešams konstatēt abu pazīmju, proti, gan darbības, gan samaksas izpildes šajā periodā, kopumu.
Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likuma mērķim neatbilstošs būtu tāds 8.4 panta piektās daļas iztulkojums, kas pārkāpuma esību darītu atkarīgu no tā, kādā veidā partija panākusi lielāku (par pieļaujamo) līdzekļu izlietojumu vēlēšanu kampaņā. Citiem vārdiem, vai tā pārkāpumu pieļāvusi atklāti, izdevumus, kas veido pārtēriņu, maksājot no savas kases, vai rīkojusies vēl nelabticīgāk, atrodot citu ceļu, kā "apiet" ierobežojumus, un tādēļ tos pārkāpusi slēptā veidā. Otrais gadījums prasa atklāt slēpto veidu, kas ietver nepieciešamību konstatēt partijas lomu tajā jeb saistību ar to. "Tiešas saiknes" kritērijs izriet no Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likuma 8.4 panta piektās daļas jēgas, lai noskaidrotu, vai citu personu darbības nav pašas partijas iniciētas un tādēļ pieskaitāmas pašai partijai.
Likuma "Par priekšvēlēšanu aģitāciju pirms Saeimas vēlēšanām un Eiropas Parlamenta vēlēšanām" 28. panta pirmā, otrā un trešā daļa regulē ar partiju nesaistītu personu tiesības savā vārdā veikt priekšvēlēšanu aģitāciju, par kādu nav uzskatāma partijas, kas iesniegusi deputātu kandidātu sarakstus, aģitācija. Partijas veikta (arī ar citu personu starpniecību) un minētā likuma 28. panta kārtībā veikta aģitācija jebkurā gadījumā ir nošķiramas. Lai arī minētais regulējums tādu personu, kuras nevarētu uzskatīt par nesaistītām, vidū nenosauc partijas biedrus un partijas vēlēšanu kampaņas organizētājus, tas neizslēdz iespēju (pienākumu) kontrolējošām institūcijām konstatēt citas personas veiktas aģitācijas nepieļaujamu saistību ar partiju. Nesaistītu personu tiesības veikt aģitāciju nepieļauj partijas tiesības caur šādu mehānismu veikt savu kampaņu.
Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departaments šādā sastāvā: tiesas sēdes priekšsēdētāja senatore V. Kakste, senators J. Neimanis, senatore I. Skultāne, piedaloties pieteicējas politiskās organizācijas "Tautas partija" pārstāvjiem Mārtiņam Paparinskim un Agrim Repšam, atbildētājas Latvijas Republikas pusē pieaicinātās iestādes Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja pārstāvēm Ilzei Draveniecei un Nataļjai Titovai, atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta, pamatojoties uz politiskās organizācijas "Tautas partija" pieteikumu par Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja 2008. gada 22. aprīļa lēmuma Nr. 1/4012 atcelšanu, sakarā ar politiskās organizācijas "Tautas partija" kasācijas sūdzību par Administratīvās apgabaltiesas 2010. gada 24. novembra spriedumu.
Aprakstošā daļa
[1] Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (turpmāk – Birojs) 2008. gada 22. aprīlī pieņēma lēmumu Nr. 1/4012, ar kuru pieteicējai politiskajai organizācijai "Tautas partija" uzdeva ieskaitīt valsts budžetā pārsniegto pieļaujamo priekšvēlēšanu izdevumu apmēru Ls 235 856,17 un prettiesiski saņemtos dāvinājumus (ziedojumus) (turpmāk – ziedojumi) kopsummā Ls 791 510,50.
[2] Izskatījusi pieteicējas pieteikumu par minētā lēmuma atcelšanu, Administratīvā rajona tiesa ar 2009. gada 30. novembra spriedumu pieteikumu noraidīja.
[3] Izskatījusi lietu apelācijas kārtībā, Administratīvā apgabaltiesa ar 2010. gada 24. novembra spriedumu pieteikumu noraidīja. Spriedumā norādīts tālāk minētais.
[3.1] Pieteicēja un SIA "Creative Laboratory" (turpmāk – Sabiedrība) 2005. gada 3. oktobrī noslēdza sadarbības līgumu, saskaņā ar kuru Sabiedrība izstrādāja un īstenoja pieteicējas priekšvēlēšanu kampaņu, kas nepieciešama tās veiksmīgai līdzdalībai 2006. gada oktobrī notiekošajās Saeimas vēlēšanās.
Pieteicēja samaksu par minētā līguma izpildi veica pirms 270. dienas pirms vēlēšanām. Faktiski partijas priekšvēlēšanu aģitācija notika priekšvēlēšanu aģitācijas kampaņas laikā, ko apstiprina Latvijas Neatkarīgās televīzijas un Nacionālās radio un televīzijas padomes sniegtā informācija.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
- Pieeja jaunākajam izdevumam
- Neierobežota pieeja arhīvam – 24 h/7 d.
- Vairāk nekā 18 000 rakstu un 2000 autoru
- Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
- Personalizētās iespējas – piezīmes, citāti, mapes