ŽURNĀLS Intervija

23. Oktobris 2012 /Nr.43 (742)

UNIDROIT – tilts starp dažādām kultūrām un tiesībām
Foto: Boriss Koļesņikovs

Pastāv viedoklis, ka starptautiskās privāttiesības vairs nav saistāmas ar tādu tiesību normu veidošanu, kas nosaka, kā tiesām un šķīrējtiesām piemērot kolīziju tiesības, bet šobrīd ir aktuāla tieši privāttiesību unifikācija, īpaši starptautiskajā tirdzniecībā.1

Starptautisko Privāttiesību unifikācijas institūts (UNIDROIT2) ir viena no ietekmīgākajām organizācijām pasaulē, kas nodarbojas ar starptautisko privāttiesību unifikāciju un harmonizāciju. Šī neatkarīgā starpvaldību organizācija ir dibināta 1926. gadā pie Nāciju Līgas un 1940. gadā atjaunoja savu darbību saskaņā ar daudzpusējo līgumu – UNIDROIT statūtiem. Šobrīd UNIDROIT ir 63 dalībvalstis, arī Latvija, kas pievienojās 2006. gadā.

Šā gada 21. septembrī Latvijā viesojās UNIDROIT prezidents Alberto Maconi (Alberto Mazzoni), bijušais ģenerālsekretāra vietnieks Martins Stanfords (Martin Stanford) un ģenerālsekretārs Andželo Estrella-Farija (Angelo Estrella-Faria).

Alberto Maconi

Andželo Estrella-Farija

Martins Stanfords

Lūdzu, pastāstiet tuvāk par UNIDROIT pienesumu starptautisko privāttiesību attīstībā!

Andželo Estrella-Farija: Mēs esam vecākā organizācija, kas strādā pie materiālo tiesību unifikācijas, veidojot transnacionālas tiesību sistēmas. Mēs bijām vienīgā organizācija līdz 1966. gadam, kad ANO paspārnē tika izveidota Starptautiskā Tirdzniecības tiesību komisija (UNCITRAL3), kurai arī ir uzticēts harmonizēt un unificēt starptautiskās tirdzniecības tiesības.

Jāatzīst, ka abām organizācijām ir līdzīgs mandāts. Darbu sadalījums nav strikti noteikts, tomēr katrai organizācijai ir sava pieeja, metodes un mērķi. Pirmkārt, UNIDROIT dalībnieki nav visas ANO dalībvalstis, kā tas ir UNCITRAL. Tomēr UNIDROIT ir pārstāvēti visi kontinenti un dažādas tiesību, ekonomiskās un politiskās sistēmas. Mēs risinām tos jautājumus, kas būtu aktuāli zema ienākuma valstīm, piemēram, Āfrikā vai Āzijā.

Otrkārt, mūsu mērķis ir strādāt pie īpašiem (sophisticated) jautājumiem. Starptautiskajās privāttiesībās esam devuši lielu pienesumu ar diviem svarīgiem mūsu izstrādātiem instrumentiem.

komentāri
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
visi numura raksti
Egils Levits, Juris Jansons
Tiesību politika
Turpinās diskusija par aborta jautājumu
Diskusijas par aborta tiesisko regulējumu Latvijā joprojām nerimstas. Vienošanās nav panākta. Pagājušajā nedēļā domu apmaiņa no Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Demogrāfijas lietu apakškomisijas sēdēm tika ...
Aiga Mieriņa
Skaidrojumi. Viedokļi
Romas I un Romas II regulas piemērotība internetā nodibinātām līgumiskām un ārpuslīgumiskām saistībām
Interneta bezrobežu raksturs nereti rada situācijas, ka ar interneta starpniecību nodibinātās līgumiskās vai ārpuslīgumiskās tiesiskās attiecības ir saistītas vairāk nekā ar vienu valsti, līdz ar to vairāk nekā ar vienu ...
2 komentāri
Viktorija Voitešonoka
Skaidrojumi. Viedokļi
Problēmjautājumi, iesniedzot un sagatavojot prasības pieteikumus tiesā
Kopš Civilprocesa likuma (turpmāk – CPL) pieņemšanas 1998. gada 14. oktobrī, kas stājās spēkā 1999. gada 1. martā, nomainot Latvijas Civilprocesa kodeksu, mainījusies izpratne par tiesībām, tiesību normu interpretāciju un to ...
22 komentāri
Kristaps Petermanis
Tiesību politika
Publisko iepirkumu likuma nepiemērošana ir jātulko iespējami šauri
3 komentāri
Tiesību prakse
Lēmuma par valsts nodevas atmaksu pārsūdzēšanas kārtība
Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 251. panta sesto daļu, izspriežot lietu, lēmums par valsts nodevu ir iekļaujams tiesas sprieduma rezolutīvajā daļā. Tātad lēmums par valsts nodevu ir sprieduma daļa. Tādējādi sūdzība par ...
1 komentāri
AUTORU KATALOGS