ŽURNĀLS Tiesību prakse

27. Marts 2012 /Nr.13 (712)

Pirmās instances tiesas spriedums kā nederīgs procesuāls dokuments
Augstākās tiesas Senāta Krimināllietu departamenta lēmums
Lietā Nr. SKK–274
2011. gada 25. maijā
5 komentāri

Ja ir neatbilstība starp pirmās instances tiesas saīsināto un pilnā sprieduma rezolutīvo daļu, tad pirmās instances tiesas spriedums nav derīgs kā procesuālais dokuments, līdz ar to apelācijas instances tiesai jāatceļ tas pilnībā, nevis tikai kādā tā daļā.

Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta Krimināllietu departaments šādā sastāvā: senatore referente A. Nusberga, senatore I. Radzeviča, senators A. Freibergs, izskatīja rakstveida procesā lietu sakarā ar apsūdzētā S.I. kasācijas sūdzību par Latgales apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijas 2011. gada 2. marta lēmumu un

konstatēja

Ar Preiļu rajona tiesas 2010. gada 24. novembra spriedumu S.I., personas kods [..],atzīts par vainīgu un sodīts pēc Krimināllikuma 176. panta trešās daļas ar brīvības atņemšanu uz 8 gadiem, konfiscējot mantu, un ar policijas kontroli uz 2 gadiem; pēc Krimināllikuma 180. panta otrās daļas ar brīvības atņemšanu uz 6 mēnešiem; pēc Krimināllikuma 160. panta pirmās daļas ar brīvības atņemšanu uz 2 gadiem.

Saskaņā ar Krimināllikuma 50. panta pirmo daļu galīgais sods pēc noziedzīgo nodarījumu kopības noteikts, daļēji saskaitot piespriestos sodus, brīvības atņemšana uz 10 gadiem, konfiscējot mantu, un policijas kontrole uz 2 gadiem.

komentāri (5)
5 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Janis
20. Augusts 2021 / 11:59
0
ATBILDĒT
Man pirmas instanses tesas sprieduma ir atskirigas ar saisinato tiesas spriedumu bet neviens to nenem vera kamer pats to nenorada un tad ari to nenem vera jo tu nemak pamatot
Proficius Aliri
28. Marts 2012 / 12:52
0
ATBILDĒT
Cik nojaušams, tad pretrunas starp saīsināto un pilno spriedumu slēpjas mantisko jautājumu un rīcības ar lietisko pierādījumu izlemšanā. Kālab tādā gadījumā nebija pieļaujams atcelt tikai daļā?

CPL un APL aptuveni līdzvērtīgos gadījumos (ja pieņemam, ka pretruna spriedumu veidos varētu tikt uztverta kā jautājuma neizlemšana) pieļauj pašai tiesai taisīt papildspriedumu. Domāju, ka kriminālprocesā tiesai kādreiz arī gadās piemirst izlemt jautājumu par rīcību ar kādu knapi ieraugāmu lietisko vai citu pierādījumu. Un tiklab varētu gadīties arī kādas nenozīmīgas nesakritības saīsinātajā un pilnajā spriedumā (copy-paste dažkārt dzīvo savu dzīvi). Vai tas ir racionāli un samērīgi pret pašu apsūdzēto (šeit viņš tikai par sodu iebilda) atcelt un sākt visu skatīt na jauna?
Proficius Aliri
28. Marts 2012 / 12:45
0
ATBILDĒT
Jo AT Senāts tikai konstatē normatīvo regulējumu, kas šķietami derētu, to smuki iekopē un izdara kaut kādu lēmumu... Secinājumi šeit arī ir tikai loģiska siloģisma rezultāts, tiesību normas uzlūkojot kā rakstītu tekstu bez ietvertām vērtībām tajā.
:)
28. Marts 2012 / 12:21
0
ATBILDĒT
tādi nederīgi procesuāli dokumenti ir 90% pirmās instances tiesu spriedumi :)
Kara Mele
27. Marts 2012 / 09:50
0
ATBILDĒT
Man jautājums:

Kāpēc AT Krimināllietu departaments neko nesecina, tikai konstatē?????????
visi numura raksti
Māris Brizgo
Skaidrojumi. Viedokļi
Līgumi par finansējuma piešķiršanu no struktūrfondiem: tiesiskais statuss
Jau kopš 2004. gada Latvijas uzņēmējiem ir pieejams finansējums no dažādiem Eiropas Savienības struktūrfondiem, piemēram, Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības fonda (ERAF), Eiropas Lauksaimniecības virzības un garantiju fonda (ELVGF) ...
2 komentāri
Evija Novicāne, Kaspars Novicāns
Skaidrojumi. Viedokļi
Maksātnespējas likumu eklektika
Tieslietu ministrija kopš 2011. gada vasaras vērtē jaunā Maksātnespējas likuma praktisko piemērošanu un iespējamās problēmas maksātnespējas tiesiskajā regulējumā.1 Izvērtēšanas rezultātā Tieslietu ministrija nonākusi pie ...
2 komentāri
Aleksandrs Berezins
Skaidrojumi. Viedokļi
Apcietinājuma institūta teorētiskās un praktiskās problēmas
Apcietinājums ir visbargākais piespiedu līdzeklis, kādu var piemērot aizdomās turētajam vai apsūdzētajam kriminālprocesā. Tas aizskar vienu no galvenajām cilvēka pamattiesībām – tiesību uz brīvību. Tieši šā iemesla dēļ ...
6 komentāri
Māris Leja
Nedēļas jurists
Māris Leja
44 komentāri
Jurista Vārds
Notikums
Notāri apkopo darba rezultātus un lūkojas nākotnē
Aizvadītās nedēļas nogalē, 23. martā, notika gadskārtējā Latvijas zvērinātu notāru kopsapulce, kuras ietvaros notariāta locekļi atskatījās uz paveikto 2011. gadā, izvērtēja notariāta darbību, kā arī iezīmēja turpmākos ...
9 komentāri
AUTORU KATALOGS