Nenoliedzot Latvijas tautas varēšanu, tomēr jāatzīst, ka "ir gan tajos igauņos kaut kas īpašs". Jau Livonijas hronikā norādīts, ka Livonijas zeme sākumā sadalīta trijās galvenajās provincēs – igauņu, latviešu un kuršu zemē. Igauņu zeme esot ievērojamākā un labākā. Arī mūsdienās dažkārt mēdzam gan glorificēt, gan apskaust igauņus. Labāk tomēr būtu priecāties par tādiem kaimiņiem.
Šoreiz aplūkosim tautas un valsts varas attiecības Igaunijā. Pagājušā gada novembrī kaimiņvalsts uzmanības centrā nokļuva demokrātijas idejas aktīvisti, kuri debatēja par demokrātijas stagnāciju Igaunijā, kas saistīta ar politiskās elites pārstāvju sērijveida skandāliem, nevēlēšanos uzņemties atbildību par savu rīcību un izvairīšanos no demokrātiskas komunikācijas. Sabiedriskie aktīvisti paziņoja, ka demokrātija Igaunijā brūkot visu acu priekšā. Tautas un politiskās varas dialogs kļuvis par monologu. Ar parlamenta vēlēšanām ik pēc četriem gadiem ir par maz demokrātijas attīstībai, un vienas partijas dominance un neieklausīšanās tautā veicina uzticības zudumu valsts varai. Aktīvisti arī norādīja: ja politiskā sistēma nespēj reformēt pati sevi, tad tas jādara tautai. Tādējādi tika izstrādāta iniciatīva "Charter 12", kas aicināja uz Igaunijas politiskās elites atbildību tautas priekšā.
Jūtot tautas acīmredzamo neapmierinātību ar politisko sistēmu un valsts varu, Igaunijas prezidents Tomass Hendriks Ilvess kā vidutājs sasauca kopā politisko partiju pārstāvjus, iniciatīvas "Charter 12" parakstītājus un konstitucionālo tiesību ekspertus, lai meklētu situācijas risinājumu. Šo tikšanos translēja internetā un sabiedriskajā televīzijā. Diskusijas dalībnieki nolēma vaicāt visai Igaunijas tautai, kādus uzlabojumus tā gribētu (1) politisko partiju izveidošanas procesā un darbībā un (2) vēlēšanu likumā. Līdz šā gada 31. janvārim ikviens var iesniegt savus priekšlikumus. Neatkarīgi eksperti tos apkopos un izvērtēs. Ziņojumu nodos sabiedrības apspriešanai, pēc tam eksperti formulēs galīgos priekšlikumus izmaiņām normatīvajos aktos. Līdz 31. martam Igaunijas prezidents parlamentam iesniegs grozījumu priekšlikumus.
Atgriezīsimies Latvijā. Pagājušajā gadā vairākkārt tika konstatētas valsts varas un sabiedrības komunikācijas problēmas vairākās nozarēs, kurās tika iecerētas reformas (izglītība, veselības aprūpe u.c.).
Decembrī pārmaiņu priekšlikumi parādījās arī valststiesību jomā. Tā, piemēram, Latvijas Valsts prezidents un tieslietu ministrs parakstīja kopīgu rīkojumu par priekšlikumu izstrādi likumu grozījumu skaita un apjoma samazināšanai. Iniciatīva ir apsveicama, lai gan jāņem vērā, ka Latvija vēl joprojām atrodas mūsdienīgas normatīvo aktu bāzes izstrādes stadijā. Rodoties jaunai upei, plūdi ir neizbēgami līdz brīdim, kamēr tā ieņem ikdienišķa tecējuma gultni.
Jebkurā gadījumā – vispirms būtu jānoskaidro normatīvo aktu izstrādes pārmērīga aktīvisma un kazuisma cēloņi. Tomēr pilnvērtīgu atbildi nesniegs tikai eksperti un ierēdņi. Atbilde slēpjas ikdienas cilvēkā, kas ir normatīvo aktu adresāts un kas atbilstoši savai sapratnei tos ievēro. Kazuistisks regulējums ir sekas cilvēku rīcībai un apliecinājums valsts pārvaldes neticībai homo sapiens saprātam. Iespējams, ka līdzīgi kā Igaunijā, arī Latvijas gadījumā ikvienam būtu jādod iespēja izteikties šīs Valsts prezidenta un tieslietu ministra iniciatīvas ietvaros.
Līdzīga sabiedrības iesaiste būtu apsveicama, arī apspriežot Valsts prezidenta izveidotās pārvaldes uzlabošanas darba grupas ziņojumu, kas tika publiskots pagājušā gada nogalē. Eksperti izstrādājuši vairākus desmitus priekšlikumu Latvijas pašvaldību darbības uzlabošanai. Sabiedrībai būtu jādod vārds par iespējamām pārmaiņām, kas, domājams, skars ikvienu Latvijas iedzīvotāju.