Ir izraudzīts jauns parlamenta sastāvs. Vieni jūtas kā uzvarētāji, citi kā “pusuzvarētāji”, vēl citi – kā zaudētāji. Ārkārtas vēlēšanas pierāda, ka politiskajām partijām jāstrādā tā, lai jaunu vēlēšanu klātesošais tuvums nepārsteigtu. Tomēr šobrīd spraigi noris koalīcijas veidošana.
Sabiedrība vēlas ātras un radikālas reformas, tai skaitā, politiskajā kultūrā. Viens no līdzšinējiem politikas veidošanas instrumentiem ir deviņdesmitajos gados radusies no Satversmes neizrietoša institūcija – Koalīcijas padome, kurā valdošās politiskās partijas aiz slēgtām durvīm vienojas par valstij un sabiedrībai būtiskiem jautājumiem. Tomēr demokrātiskas un tiesiskas valsts standarts pieprasa, lai diskusijas vieta ir nevis pašas politiskās elites radīts konstitucionālās iekārtas piedēklis, bet tautas ievēlēta institūcija – Saeima. Sabiedrībai jāzina lēmumu argumentācija un katras politiskās partijas nostāja, turklāt, iespējams, ka tieši līdzšinējā prakse – izlemt jautājumus ārpus parlamenta – ir iemesls, kāpēc Latvijā nav kvalitatīvu parlamentāro debašu. Tajās aktīvi jāpiedalās ne tikai opozīcijas, bet arī pozīcijas partiju deputātiem. Nesaprašanās jāatrisina auglīgā diskusijā parlamentā, kur par pamatprincipu varētu kļūt Sokrāta atziņa – “ja man liksies, ka manam oponentam kaut kādā ziņā ir taisnība, tad būšu pirmais, kas viņam piekritīs”.
Līdz ar to debates ir jāpārceļ uz parlamentu. Tas neliegtu politiskajām partijām arī ārpus parlamenta savstarpēji konsultēties, apspriesties ar nevalstiskajām organizācijām, ekspertiem un jebkuru cilvēku. Tomēr tieši parlamentā jānotiek galvenajām debatēm un tam pašam jāpieņem lēmumi, nevis jāapstiprina Koalīcijas padomē nospriestais. Parlamentārās procedūras nedrīkst būt formālas.
Lai reāli sasniegtu politisko partiju drosmīgos uzstādījumus un nodrošinātu valsts pārvaldes reformas, jaunā sasaukuma parlamentam jāapliecina savs cildenums, briedums un vēlme mainīt politisko kultūru, tai skaitā, atsakoties no Koalīcijas padomes veidošanas. Arī sabiedrībai jākļūst neiecietīgai pret novirzēm no demokrātiska politiskā procesa.