Ik pa laikam kopš Maksātnespējas likuma pieņemšanas Saeimā 2010. gada 26. jūlijā publiskajā vidē izskan apgalvojumi, ka jaunā Maksātnespējas likuma redakcija ir veicinājusi maksātnespējas procesu izmantot kā parādu piedziņas instrumentu. Šī raksta mērķis, izvērtējot Maksātnespējas likuma pamatnostādnes un pievēršot uzmanību Maksātnespējas likumā ietverto tiesisko instrumentu mērķiem un būtībai, ir rast atbildi uz jautājumu, vai maksātnespējas process ir līdzeklis parādu piedziņai.
Maksātnespējas procesa uzsākšana
Maksātnespējas likuma izstrādē tika uzklausīti Pasaules Bankas un Starptautiskā Valūtas fonda ekspertu viedokļi. Norādāms, ka Latvija ir saņēmusi no šiem ekspertiem pozitīvas atsauksmes par to, ka maksātnespējas procesa regulējums ir progresīvs un aptver pasaules labāko praksi, tajā skaitā ir ievērotas Apvienoto Nāciju Organizācijas Starptautisko tirdzniecības tiesību komitejas (UNCITRAL) izdoto vadlīniju atziņas par maksātnespējas tiesībām. UNCITRAL vadlīnijas ietver pārskatu par maksātnespējas, debitoru un kreditoru attiecību regulējuma galvenajiem mērķiem un galvenajām iezīmēm, tostarp par ārpustiesas parādu pārstrukturēšanu, un tiesību aktu rokasgrāmatu, kurā atklātas pieejas šo mērķu īstenošanai, tostarp apspriestas iespējamās alternatīvās pieejas un šo pieeju priekšrocības un trūkumi1.
Attiecībā uz maksātnespējas procesa uzsākšanu UNCITRAL vadlīnijās minēts, ka viens no nozīmīgākajiem regulējamiem jautājumiem maksātnespēju regulējošajos tiesību aktos ir kritēriji, saskaņā ar kuriem parādniekam ir uzsākams maksātnespējas process.2
Saskaņā ar Maksātnespējas likuma regulējumu maksātnespējas procesa pieteikumu ir tiesīgs iesniegt gan parādnieks, gan kreditori (nenodrošinātais kreditors vai kreditori vai nodrošinātais kreditors nenodrošinātajā prasījuma daļā). Šajā rakstā autore koncentrēsies uz maksātnespējas procesa uzsākšanas nosacījumu aplūkošanu tikai no kreditoru iespējām uzsākt maksātnespējas procesu, turklāt, ievērojot raksta tematiku, aprobežosies ar kreditoriem – juridiskajām personām (neapskatot kreditorus – darbiniekus). Savukārt, ņemot vērā apstākli, ka vairumā gadījumu maksātnespējas procesa pieteikuma iesniedzēji (gan kreditori, gan parādnieks) ir komersanti, rakstā uzsvars tiks likts uz maksātnespējas procesa subjektiem – komersantiem.
Atbilstoši Maksātnespējas likuma 60. panta pirmās daļas pirmajam punktam juridiskās personas maksātnespējas procesa pieteikumu tiesai var iesniegt kreditors vai kreditori, ja pastāv kāda no Maksātnespējas likuma 57. panta 1., 2., 3. vai 4. punktā minētajām juridiskās personas maksātnespējas procesa pazīmēm, proti, ja, piemēram, piemērojot piespiedu izpildes līdzekļus, nav bijis iespējams izpildīt tiesas nolēmumu par parāda piedziņu no parādnieka. Tāpat maksātnespējas procesa pieteikumu var iesniegt, ja parādnieks nav nokārtojis vienu vai vairākas parādsaistības, no kurām pamatparāda summa atsevišķi vai kopā pārsniedz 3000 latu un kurām ir iestājies izpildes termiņš, un kreditors vai kreditori ir izsnieguši vai nosūtījuši uz parādnieka juridisko adresi sūtītāja apmaksātu brīdinājumu par savu nodomu iesniegt juridiskās personas maksātnespējas procesa pieteikumu, un parādnieks triju nedēļu laikā pēc brīdinājuma nodošanas pastā komersantam nav samaksājis parādu vai nav cēlis pamatotus iebildumus pret prasījumu.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
- Pieeja jaunākajam izdevumam
- Neierobežota pieeja arhīvam – 24 h/7 d.
- Vairāk nekā 18 000 rakstu un 2000 autoru
- Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
- Personalizētās iespējas – piezīmes, citāti, mapes