ŽURNĀLS Tiesību politika

1) Demokrātiskā sabiedrībā jebkurš drīkst izteikt savu viedokli par jebkuru lietu vai nodarbošanos. Vieniem bezjēdzīgi un absurdi liekas, ka valsts apmaksā dažiem cilvēkiem gumijas ripas dzenāšanu pa ledu. Citi ir pārliecināti, ka tikai trakie neredz, ka Bībelē sarakstītas vienas vienīgas muļķības no viena vāka līdz otram. Trešie domā, ka smēķētāji ir vāja rakstura cilvēki, kuriem nerūp sava veselība un apkārtējo ērtības. Tā domāt ir viņu tiesības, un uz citu viedokļiem nevajag reaģēt saasināti un pāriet pretuzbrukumā.



2) Kļūdas, protams, pieļauj arī gudri cilvēki, bet tie paši tās cenšas labot. Lielais smēķētāju skaits neliecina, ka viņi to uztvertu kā kļūdu :)

Tātad jūs ne smēķējat, ne lietojat alkoholu, ne arī lietojat kādus veselībai kaitīgas vielas saturošuss pārtikas produktus? Tad varu jūs vienīgi apskaust. :)



Vispārīgi runājot - arī gudri cilvēki var rīkoties iracionāli un pieļaut kļūdas. Savukārt nodarbošanās ar paštaisnu citu nosodīšanu gan gudriem cilvēkiem nemēdz būt raksturīga.

Tehniski nav pat pārlieku lielas problēmas ar smēķēšanas atmešanu, taču diemžēl noklusēts parasti tiek tas, ka smēķēšanas atmešana var izrādīties kaitīgāka par pašu smēķēšanu, jo notiek izmaiņas vielmaiņā. Atmetušie apaug ar nopietnu lieko svaru un kājas atstiepj no sirds slimībām. :)

Nu, ja smēķētājs saviem bērniem dūmus laist virsū negrib un svešiem nedrīkst, ir jau vēl trešā iespēja - no šī ieraduma atbrīvoties :)

Protams, apsveicama ir valdības vēlme sargāt tautas veselību, bet šeit tiešām jau ir pāršauts pār strīpu.



Sāksim ar elementāru lietu - samērīgumu. Vai nav iespējams sasniegt mērķi (primāri - pasargāt nesmēķētāju veselību, īpaši bērnu) ar mazāk ierobežojošiem līdzekļiem? Varbūt pietiktu ar to, ka ļautu pašvaldībai uz kāda aizskarta kaimiņa iesnieguma pamata noteikt individuālu ierobežojumu konkrētam smēķētājam, piemēram, pieminētā ķeizargrieziena gadījumā, izvirzot prasības attiecībā uz smēķēšanas uz balkona laiku, dūma smirdīgumu u.tml. Taču tāpēc, ka dažiem kaimiņiem tas tiešām ir nepieciešams, aizliegt smēķēt visiem ir nesamērīgi. Nemaz jau nerunājot par to, ka nedrīkstēs smēķēt uz balkona, bet drīkstēs turpat sētā zem balkona.



Tāpat netiek ņemts vērā, ka arī smēķētājiem mēdz būt bērni, ka smēķēšana uz balkona notiek tieši tāpēc, lai paša smēķētāja bērniem nebūtu jādzīvo piedūmotās telpās.



Manuprāt, tas vairāk ir kaimiņu savstarpējo attiecību un inteliģences jautājums, kurš nebūtu jārisnina šādā histēriskā veidā.

Ja pēc smēķēšanas sāk spriest par cilvēka intelekta līmeni, tad iznāk, ka A.Grūtupa kungs ir teju pilnīgs primāts vulgaris.

Smēķētājs, tāpat kā alkoholiķis ir valsts \"zelta dzīsla\" - maksā lielus nodokļus, līdz pensijai nodzīvo retāk kā citi sugas īpatņi, tādējādi nenoslogojot valsts budžetu. Par dūmu kaitīgo ietekmi var diskutēt - mēs, piecu bērnu ģimene, izaugām mājā, kur vectēvs, kara veterāns, katru dienu smēķēja mahorku, papirosus \"Belomor Camel\" vai arī briesmīgi smirdošas vjetnamiešu cigaretes. Cik zinu, veselības problēmas no tā nevienam neradās.

Es līdz šim domāju, ka mēs abi pārstāvam vienu profesiju -juristi. Vai kļūdos?

Jā, man liekas dīvaini, ka cilvēks var pats apzināti bendēt savu veselību, par to vēl maksājot naudu. Kur te gudrība izpaužas?

Kā aizliegumu īstenos? Droši vien tādās situācijās, kādā nokļuva tas zellis, kura žēlabas par to, ka atgriešanos dzimtenē \"apsveic\" ar sodu par dzīvošanu bez pases, reiz rādīja pa TV. Izrādījās - ja nebūtu paspējis sastrādāt citu administratīvo pārkāpumu, neviens viņa dokumentus nebūtu pārbaudījis.

Man tie smēķētāji nemaz tik ļoti netraucē, es vairāk priecātos, ja kaimiņi būtu iecietīgāki, klausoties savu bumsi-bumsi mūziku uz pilnu klapi tā, ka man krūzes lēkā pa galdu un ausu bungādiņas plīst pušu. Un vispār domāju, ka arī smēķēšana (uz sava balkona) vairāk ir savstarpējās cieņas un iecietības jautājums, kur valstij nebūtu ko meklēt. Mani nedaudz baida tāda valsts pārmēru rūpēšanās par saviem iedzīvotājiem, kad izrādās, visi citi zin labāk, ko man ēst, dzērt, pīpēt un domāt. Un ja jau tādas rūpes par pašiem smēķētājiem, tad arī pašnāvības mēģinājumu vajadzētu sankcionēt, jo tā arī ir veselības bojāšana un apdraud dzīvību.

Starp ciut, kā ir plānots šo aizliegumu īstenot? Kad kaimiņš pīpē, es zvanu policijai? Mana pieredze ar policijas iejaukssanos trokšņošanas gadījumā rāda, ka tas viss nav neko efektīvi.

Par tēmu runājot - jāpiekrīt iepriekšējiem komentētājiem, ka personas darbības sava īpašuma teritorijā var ierobežot, ja tas aizskar citu personu intereses (šajā gadījumā - veselību).

Ar sava komentāra pēdējo rindkopu jūs dodat daudz nopietnāku pamatu apšaubīt savas profesijas pārstāvju intelekta līmeni. :)



P.S. Neesmu smēķētājs.

Īpašuma tiesības nav absolūtas, jo īpaši, ja tās aizskar citu cilvēku/kaimiņu tiesības uz īpašumu, atpūsties tajā, baudīt svaigu gaisu, respektīvi, aizskar citu cilvēku tiesības uz veselību.

Tas droši vien izklausīsies iedomīgi, bet es smēķējošus cilvēkus uzskatu par cilvēkiem ar zemāku intelekta līmeni un pēc iespējas izvairos ar tādiem kontaktēties.

Tiešām priecājos par šādu soli. Iepriekšējais kaimiņš smēķēja pastāvīgi uz savas lodžijas un mans dzīvoklis vienmēr šādos brīžos smirdēja.



Smēķētāju arguments tiešām ir tieši tāds pats kā turēt cūkas lodžijā, jo tas ir privātais īpasums

Paldies, beidzot!!!!!! Un kas tie vispār par nejēdzīgiem pīpmaņu argumentiem - savā īpašumā daru, ko gribu! Ja viens izdomā no sava balkona palaist indīgu gāzi, tad viņam šķiet, ka runa ir par īpašumtiesībām?????