ŽURNĀLS Numura tēma

25. Oktobris 2011 /Nr.43 (690)

Par latviešu valodu Satversmes 4. pantā nacionālas valsts kontekstā
Latgaliešu valoda (latgaļu volūda) kā valsts valodas paveids
2 komentāri
Dr.iur.h.c.
Egils Levits
Eiropas Savienības Tiesas tiesnesis, Valsts prezidenta Konstitucionālo tiesību komisijas priekšsēdētājs 

I. Latvija kā nacionāla valsts

[1] Latvija, kas dibināta latviešu nācijas pašnoteikšanās rezultātā, tāpat kā gandrīz visas citas Eiropas valstis, arī Igaunija un Lietuva (kur tas expressis verbis pateikts pēc neatkarības atjaunošanas 1992. gadā pieņemtajās konstitūcijās), ir nacionāla valsts. Izveidojot savu valsti, latviešu nācija no mazākumtautības Krievijā kļuva par valstsnāciju savā valstī – Latvijā. Nācija ir tauta, kam ir sava nacionāla valsts. Latviešu nācija ieguva savu valstisku ietvaru.

Bez savas valodas nevar būt nedz nācija, nedz valsts. Tādēļ loģiski, ka valstsnācijas valoda ir valsts valoda.1 To konstitucionālā līmenī nosaka Satversmes 4. pants. Tas pieder pie valsts konstitucionālā pamata, kas grozāms tikai 77. panta kārtībā.

[2] Tomēr Satversmes 4. pants nav izolēts regulējums. Tas, tāpat kā vairāki citi Satversmes panti – it sevišķi 3. pants, kas norāda, ka Latvijas valsts teritorija ir tieši latviešu nācijas apdzīvota teritorija, 18. panta otrā daļa, kas nosaka deputāta zvēresta tekstu latviešu valodā un viņa pienākumu iestāties par latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu, 21. panta otrais teikums, kas nosaka, ka Saeimas darba valoda ir latviešu valoda, 101. panta otrās daļas otrais teikums, kas nosaka, ka pašvaldību darba valoda ir latviešu valoda, 104.

Šis raksts pieejams “Jurista Vārda” abonentiem

Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.

Esošos abonentus lūdzam autorizēties:

Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!

ABONĒT

Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!

Abonentu ieguvumi:

  • Neierobežota pieeja arhīvam - 24 h/7
  • Vairāk nekā 16 000 rakstu un 1800 autoru
  • Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
  • Personalizētās iespējas - piezīmes, citāti, mapes
5
VĒL PAR ŠO TĒMU
komentāri (2)
2 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
X
25. Oktobris 2011 / 19:15
0
ATBILDĒT
Rūpīgi izlasot šodienas materiālus, nevar nepamanīt, ka daži autori mazliet mainījuši domas. Piemēram, profesore Druviete.

2010.gada grāmatā, skaidrojot, kas ir latviešu valoda, viņa raksta:

\"Latviešu valoda tātad ietver gan latviešu literāro valodu, gan ikvienu no latviešu valodas trīs vēsturisko dialektu vairāk nekā piecsimt izloksnēm, gan arī, piemēram, latgaliešu rakstu valodu, kas ir daļēji standartizēta literāra forma, kas izveidojusies uz latviešu valodas augšzemnieku dialekta latgalisko izlokšņu bāzes un tiek lietota galvenokārt rakstveida formā, gan arī neskaitāmos sociolektus un idiolektus, kuros izpaužas runātāju kultūra, izglītība, nacionālā pašapziņa un sociālā piederība, kā arī indivīda ētiskās un estētiskās attieksmes.\"

Satversmes 4.pantā tieši runāts par latviešu valodu, nevis latviešu literāro valodu.
Zv.adv.pal. Edijs Poga
25. Oktobris 2011 / 10:32
0
ATBILDĒT
Patiešām, cienījamā autora raksta 19-20.paragrāfos ietverto de lege ferenda ierosinājumu apsvēršanas sākotnējam posmam noteikti būtu jābūt mūsu pirmsokupācijas pieredzes analīze, jo īpaši to konkrēto apsvērumu analīze, kas bija pamatā LR Ministru Kabineta 1921.gada 11.augusta noteikumiem „Par latgaliešu izloksnes lietošanu” (Lik.kr. 1921, Nr.157), kas, starp citu, līdz attiecīgiem vēlākiem pārgrozījumiem (kas atspoguļoti Tiesu iekārtas likuma Tieslietu ministrijas kodifikācijas nodaļas 1936.g. izdevumā) atspoguļojās Tiesu iekārtas likuma 10.panta atsevišķā piezīmē: „10. Darīšanu valoda tiesās un tiesu iestādēs ir valsts valoda – latviešu valoda. Tiesām pēc apstākļiem un vajadzības ir jāpielaiž arī krievu un vācu valodu lietošana. Piezīme - Visām valsts iestādēm un amatpersonām jāpieņem iestāžu un privātpersonu iesniegumi latgaliešu izloksnē. Latgalē valsts un pašvaldības iestādē, kā arī amatpersonām ir tiesība lietot latgaliešu izloksni darbvedībā un sarakstoties, kā arī sludinājumos, uz izkārtnēm utt.” (Skat. Tiesu iekārtas likumi. Tieslietu ministrijas kodifikācijas nodaļas 1924.g. izdevums).



Ar cieņu,

Zv.adv.pal. Edijs Poga
visi numura raksti
Numura tēma
Vai Saeimas deputāts var dot svinīgo solījumu latgaliski
Plašu sabiedrības rezonansi guva 11. Saeimas pirmā sēde, jo radīja dažādu izjūtu gammu: izbrīnu – deputātu grūtības nolasīt Saeimas deputāta amata svinīgo solījumu; neizpratni – nevis deputātu dotais solījums, bet zvērests; ...
5 komentāri
Dina Gailīte, Gunārs Kusiņš
Numura tēma
Oficiālajā saziņā, arī Saeimas debatēs, jālieto latviešu literārā valoda
3 komentāri
Iveta Andžāne
Nedēļas jurists
Iveta Andžāne
5 komentāri
Juris Viļums, Gunārs Igaunis
Numura tēma
Voi latvīši poši zyna, kas ir latvīšu volūda?
7 komentāri
Sanita Osipova
Numura tēma
Zvērests ir sena tradīcija, kur jāievēro precīza forma
4 komentāri
AUTORU KATALOGS