ŽURNĀLS Redaktora sleja

24. Aprīlis 2012 /Nr.17/18 (716/717)

Breivīks topā
5 komentāri

Procesā, kas Oslo sākās pagājušajā nedēļā, tiesājamais Bērings-Breivīks esot apgalvojis, ka viņa sarīkotā slaktiņa mērķis bijusi Norvēģijas valsts glābšana, un šai sakarā pat apraudājies.

Nav zināms viņa viedoklis par blakusefektu, ko izraisījuši viņa nodarījumi, proti, par pasaules mēroga slavu, iespēju tikt atrādītam un citētam neskaitāmos ziņu raidījumos, rēgoties laikrakstu pirmajās lappusēs un interneta mājaslapās. Kaujinieciski pacelta dūre, sarkana seja un asaras par mirstošo valsti, plaša savu motīvu izskaidrošana un apgalvojums, ka viņš visu būtu gatavs darīt tāpat un vēlreiz. Breivīks ir globāla mēroga karstā ziņa.

Vai tam tā bija jābūt? Par to būtu jādomā vismaz divu iemeslu dēļ. Pirmkārt, nozieguma upuru un viņu tuvinieku dēļ. Cietušie esot aicinājuši žurnālistus ignorēt Breivīku, diemžēl palikuši nesadzirdēti.

Otrs iemesls ir potenciālie Breivīka sekotāji. Pasaules, to skaitā Latvijas, mediju garām palaistā iespēja netiražēt Breivīka fotoattēlus un “atziņas” var motivēt arī citus censties atkārtot šādus “varoņdarbus” un līdzīgi Breivīkam kļūt par karsto ziņu. Epigoņi var rasties ne vien plaša spektra ultraradikāļu vidū, kas līdz šim aprobežojušies ar žults izgāšanu internetā, bet arī starp garīgi nestabilām, uzmanību alkstošām, sabiedrības nepietiekami novērtētām vai atstumtām personām, kam “politisko” motivāciju aizstātu tieši doma par iespēju beidzot tikt pamanītām, par jebkādu cenu.

Breivīka procesa atspoguļošana ir jautājums par mediju lomu un funkciju sabiedrībā. Nav šaubu par sabiedrības tiesībām uzzināt par noziedzīgu nodarījumu un tā motīviem, sekot tiesas procesam un noskaidrot, kā kļuva iespējama šāda mēroga traģēdija. Vienlaikus jāvērtē, kādu labumu sabiedrībai dod tiesājamā Breivīka pašapzinīgā pozēšana foto un televīzijas kamerās.

Noslēgumā – vēl viena, Latvijai specifiska atziņa Breivīka lietas sakarā. Sprādzienu un slepkavības viņš sarīkoja pagājušā gada 22. jūlijā. Tiesa ir sākusies nepilnus astoņus mēnešus pēc notikušā. Sagatavošanās procesā līdztekus neiedomājami apjomīgai pierādījumu vākšanai ietilpa ne vien vairākkārtēja Breivīka psihiskās veselības pārbaude, bet pat speciālas tiesas zāles izbūve. Tiek prognozēts, ka tiesa spriedumu pieņems jūlijā – gadu pēc izdarītajiem noziegumiem.

Interesanti, pēc cik ilga laika Breivīks sēstos uz apsūdzēto sola, ja process Norvēģijā tiktu organizēts ar Latvijai raksturīgo efektivitāti?

Piemēram, 2009. gada 13. janvāra Vecrīgas grautiņu dalībnieku lietā pirmā tiesas sēde notika 2011. gada 15. novembrī – tātad pēc diviem gadiem un desmit mēnešiem. Savukārt pirmās instances spriedumu “bruģa revolūcijas” lietā, šķiet, pagaidām sagaidījis tikai viens apsūdzētais. Ir pagājuši vairāk nekā trīs gadi!

komentāri (5)
5 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
LzcVbnNekRuKA
2. Jūnijs 2012 / 03:06
0
ATBILDĒT
33RUSY wzwcandgwjla
ziKAMjjBGfBH
1. Jūnijs 2012 / 16:50
0
ATBILDĒT
V1Hx3T rqbdclwtfmvt
QzcZGAGPsec
1. Jūnijs 2012 / 03:04
0
ATBILDĒT
Augsts vietējais bezdarbs ir pārejoša problēma. Kaut vai pie nākamā burbuļa tas radīs ropblēmu, mums atkal nebūs kas strādā, vsetsirādnieku uzaicināšana ir tik samežģīta un apgrūtināta ar smagu un lieku birokrātiju, ka varēsim atkal maksāt celtniekiem un cūkkopjiem direktoru algas. Realitātē nav cita veida kā pieņemami (labi) dzīvot pēc 30-50gadiem, kā atvieglot imigrāciju, iespējams pat mērķtiecīgi uz to strādāt. Vienlaikus pienācīgi sagatavojoties, lai imigranti neradītu getoun izolētas subkopienas. Nāksies domāt, kā imigrantus konvertēt valstij lojālos pilsoņos.
tāpat
27. Aprīlis 2012 / 13:52
0
ATBILDĒT
Diemžēl mūsu sabiedrībā ir arī cita tiesiskā apziņa, kur viens uzskata, ka likumu var neievērot, bet otrs par to neziņo vai negrib ziņot. Mūsu valstī tas apstāklis, ka policijas darbinieks pilda savus pienākumus un uzrauga satiksmes drošību, pārbaudot ceļu satiksmes dalībniekus uz alkoholu, lai glābtu un aizsargātu citus ceļu satiksmes dalībniekus, uzskatāms par ļoti lielām neērtībām.
Aldis
24. Aprīlis 2012 / 11:15
0
ATBILDĒT
Visa starpība par tiesām ir tikai viena punktā: Zviedrija ir tiesiska un demokrāštiska valst, bet Latvija ir policemjiska(totalitāra), pusbanditiska un madioza tiesiskās un demokrātiskas valsts pornogrādija!!! Tiesiskās valstīts likumu skaidro ta izdevējs, bet Latvijā ar to nodarboties ir atļauts izpildiestadei. Tiesiskā valstī tiesa seko, lai izpildiestade ievērotu likuma prasības, bet latvijā tiesa pati piesķīrusi sev tiesības pārdefinēt likumdevēja dodto definīciju. Tiesiskā valstī cilveks izlasa likumu un to izpilda, bet latvija kaut kads tiesas senāts noska ka sis likums nav jaievēro, jo to ir pārkapusi valsts parvalde. Tiesiskā valsti tiesnes neatliek nozīmeto procesu tikai tapēc, ka devusies kādā privatizbraukumā. Tiesiskā valstī tiesnesis prot atsķirt autovaditaja apliecību no peses. Runa iet par administratīvas tiesas \\\'tiesnesēm\\\' lolitu Andersoni un Ritu Reitupu. Tiesiskās valstīs policists nedrīks aptirēt transportlīdzkli lai vaiktu dokumentu pārbaudi, pārbaudi ar alkometru tikai tapēc ka viņam ir tiesības uzskatit visus, kuri nav no viņa bandas, par potencialiem noziedzniekiem. Tas ir no tas prakses, ar kuru es esmu sastapies Zviedrija, Norvēģijā, Dānijā , Ausrtija, Vacijā, Francijā, Anglijā un īrija un Islandē. tiesi šī iemesla dēļ es arī censos mazak uzturēties šajā noziedzības midzenī.
visi numura raksti
Aldis Laviņš
Skaidrojumi. Viedokļi
Daži jautājumi par kasācijas instances kompetenci
Rakstā uzmanība vērsta uz vairākiem jautājumiem, par kuriem laiku pa laikam praksē rodas lielākas vai mazākas diskusijas. Civilprocesa likuma 474. pants, kas nosaka kasācijas instances tiesības, samērā detalizēti paredz iespējamos ...
Marika Grunte
Skaidrojumi. Viedokļi
Aizliegtas vienošanās pārkāpums nav prezumējams
Komentārs par "LAWIN Kļaviņš & Slaidiņš" advokātu biroja zvērināta advokāta palīga Mārtiņa Gaiļa rakstu "Mērķis vai sekas: konkurenci ierobežojošu vienošanos aizlieguma piemērošanas analīze", kas bija publicēts šā gada 20. ...
11 komentāri
Dita Amoliņa
Skaidrojumi. Viedokļi
Fiskālā politika: tiesības vai disciplīna
2012. gada 28. februārī Ministru kabinets apstiprināja Ārlietu ministrijas virzīto likumprojektu par "Līgumu par stabilitāti, koordināciju un pārvaldību ekonomiskajā un monetārajā savienībā" (Fiskālais līgums), kā arī atbalstīja ...
6 komentāri
Ligita Vehi
Nedēļas jurists
Ligita Vehi
Leila Dundure
Skaidrojumi. Viedokļi
Izmeklēšanas tiesnesis Latvijā
Viens no galvenajiem aspektiem, kāpēc Latvijas Republikā tika izstrādāts jaunais (spēkā esošais) Kriminālprocesa likums, bija nepieciešamība uzlabot cilvēktiesību ievērošanas standartus kriminālprocesā, bet izmeklēšanas tiesneša ...
2 komentāri
AUTORU KATALOGS