ŽURNĀLS Notikums

27. Septembris 2011 /Nr.39 (686)

Jaunās Saeimas deputāti – juristi
Parlamentā par diviem tieslietu zinātājiem vairāk
Foto: Boriss Koļesņikovs

17. septembrī ievēlētās 11. Saeimas sastāvs šobrīd oficiāli vēl nav zināms, jo pagaidām Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) publiskojusi vien provizoriskos rezultātus. Tie vēl var mainīties, jo daži deputātu kandidāti, kuri palikuši aiz "svītras", ir pieprasījuši balsu pārskaitīšanu atsevišķos vēlēšanu apgabalos (taču nevar vēl paredzēt, kā uz to reaģēs CVK). Tomēr "Jurista Vārds" nebija gatavs gaidīt līdz vēlēšanu oficiālo rezultātu paziņošanai, un jau šajā numurā esam apkopojuši informāciju, kas varētu īpaši interesēt mūsu lasītājus, proti, cik daudzi no potenciāli ievēlētajiem parlamentāriešiem ir juristi – gan tādi, kuriem ir praktiska pieredze savā profesijā, gan tie, kas tieslietas apguvuši tikai augstskolā.

Iepriekšējās, 10. Saeimas sastāvā bija 18 deputāti, kuriem bija juridiskā izglītība un lielai daļai – arī praktiskā pieredze tieslietās. "Vienotības" frakcijā tie bija: Ilma Čepāne, Aleksejs Loskutovs, Solvita Āboltiņa, Aigars Štokenbergs, Ģirts Valdis Kristovskis, Imants Viesturs Lieģis, Edvards Smiltēns, Ingmārs Čaklais un Klāvs Olšteins. "Saskaņas centru" iepriekšējā Saeimas sasaukumā pārstāvēja šādi juristi: Juris Silovs, Aleksandrs Jakimovs, Valērijs Agešins un Ņikita Ņikiforovs. Zaļo un zemnieku savienības deputātu vidū bija divi deputāti ar jurista izglītību: Rihards Eigims un Dana Reizniece. Savukārt Nacionālās apvienības frakcijā 10. Saeimā darbojās trīs juristi – Dzintars Rasnačs, Gaidis Bērziņš un Inese Laizāne.

Lielāko daļu šo juristu redzam arī 11. Saeimas sastāvā, tomēr daži jaunajā parlamentā nav iekļuvuši, savukārt citi nākuši klāt. Kopumā 11. Saeimā ievēlēti 19 deputāti ar juridisko izglītību, bet viens parlamentārietis pašlaik ir tieslietu students. Tātad juristu parlamentā ir vairāk nekā līdz šim. Meklējot deputātus juristus, secīgi aplūkosim jaunievēlētās Saeimas frakcijas, sākot ar lielāko.

 

Apvienība "Saskaņas centrs"

Daudzskaitlīgāko 11. Saeimas frakciju veidos 31 apvienības "Saskaņas centrs" deputāts. Viņu vidū darbosies trīs deputāti juristi, kas bija ievēlēti arī iepriekšējā Saeimā. Tie ir Aleksandrs Jakimovs, Valērijs Agešins un Ņikita Ņikiforovs.

Zvērināts advokāts Aleksandrs Jakimovs 1988. gadā pabeidzis tiesību zinātņu specialitātē Pētera Stučkas Latvijas Valsts universitāti. Valērijs Agešins iepriekš iegūto vēsturnieka un pedagoga izglītību 2002. gadā Baltijas krievu institūtā papildinājis ar jurista kvalifikāciju. Šajā pašā augstskolā 2005. gadā jurista kvalifikāciju ieguvis Ņikita Ņikiforovs, bet 2007. gadā viņš saņēmis arī Baltijas krievu institūta diplomu par maģistra grādu civiltiesībās. Paralēli 10. Saeimas deputāta pienākumiem viņš bijis arī Baltijas Starptautiskās akadēmijas docents.

Saeimā jaunievēlētā deputāte Irina Cvetkova jurista kvalifikāciju ieguvusi 1995. gadā, absolvējot Latvijas Universitātes Juridisko fakultāti tiesību zinātņu specialitātē. Līdz šim viņa bijusi SIA "Legal&Business consulting" valdes locekle, biedrības "Legal Help" valdes locekle, kā arī maksātnespējas procesu administratore.

Arī zvērināts advokāts Andrejs Elksniņš Saeimā ievēlēts pirmo reizi. Latvijas Policijas akadēmijā 2007. gadā viņš ieguvis jurista kvalifikāciju, bet 2009. gadā – tiesību zinātnes maģistra grādu tiesību teorijas un vēstures apakšnozarē. Līdz šim A. Elksniņš strādājis zvērinātu advokātu S. Vārpiņa un A. Elksniņa birojā, bijis eksperts Eiropas Komisijas atbalstītās grupas "Fair Trails International" Tiesību ekspertu konsultatīvajā grupā, kā arī Eiropas Krimināllietu advokātu biedrības biedrs.

 

Zatlera reformu partija

Jaunās Saeimas otru lielāko frakciju veidos 22 Zatlera reformu partijas (ZRP) deputāti. Viņu vidū ir tiesību zinātņu doktore Inese Lībiņa-Egnere, kura šo zinātnisko grādu aizstāvējusi 2007. gadā Latvijas Universitātē. Pirms tam, 2002. gadā, viņa ieguvusi maģistra grādu tiesību zinātnē Freiburgas Universitātē Vācijā, bet 2001. gadā – jurista kvalifikāciju Latvijas Universitātē. I. Lībiņa-Egnere šobrīd ir Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes Civiltiesisko zinātņu katedras docente. Jaunā deputāte ir mūsu žurnāla autoru skaitā, un nesenākais viņas raksts, ko varam atrast "Jurista Vārda" arhīvā, ir "Saeimas atlaišanas procesa juridiskā analīze" – tas publicēts šā gada 7. jūnijā, drīz pēc Valsts prezidenta V. Zatlera lēmuma atlaist 10. Saeimu. I. Lībiņa-Egnere tobrīd bija Valsts prezidenta juridiskā padomniece.

Jaunās Saeimas deputāte būs arī "Jurista Vārda" lasītājiem pazīstamā Inga Bite. Pašlaik viņa ir Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes doktorante. Arī iepriekš viņa ir studējusi Latvijas Universitātē, 2004. gadā ar jurista kvalifikāciju beidzot otrā līmeņa profesionālo augstāko izglītību, bet 2005. gadā iegūstot maģistra grādu tiesību zinātnēs. Iepriekš bijusi juriste Valsts kancelejā, pirms ievēlēšanas Saeimā – Augstākās tiesas senatora palīdze. "Jurista Vārda" lasītājiem I. Bite ir labi pazīstama ar publikācijām, kas galvenokārt skar administratīvo tiesību jautājumus.

No ZRP Saeimā ievēlēts arī Kārlis Eņģelis, kurš 2010. gadā ar tiesību zinātņu bakalaura diplomu absolvējis Latvijas Universitātes Juridisko fakultāti. Līdz šim viņš bijis SIA "Hipotēku bankas nekustamā īpašuma aģentūra" jurists.

Arī deputāts Edmunds Demiters ir tiesību zinātņu bakalaurs, viņš Latvijas Universitāti pabeidzis 1995. gadā. Līdz ievēlēšanai 11. Saeimā bijis vairāku komercsabiedrību valdes loceklis un priekšsēdētājs.

Deputātam Klāvam Olšteinam šī būs jau otrā reize Saeimas deputāta amatā. Iepriekš viņš tika ievēlēts no "Vienotības" saraksta. K. Olšteins 2008. gadā absolvējis Latvijas Universitātes tieslietu zinātnes otrā līmeņa profesionālo studiju programmu.

 

"Vienotība"

"Vienotības" frakcijā, kurai 11. Saeimā būs 20 deputātu vietas, darbu turpinās vairāki pazīstami juristi no iepriekšējā parlamenta sastāva. No tiem "Jurista Vārda" lasītājiem vislabāk zināma ir Latvijas Universitātes profesore, bijusī Satversmes tiesas tiesnese, tiesību zinātņu doktore Ilma Čepāne, kura jurista diplomu saņēmusi Latvijas Valsts universitātē 1970. gadā. I. Čepāne "Jurista Vārdā" publicējusi gandrīz divus desmitus rakstu, galvenokārt saistībā ar vides un valsts tiesībām, turklāt lasītāju aptaujās viņa vairākkārt atzīta par vienu no mūsu labākajām autorēm.

Mūsu žurnālam rakstījis arī deputāts Aleksejs Loskutovs, kurš savulaik beidzis Latvijas Valsts universitāti, pēc tam izglītību turpinājis PSRS Iekšlietu ministrijas akadēmijā un Helsinku universitātē, bet tiesību zinātņu doktora grādu aizstāvējis Latvijas Universitātē. Šobrīd viņš ir Baltijas Starptautiskās akadēmijas asociētais profesors. A. Loskutova publikācijas "Jurista Vārdā" saistītas ar krimināltiesību jautājumiem.

Trešais šīs frakcijas tiesību zinātņu doktors ir Saeimas jaunpienācējs Andrejs Judins, kurš savu zinātnisko grādu 2007. gadā aizstāvējis Latvijas Policijas akadēmijā. Pirms tam, 1997. gadā, šajā pašā mācību iestādē viņš ieguvis tiesību maģistra diplomu, bet tiesību bakalaura programmu pabeidzis 1993. gadā Latvijas Universitātē. A. Judina pieredzi tieslietās veidojis līdzšinējais krimināltiesību eksperta darbs sabiedriskās politikas centrā "Providus", cita starpā viņš ir arī viesprofesors Rīgas Juridiskajā augstskolā, vieslektors Tiesnešu mācību centrā, Latvijas Zinātnes padomes eksperts juridiskās zinātnes nozarē un Eiropas Komisijas Iekšlietu direktorāta ārštata eksperts tieslietu, brīvības un drošības jomā. Jāatzīmē, ka Andrejs Judins ir viens no ražīgākajiem "Jurista Vārda" ārštata autoriem – viņa publikāciju skaits mūsu arhīvā tuvojas četriem desmitiem. A. Judina pētnieciskās intereses saistītas galvenokārt ar krimināltiesībām.

Latvijas Valsts universitāti 1986. gadā ar jurista kvalifikāciju ir beigusi arī bijusī tieslietu ministre un līdzšinējā Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa.

Jurisprudenci Latvijas Universitātē apguvis arī deputāts Edvards Smiltēns, kurš bija arī 10. Saeimas sastāvā. 2006. gadā viņš ieguvis sociālo zinātņu bakalaura grādu tiesību zinātnē, bet 2009. gadā – profesionālo maģistra grādu tiesību zinātnē un jurista kvalifikāciju.

 

Nacionālā apvienība "VL-TB/LNNK"

Nacionālo spēku apvienība "Visu Latvijai!"/"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK" jaunajā Saeimā ieguvusi 14 deputātu vietas.

Šajā frakcijā darbu turpinās divi deputāti ar tieslietu ministra darba pieredzi – Dzintars Rasnačs, kurš 2000. gadā Latvijas Universitātē ieguvis sociālo maģistra grādu tiesību zinātnē, un zvērināts advokāts Gaidis Bērziņš, kurš maģistra grādu Latvijas Universitātē ieguvis 1999. gadā. Jāatzīmē, ka G. Bērziņš ir autors ievērojamam skaitam publikāciju "Jurista Vārdā", un tās tikušas veltītas galvenokārt ar maksātnespējas regulējumu saistītiem jautājumiem. Šobrīd G. Bērziņš ir arī Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes Civiltiesisko zinātņu katedras lektors.

Nacionālās apvienības frakcijā ir vēl divi deputāti, kas ieguvuši izglītību tieslietās vai ir ceļā uz to. Tā deputāte Inese Laizāne, kas bija arī iepriekšējās Saeimas sastāvā, 2008. gadā Daugavpils Universitātē ar juriskonsulta diplomu papildinājusi savu iepriekš iegūto teātra mākslas izglītību. Savukārt 10. un 11. Saeimas deputāts Imants Parādnieks šobrīd ir Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes 2. kursa students.

 

Zaļo un Zemnieku savienība

Zaļo un Zemnieku savienība 11. Saeimā ieguvusi 13 vietas. Tāpat kā iepriekš šajā frakcijā darbosies divi deputāti ar juridisko izglītību. Ar jurista kvalifikāciju Latvijas Policijas akadēmiju 1992. gadā absolvējis deputāts Rihards Eigims. Savukārt deputāte Dana Reizniece-Ozola 2008. gadā ar jurista palīga kvalifikāciju Juridiskajā koledžā papildinājusi savu iepriekš iegūto augstāko izglītību tulka un terminoloģijas specialitātē.

Dina Gailīte

VĒL PAR ŠO TĒMU
komentāri
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
visi numura raksti
Uldis Ķinis
Skaidrojumi. Viedokļi
Nodarījumi pret informācijas sistēmu drošību
Pēdējā laikā gan IT speciālistu, gan juristu un pat politiķu aprindās notiek diskusijas par Valsts informācijas sistēmu drošības problēmām. Nesenajā Satiksmes ministrijas organizētajā sanāksmē tika analizēta arī Krimināllikuma ...
2 komentāri
Artūrs Caics
Skaidrojumi. Viedokļi
Pozitīvā un negatīvā politiskā atbildība
Iepriekš ("Jurista Vārds", 13.09.3011., Nr. 37) publicētajā rakstā autors raksturoja politiskās atbildības jēdziena veidojošos elementus, norādīja politiskajai atbildībai raksturīgās iezīmes, kā arī analizēja dažādās valodās ...
3 komentāri
Gaidis Bērziņš
Nedēļas jurists
Gaidis Bērziņš
18 komentāri
Tiesību prakse
Politisko organizāciju (partiju) atbildība par likumā noteikto to finansēšanas noteikumu pārkāpumu
Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likuma 10. panta regulējums ietver ne tikai soda noteikšanu, bet paredz atbildību par šā likuma prasību neievērošanu, kas kopumā vērsta uz prettiesiskā stāvokļa pilnvērtīgu novēršanu. ...
1 komentāri
Informācija
Tiesu darbiniekiem gaidāms algas pielikums

Ir noslēgušās sarunas starp Tieslietu ministriju un Latvijas tiesu darbiniekiem, kā rezultātā panākta vienošanās par viņu – kopskaitā 1446 tiesu darbinieku – algu palielinājumu jau no šā gada oktobra.

2 komentāri
AUTORU KATALOGS