ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

12. Februāris 2013 /Nr.6 (757)

Latvijas tiesību sistēma un likumdevēja kritiskās kļūdas
6 komentāri
Mag.iur., Mag.phil.
Anda Smiltēna
Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes doktorante 

Sūdzības par nepilnībām Latvijas tiesību sistēmā dzirdamas pastāvīgi – tiek teikts, ka "likumdošanā ir robi un likumdošanu vajag sakārtot". Daļēji šādas runas attaisnojamas ar to, ka Latvijas tiesību sistēmai diezgan īsā laikā bija jātransformējas no padomju tiesību lokam piederošas sistēmas par romāņu–ģermāņu tiesību lokam piederošu tiesību sistēmu, papildus tam bija jāpielāgojas eksistencei Eiropas Savienības tiesību sfērā. Tomēr šāda transformācija nevar ilgt nebeidzami, līdz ar to atrunām par tiesību sistēmas nesakārtotību transformācijas procesa dēļ šodien vairs nebūtu nekāda pamata.

Šī nelielā referāta mērķis ir gūt vispārīgu ieskatu, vai Latvijas tiesību sistēmā pastāv pazīmes tādām normatīvo aktu kvalitātes problēmām, kas kritiski apdraud Latvijas tiesību sistēmas efektīvu darbību. Lai īstenotu šo mērķi, tiek analizēts, vai Latvijas likumdošanas procesā pēdējo desmit gadu laikā ir saskatāmas iezīmes, kas atbilst tiesību teorijā atzītām likumdošanas kļūdām. Ar likumdevēju šī referāta ietvaros būtu jāsaprot ne tikai Saeima, bet arī citas institūcijas, kuras ir apveltītas ar tiesībām izdot ārējo normatīvo aktu.

Tiesību zinātnē tiek atzīts, ka ideālu tiesību normu uzrakstīt nevar. Tiesību norma ir jāietērpj noteiktā vārdiskā formā, un, tādējādi konkretizēta, tā jau kļūst daļēji nepilnīga. Atrast īsto tiesību normas jēgu tad ir katra tiesību normu piemērotāja uzdevums. Tomēr arī uzrakstīta tiesību norma var būt gan kvalitatīvi uzrakstīta, gan nekvalitatīvi uzrakstīta. Nekvalitatīvi uzrakstīta tiesību norma agrāk vai vēlāk kļūst par juridisku problēmu, tā vai nu vispār netiek piemērota, vai tiek piemērota nepareizi vai nevienveidīgi. Tiesību sistēmā, līdzīgi kā dzīvā organismā, nav nekā nejauša un nevajadzīga. Katra tiesību norma ir saistīta ar daudzām citām tiesību normām, un viena nekvalitatīva tiesību norma atstāj iespaidu uz visu citu saistīto tiesību normu piemērošanu.

VĒL PAR ŠO TĒMU
komentāri (6)
6 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
juriste
14. Februāris 2013 / 09:49
0
ATBILDĒT
Paldies par koncentrētu un kvalitatīvu rakstu bez ūdens!

Rakstiet biežāk- jo no kā tad lai likumdevējs smeļas zināšanas mācās, ja ne no Jums- doktorantiem?
autorei
13. Februāris 2013 / 17:11
0
ATBILDĒT
No kurienes, ja ne no ministrijām nāk tie absurdie un nepārtrauktie likuma grozījumi?

Arī no Tielietu ministrijas, kur strādā šā raksta autore, nāk nepārtraukta likumprojektu straume. Piemērām tajā pašā Administratīvo pārkāpumu kodeksā.

Vai par to vainojams likumdevējs? Visupirms vajadzētu mēģinšt ieviest kārtību savā mājā un tikai tad kašķi meklēt kaimiņos.
Doma
13. Februāris 2013 / 10:33
0
ATBILDĒT
Raksts nenoliedzami akcentē LV problēmas likumdošanā, bet nemazsvarīgāk ir arī iekšējo normatīvo aktu izdošanā ievērot tos pašus principus. Tas, kas notiek vienā otrā resorā ar iekšējiem normatīvajiem aktiem ir tiesību nihilisma galējā forma. Ir pat augsta ranga vadītāji, kuri nespēj atšķirt iekšējo normatīvo aktu no rīkojuma vai pavēles. AM resorā nav pamats runāt par tiesību sistēmas atbilstību mūsdienu prasībām, tās ir vienas vien juridiskas problēmas.
TM
13. Februāris 2013 / 09:53
0
ATBILDĒT
vai tikai autore pati nestrādā ministrijā (TM), kas valstī saskaņo saražotos likumus?



Novēlu autorei turpmāk savā darbā arī ievērot tieši šos minētos principus un nepieļaut ķļūdas.
kolēģis
12. Februāris 2013 / 17:11
0
ATBILDĒT
Labi teikts. Nav svarīgi, kāds cilvēkam ir akadēmiskais grāds. Svarīgi, ka cilvēks ir saprotami pateicis to, kas visiem normatīvos aktus rakstošajiem būtu jāsadzird
BB
12. Februāris 2013 / 16:06
0
ATBILDĒT
No LU doktorantes gadīju ko vairāk par - vai, vai likumdevēji lohi.
visi numura raksti
Uldis Krastiņš
Skaidrojumi. Viedokļi
Koks mežā: dabas objekts vai manta
Atkal ir aktualizējies jautājums par to, vai, bez atļaujas paņemot svešā mežā nogāzušos koku, ir notikusi mantas zādzība, par ko Krimināllikuma 175. pantā paredzēta kriminālatbildība. Krimināllikuma 109.  panta pirmajā daļā ...
14 komentāri
Leila Dundure
Skaidrojumi. Viedokļi
Krāpšana vai tomēr izvairīšanās no nodokļu nomaksas
Ar šo rakstu autore vēlas vērst uzmanību un rosināt diskusiju par nevienveidīgo tiesu praksi krimināllietās, kurās personas tiek apsūdzētas pēc Krimināllikuma 218. panta par izvairīšanos no pievienotās vērtības nodokļa nomaksas, ...
12 komentāri
Tiesību politika
Likumprojekta brāķis izpelnās kritiku
Laikā, kad Tieslietu ministrija jau organizē semināru par jauno rīcībspējas tiesisko regulējumu, diskusija Saeimā par iecerētajiem grozījumiem Ārstniecības likumā, kas ir saistīti ar minēto tēmu, atklāj, ka pašā likumdevēja ...
Aldis Gobzems
Skaidrojumi. Viedokļi
Advokātu process – viens no veidiem, kā paātrināt civilprocesu
Šis raksts veltīts zvērinātu advokātu lomai tiesvedības procesā un Latvijā vienmēr aktuālajam jautājumam par civilprocesa tiesvedības paātrināšanu. Raksta mērķis ir aplūkot zvērinātu advokātu kā tiesu sistēmai piederīgu ...
48 komentāri
Edgars Briedis
Skaidrojumi. Viedokļi
Par pieaugumu CPL 36. un 418. panta izpratnē
Šis raksts ir "Jurista Vārdā" ar nosaukumu "Tiesību normas hipotēze nosaka prasības pamata saturu"1 autora daļēji jau publicētā pētījuma par jēdziena "pieaugums" nozīmi civilprocesā nobeigums. Te publicētajā pētījuma daļā autors ...
AUTORU KATALOGS