ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

12. Februāris 2013 /Nr.6 (757)

Advokātu process – viens no veidiem, kā paātrināt civilprocesu
48 komentāri
Aldis Gobzems
zvērināts advokāts 

Šis raksts veltīts zvērinātu advokātu lomai tiesvedības procesā un Latvijā vienmēr aktuālajam jautājumam par civilprocesa tiesvedības paātrināšanu. Raksta mērķis ir aplūkot zvērinātu advokātu kā tiesu sistēmai piederīgu personu profesionālo pienākumu nostiprināšanu, nosakot advokātiem ekskluzīvas tiesības pārstāvēt personas civilprocesā, sākot ar apgabaltiesas līmeni,1 un šāda soļa iespējamo lomu un ietekmi tiesvedības, konkrētajā gadījumā – civilprocesa, paātrināšanā. Rakstā tiks sniegts ieskats arī šāda tiesiskā regulējuma konstitucionāli tiesiskajos aspektos.

I. Advokāta ekskluzīvas tiesības pārstāvēt personu civilprocesā

1. Nekvalitatīva pārstāvniecība kā viens no iemesliem civilprocesa kavēšanai

Pamatots ir arguments, ka kvalitatīvi sniegta juridiskā palīdzība un atbildīgu advokātu darbs, sadarbība un savstarpēja cieņa, pārstāvot strīdā iesaistītās puses, tiesvedības procesu ietekmē pozitīvi, ļaujot tiesai konstruktīvi strādāt ar kvalitatīvi sagatavotiem un laikus iesniegtiem lietas materiāliem, tādējādi padarot to efektīvu.2

Kā viens no iemesliem pārlieku garajam tiesvedības procesam tiek minēta tiesu nepamatota noslodze ar nekvalitatīviem tiesvedības materiāliem,3 kuru apstrādāšana ne vien lieki pārslogo tiesu un patērē valsts resursus, bet arī ir pretēja pašu iesaistīto lietas dalībnieku interesēm, kuri nesaņem gaidīto rezultātu.4 Ievērojami laikietilpīgāks ir arī pats tiesvedības process, ja tā lietas dalībnieki nav profesionāļi.5 Tiek prezumēts, ka advokātu profesionālā kvalifikācija, pārzinot procesu, nodrošina civilprocesa ātrumu un efektivitāti.6

Protams, būtu nekorekti apgalvot, ka minēto trūkumu novēršana atrisinās visas civilprocesa problēmas, tomēr nav šaubu, ka obligāts advokātu process tiesvedību efektivizēs. Turklāt ieguvēji būs visi – gan lietas dalībnieki, gan tiesneši un tiesu darbinieki, gan visbeidzot arī valsts, jo visu interesēs ir tiesvedības procesa profesionalizēšana – ar likumu nosakot obligātu pārstāvību un juridiskās palīdzības sniegšanas pienākumu.

2. Advokāts kā vienīgais profesionālais juridiskās palīdzības sniedzējs tiesvedības procesā

Kā definē Advokatūras likuma 3. pants, "advokāts ir neatkarīgs un profesionāls jurists, kas sniedz juridisko palīdzību, aizstāvot un pārstāvot tiesā [..], sniedzot juridiskas konsultācijas, gatavojot juridiskus dokumentus un veicot citas juridiskas darbības".

Pretstatā juristam – personai, kas pēc noteikta mācību procesa pabeigšanas ieguvusi diplomu ar attiecīgu akadēmisku grādu un jurista kvalifikāciju, – par advokātu var kļūt vienīgi Advokatūras likumā noteiktajā kārtībā, personai ar nevainojamu reputāciju un atbilstību citiem Advokatūras likuma 14. pantā noteiktajiem kritērijiem iegūstot profesionālu pieredzi un kārtojot advokāta eksāmenu.7 Tādējādi zvērināts advokāts ir profesionālis, kas kvalificēts tieši savu pienākumu izpildei – juridiskās palīdzības sniegšanai un personu pārstāvēšanai tiesā. Līdz ar to vispārināti var apgalvot, ka advokāts ir vienīgais profesionālis, kurš ir kvalificēts arī personas pārstāvībai civilprocesā tiesā. Kā atzinusi Satversmes tiesa, advokātu spējas nodrošināt kvalificētu juridisko pārstāvību un sniegt juridisko palīdzību, it īpaši kasācijas tiesvedībā, tiek prezumētas.8

3. Advokāta pārstāvība ir tiesvedības procesā iesaistīto pušu interesēs

a) Advokāta pienākumi un atbildība

No citām personām ar juridiskām zināšanām advokātu atšķir arī profesionālie pienākumi un atbildības slogs. Tikai advokāti saskaņā ar Advokatūras likuma 70. pantu ir materiāli un disciplināri atbildīgi par savas profesionālās darbības laikā izdarītajiem pārkāpumiem. Turklāt, kā to noteic minētā likuma 110. pants, klientam ir tiesības prasīt apmierinājumu no zvērināta advokāta, ja pēdējais pieļāvis klienta tiesību aizskārumu un tā sekas ir kāds zaudējums.

Attiecībā uz citām personām, kuras pusi var pārstāvēt tiesvedības procesā, vienalga – tās ir vai nav ieguvušas juridisko izglītību, nepastāv pienākums atbildēt un atlīdzināt zaudējumus par viņu juridiskās palīdzības neprofesionālu sniegšanu.

VĒL PAR ŠO TĒMU
komentāri (48)
48 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
tiesnesis
16. Februāris 2013 / 19:53
1
ATBILDĒT
Gobzems malacis - aizstāv savu profesiju un pareizi dara!!

Aldi, un neklausies visos tajos norējējos! viņi tālāk par anonīmiem komentāriem nav tikuši
RaimO > tiesnesis
19. Maijs 2019 / 16:34
0
ATBILDĒT
Un ko tagad par advokātu monopolu saka Gobzems, kad pats ir izmests no šī klubiņa?
Pievienojos
16. Februāris 2013 / 17:52
1
ATBILDĒT
Pievienojos Jūsu viedoklim.

Pat ja Gobzema rakstam ir kāds racionāls kodols, pasniegšanas forma un autora odiozā personība lielākajai daļai juristu izraisīs tikai pretreakciju.

Varētu teikt, ka Gobzems ir iešāvis kājā visiem kolēģiem, kā jau tas viņam arī iepriekš ir gadījies.

Paldies viņam neteiks.
Zv.adv.
16. Februāris 2013 / 13:55
0
ATBILDĒT
Ļoti tuvredzīgi šo jautājumu risināt šāda raksta formā, pie kam tik neizstrādātā vispārīgā veidā! Visticamāk ar šādu rakstu autors panāks tieši pretējo - nelabvelīgu attieksmi pret advokātu procesu, kas tiešām ietver arī pozitīvus elementus! Manuprāt tomēr ja advokāts ir lietpratējs, tad viņam par darba trūkumu nekad nebūs jāsūdzās, tādēļ monopols šādam advokātam nav nepieciešams, tas nepieciešams vienīgi tādiem, kas nav lietpratēji un kas tādēļ arī nepelna nekādu monopolu!
cits jurists
15. Februāris 2013 / 19:41
0
ATBILDĒT
vai tik neizskatās pēc skaudības?

ko tieši Gobzems negodīgu ir izdarījis?? kaut kā dzirdētas ir tikai pozitīvas atsauksmes. un arī raksts ir uzrakstīts ļoti profesionāli
Arī jurists
15. Februāris 2013 / 12:56
0
ATBILDĒT
Var tikai Jums piekrist, šis ir viens no negodigakajiem kolēģiem...
Anonīms lietotājs
15. Februāris 2013 / 12:29
0
ATBILDĒT
Protams, tādiem rādītājiem kā īsāks kvalifikācijas termiņš citās valstīs nav jāseko, jāseko ir tikai tādiem, kas ir izdevīgi esošajam advokātu monopolam. Man nav sāpes par neizdevušos eksāmenu, jo es neko tādu neesmu kārtojis un arī neplānoju. Taču man ir bijusi pietiekama saskarsme gan ar Latvijas, gan citu valstu advokātiem, lai varētu novērtēt, kā Latvijas advokāti izskatās uz Eiropas fona.



Un nevajag uzreiz banalizēt. NAv runa par to, ka par advokātu vajadzētu ļaut kļūt ikvienam. Latvijas advokatūras problēma ir tanī, ka prasības ir nesamērīgas un vērstas tikai uz to, lai pēc iespējas samazinātu jauno advokātu skaitu. Par kvalitāti neviens pārāk nesatraucas.
Armands
15. Februāris 2013 / 12:29
0
ATBILDĒT
Notāri un tiesu izpildītāji atšķirībā no advokātiem ir valsts amatpersonas; vismaz pagaidām advokāti tādi nav, kamēr notāri un izpildītāji ir. Notāriem un tiesu izpildītājiem ir ierobežots veicamo darbību apjoms - šīs personas veic tikai likumā noteiktās funkcijas/pienākumus (piemēram, nodrošina sprieduma izpildi, apliecina parakstus). Savukārt, advokātiem darbības lauciņš ir faktiski neierobežots, ciktāl runa ir par darbību tiesību sfērā; advokāti var sniegt juridisko palīdzību klientam arī attiecībās ar notāriem un izpildītājiem (piemēram, klienta interesēs gatavojot sūdzības par notāru vai izpildītāju rīcību). Notāri/izpildītāji attiecībā pret advokātiem vienmēr un visur nav gluži 1 pret 1 salīdzināmo personu lokā; tas vien, ka visi trīs dod zvērestu vēl to neapliecina.
Anonīms lietotājs
15. Februāris 2013 / 12:10
0
ATBILDĒT
Katram ir sava sāpe, kādam tas ir eksāmens, citam - juristi valsts dienestā. Tādi ir cilvēki.

Ja visiem zvērinātiem advokātiem regulāri pārbaudītu zināšanas tāpat kā pārbauda jauniem advokātiem, Kārlis būtu viens no izcilniekiem bez šaubām, bet Kārlim jau sen nekas nevienam nav jāpierāda :)
Kārlis
15. Februāris 2013 / 11:51
0
ATBILDĒT
Jūsos jūtama sāpe par kādu neizdevušos eksāmenu.

No jūsu teiktā izriet, ka jums sāpe ir nevis pēc būtības, bet gan par to, ka jāiegūst stāžs/kvalifikācija, lai vispār varētu pretendēt uz kļūšanu par advokātu. Varbūt piedāvājam uzreiz pēc augstskolas beigšanas visiem brīvbiļeti uz advokatūru ? :D

Tas, ka citās valstīs tas ir īsāks, nav rādītājs, ka mums būtu tam jāseko.

Vēlreiz saku- Jūs visi esat gudri, zinoši un varoši! Nenoliedzu! Ejiet un parādiet savas zināšanas eksāmenā.

P.S. Kādēļ tāda brēka par advokāta eksāmenu. Kāpēc neviens \"nesašūst\" par notāru un ZTI eksāmeniem, kā arī par viņu ierobežotajām amata vietām?
Armands
15. Februāris 2013 / 10:41
0
ATBILDĒT
Kārli, Kārli! Par to advokātu eksāmenu kārtošanu - runā atklāti nevis tikai puspatiesību un noklusē esošo, it īpaši vecākās paaudzes, advokātu attieksmi un vēlmes. Eksāmenā, ja ir vēlme, var izgāzt jebkuru. Kā zināms, šobrīd tiesiskais regulējums attiecībā uz eksāmeniem noteic, ka pamats eksāmenu rezultātu pārsūdzēšanai var būt procesuāli pārkāpumi, nevis nepareizs eksāmena atbildes novērtējums (tas nozīmē, ka šobrīd teorētiski kandidāts var atbildēt, ka 2+2=4, bet komisija pateikt, ka tas nav pareizi; tiesā kandidāts nevar tiesai teikt, ka komisijas vērtējums nav pareizs, jo tiesas kompetencē neietilpst eksāmena satura un tā atbilžu vērtēšana). Vai gadījumā nav tā, ka pastāv klusējoša vienošana par to, cik advokātus katru gadu uzņemt, lai gan Advokatūras likums šādu cenzu nenosaka? Vai gadījumā nav tā, ka, ja kandidātu skaits pārsniedz šo klusējot pieņemto cenzu, pārējos kandidātus mēģina jebkādiem līdzekļiem neielaist advokatūrā? Vai nav tā, ka iemesls šādai rīcībai ir esošo advokātu, it īpaši vecākās paaudzes, bailes no konkurences, jo nav noslēpums, ka tieši šiem advokātiem ir vislielākās problēmas ar savas kvalifikācijas celšanu atbilstoši mūsdienu tiesībām? Vai nav tā, ka eksāmenos kandidātiem tiek uzdoti tādi jautājumi, uz kuriem paši eksaminētāji nespētu atbildēt (piemērs, advokāts, kurš ir komisijā un pats specializējies konkurences tiesībās, uzdod kandidātam ļoti specifisku jautājumu no konkurences tiesību jomas, bet advokāts, kurš ir komisijā un specializējies krimināltiesībās, uzdod kandidātam ļoti specifisku jautājumu kriminālprocesa tiesību jomā; lieki piebilst, ka konkurences tiesību advokāts nespētu atbildēt uz krimināltiesību advokāta jautājumu, bet krimināltiesību advokāts nespētu atbildēt uz konkurences tiesību advokāta jautājumu, taču kandidātam jāspēj atbildēt uz abu advokātu jautājumiem)?
Anonīms lietotājs
15. Februāris 2013 / 10:39
0
ATBILDĒT
Es gan atradu vēl pāris atšķirības starp Latviju un Lietuvu.



Latvijā, lai kļūtu par advokātu, pirms eksāmena kārtošanas vajadzīga 7 gadu juridiskā prakse vai 5 gadu prakse kā advokāta palīgam. Par patronu var kļūt tikai advokāts, kam ir vismaz 7 gadu prakse kā advokātam. Patrons var nodarbināt tikai vienu palīgu.



Savukārt Lietuvā pietiek ar 5 gadu juridisko praksi vai 2 gadu praksi advokāta palīga statusā. Par patronu var kļūt advokāts ar vismaz 5 gadu pieredzi. Likums neierobežo palīgu skaitu, taču Advokātu padome var noteikt ierobežojumus, izvērtējot katru gadījumu. Iestāšanās naudas nav.



Kā iepriekš jau rakstīts, citās valstīs (Vācijā) šis slieksnis ir vēl zemāks (2 gadi).



Pirms ieviest advokātu monopolu būtu jāizvērtē, cik adekvātas ir Latvijas Advokatūras likuma prasības. Salīdzinot ar citām valstīm, rodas iespaids, ka likuma barjeras ieviestas tikai nolūkā pasargāt esošos advokātus no konkurences, nevis patiesās rūpēs par advokātu profesionalitāti un klientu interesēm.
T.
15. Februāris 2013 / 10:32
0
ATBILDĒT
Kādreiz internetā izlasīju vienu amizantu rakstu krievu valodā. Raksts saucas „Piespiedu mācības kā advokātu disciplināratbildības līdzeklis”. Viens no piemēriem, bija tāds: vienu prasības pieteikumu, kuru sagatavoja advokāts S., tiesa visu laiku atmeta. Advokātu kvalifikācijas komisijas secināja, ka advokāts S. nepareizi saprot likumu vai pat to nezina, tāpēc lika viņam apmeklēt kursus. Kaut kā par to atcerējos
T.
15. Februāris 2013 / 10:13
0
ATBILDĒT
Mantiskais cenzs un Advokatūras likuma 107.pants neiet kopā: Zvērinātu advokātu profesionālā darbība (prakse) ir intelektuāls darbs, un tās mērķis nav peļņas gūšana.

Šis piedāvājums par iestāšanās naudu tādā apmērā ir viennozīmīgi pretrunā ar vienlīdzības principu un diskriminācijas aizliegumu mantiskā stāvokļa.
Kārlis
15. Februāris 2013 / 09:46
0
ATBILDĒT
Attiecībā par 2009.g Platača ierosinājumu- iestāšanās maksu. Var diskutēt par summu, taču tai ir jābūt! Pretējā gadījumā - kas notiek tagad? Daudzi \"juristi\" , kas pazaudē darbu valsts pārvaldē, iekšlietu struktūrās utt., neko labāku izdomāt nevarēdami, protams, startē uz advokatūru. Bet kam mums kolēģijā tādi vajadzīgi tādi, kas no darba citur izmesti. Valsts darbā viss tehniskais resurss jums bija nodrošināts, ne par ko pašam nebija jāmaksā. Savukārt advokātam visi izdevumi jāsedz pašam. Lūdzu, godātais pretendent, parādi, ka būsi spējīgs sevi uzturēt- nopirkt sev galdu, noīrēt biroju utt. Arī iestāšanās naudas nomaksa tev neradīs nekādus sarežģījumus, ja nopietni esi nolēmis strādāt šajā profesijā un esi pārliecināts par savām spējām naudu atpelnīt un vēl klāt nopelnīt. Bet citādāk- kāda iemesla dēļ advokatūrā uzņemt kārtējos laimes meklētājus-staigātājus, kas pēc uzņemšanas aptur savu darbību, jo pēkšņi atkal atraduši kārtējo „silto vietiņu” valsts dienestā, kas nav savienojams ar advokāta praksi. Priekš kam mums kolēģijā tādi vajadzīgi !??
Kārlis
15. Februāris 2013 / 09:43
0
ATBILDĒT
Atsauksmes vien rāda, ka kolēģa raksts ved pareizajā virzienā.

Protams, tiesās un kriminālprocesos jāsaglabā advokāta ekskluzīvā kompetence.

Nav nemaz līdz Vācijai jābrauc. Skatāmies tepat - Lietuvu. Vai tad leiši dumjāki par mums, ka arī noteikuši tikai advokāta pārstāvību tiesās, ar limitētiem izņēmumiem.

Kas jums visiem, kam tāds zobs uz advokātiem, pašiem nākt un pierādīt, ka jūs esat labāki- visi var pieteikties un nokārtot advokāta eksāmenu. Jūs taču esat gudri – jūs to varat ! :)
T.
14. Februāris 2013 / 13:40
0
ATBILDĒT
Tas ir cits jautājums, cik efektīvi Padome nodrošina kontroli, bet advokātu gadījumā pastāv attiecīgais tiesiskais mehānisms. Ir vērojama arī pozitīva attīstība, tā nesen tika pieņemti Noteikumi par zvērinātu advokātu kvalifikācijas paaugstināšanu un tālākapmācību un par reģistrēšanos padomes organizētiem kvalifikācijas paaugstināšanas pasākumiem. Advokātiem ir arī ar likumu nodrošinātas citas garantijas, kuru nav juristiem, piemēram, kriminālprocesā var pratināt juristu - ne-advokātu, kas ir sniedzis juridisko palīdzību, bet advokātu nedrīkst utt. Tas, ka ar likumu piešķirtās tiesības var netikt izmantotas vai tikt izmantotas citiem mērķiem, manuprāt, nerisina problēmas, uz kurām norādīju saistībā ar juristu darbības, kuri nav advokāti, regulējumu.
Māris Leja
14. Februāris 2013 / 12:56
0
ATBILDĒT
Tas, kādu pakalpojumu sniedz atsevišķi advokāti, un kā uz pārkāpumiem reaģē advokātu uzraudzības institūcijas, varu minēt šādu piemēru:

Advokāte noslēdza rakstisku līgumu par mantojuma lietas vešanu. Kā atlīdzība par mantojuma lietas vešanu līgumā paredzēta atlīdzība 26 % no mantojuma bruto summas.

Kad mantotā nauda tika pārskaitīta uz advokātu kontu, advokāte kopā ar savu kolēģi – citu advokāti un mantojuma saņēmēju – vecu un juridiskās lietās nepieredzējušu cilvēku, devās uz 4 bankām, lai tur atvērtu kontus uz mantojuma saņēmējas vārda.

Tajā pašā dienā no zvērinātu advokātu bankas konta ar mantojuma ieguvējas piekrišanu tika izņemta daļa no mantojuma naudas, proti, Ls 9000. Advokātes pieprasīja viņām atdot Ls 8000, bet mantojuma atstājējai ļāva paturēt sev Ls 1000. Par naudas saņemšanu advokātes atteicās parakstīties, paskaidrojot, ka nevēlas maksāt likumā paredzētos nodokļus. Vienlaicīgi advokātes pieprasīja, lai viņām atgriež iepriekš noslēgto rakstisko līgumu, ko mantojuma ieguvēja arī izdarīja.

Bez tam mantojuma ieguvējai tika paziņots, ka iegūtais mantojums tagad būs jādala uz trijiem – starp divām advokātēm un pašu mantojuma atstājēju – katram 1/3 no mantojuma summas, resp., iepriekš 26% vietā nu jau mantojuma ieguvējam būs jāmaksā 66% advokātēm. Turklāt skaidrā naudā.

Vienlaicīgi advokātes zināja, ka bez šīs vecās sievietes, kuru viņas vadāja pa bankām, ir vēl cits mantinieks, ar kuru līgums nebija noslēgts un par viņa mantojuma daļu vispār netika runāts.

Kad uzzināju šo stāstu, nebiju domājis, ka tā būtu rīkojušās advokāti, taču pārbaudīju vārdus un noskaidroju, ka tās patiešām ir advokātes.

Kad tika uzrakstīta sūdzība ZAP, izklāstot visos šos apstākļus (sūdzību parakstīja trīs cilvēki, kas bija liecinieki šīm darbībām), no ZAP tika saņemta fenomenāla atbilde, kuras būtība bija šāda - likums neparedz advokātam pienākumu sniegt juridisku palīdzību bez atlīdzības! Turklāt no atbildes neizrietēja, ka būtu apšaubīti iesniegumā minētie fakti, vai būtu veikta kāda to pārbaude.

Par laimi vismaz policija pēc iesnieguma uzsāka kriminālprocesu.

Vai šāda advokātu darbošanās un uzraugošās institūcijas bezdarbība var attaisnot advokātu monopolu?
alfonas
14. Februāris 2013 / 12:22
0
ATBILDĒT
Visi Gobzema apmelnotāji kaļ tukšus salmus, vai tā ir taisnība? Ja tā ir taisnība, tad, lūdzu, izsakieties konkrēti ar pierādījumiem tam!
T.
14. Februāris 2013 / 11:34
0
ATBILDĒT
Es piekrītu, ka tā ir problēma, ka \"juridiskos pakalpojumus drīkst sniegt da jebkurš.\"

Nav pareizi teikt, ka visi juristi esot slikti. Tas tā nav, jo ir ļoti labi juristi, kuri dažādu apsvērumu dēļ nekļūst par advokātiem, bet šeit runa nav par to. Es runāju par tādiem juristiem, kuri sniedz nekvalitatīvus pakalpojumus, bet to nevar izkontrolēt. Nav vienota reģistra par personām, kuras sniedz juridiskos pakalpojumos; nav atļauju un licenču, bet tas, kam jur. pakalpojumi ir nepieciešami, parasti pats nevar noteikt, vai jurists ir slikts vai labs; nav uzraudzības institūcijas, kura varētu izskatīt sūdzības par tādu juristu rīcību, kuri ir paņēma naudu par saviem „pakalpojumiem“ un aizlaidās nezināmā virzienā utt.

Eiropas Padomes Ministru komiteja rekomendācijā (2000)21 nav tikai pateikts, ka jurista profesijā var brīvi darboties bez jebkādas diskriminācijas, ko ne-advokāti parasti atceras, bet arī pie juristu darbības principiem saskaņā ar norādīto rekomendāciju pieder:

1) iespēja pārsūdzēt lēmumus par atļauju praktizēt kā juristam vai par uzņemšanu jurista profesijā neatkarīgā un objektīvā tiesā;

2) pasākumu veikšana, lai nodrošinātu augstu juridiskās izglītības līmeni, morālos standartus, nepārtrauktu juristu tālāko apmācību;

3) profesionālo standartu un ētikas kodeksu esamība, lai juristi būtu spiesti rīkoties neatkarīgi, rūpīgi un godīgi, aizstāvot savu klientu tiesības un intereses;

4) efektīvas pieejas juridiskajiem pakalpojumiem nodrošināšana, kurus sniedz neatkarīgi juristi;

5) profesionālo asociāciju veidošana, kuru uzdevums ir paaugstināt juristu profesionālos standartus un nodrošināt juristu neatkarību un intereses.

No tā visa Latvijā ir izpildīts nosacījums, ka jebkurš var sniegt juridiskos pakalpojumus, un tas, ka persona, kurai ir nepieciešami juridiskie pakalpojumi, var ar dažiem izņēmumiem izvēlēties jebkuru juristu. Nekrītot galējībās, ka kāds ir eņģelis un strādā bez atlīdzības, jo jurisprudence ir sirdslieta, jāpadomā arī par tiem cilvēkiem, kuri kvalificētu juristu pakalpojumus nav saņēmuši ne-advokātu darbības rezultātā. Situācija kaut daļēji uzlabotos, ja juristiem tiktu izsniegtas, teiksim, atļaujas vai licences, kā tas, piemēram, ir ārpustiesas parāda piedziņas gadījumos. Tad arī varētu diskutēt, cik labi strādā juristi. Šī diskusija ir tukša, jo pat statistikas par juristu darbības rezultātiem, kuri nav advokāti. Kāds sniedziet, lūdzu, konkrētus datus, kurus var produktīvi apspriest. Atkārtoti norādīšu, ka pazīstu ļoti labus juristus, kuri nav advokāti, taču nav pareizi atsaukties uz Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības likumu, jo likuma 30.pants paredz konkrētās prasības, kuras ir izvirzāmas juridiskās palīdzības sniedzējiem, kā arī, piemēram, 29.1 panta otrā daļa uzskaita gadījumus, kad Juridiskās palīdzības administrācija var juridiskās palīdzības līgumu ar juridiskās palīdzības sniedzēju uzteikt. Viens no gadījumiem būtu, ka juridiskās palīdzības sniedzēja rīcībā konstatēti šā likuma un juridiskās palīdzības līguma nosacījumu pārkāpumi (piemēram, juridiskās palīdzības sniedzējs rūpīgi un laikus nepilda juridiskās palīdzības līguma nosacījumus vai laikus nav iesniedzis Juridiskās palīdzības administrācijai paziņojumu par tās norīkojuma izpildi), kas var būt par pamatu juridiskās palīdzības līguma uzteikšanai. Pēc būtības Juridiskās palīdzības administrācija kontrolē juridisko pakalpojumu kvalitāte, bet šādas kontroles citos gadījumos nav. Līdz ar to pirms vienādot visus juristus, jāpievērš uzmanība atšķirībām.
RĀDĪT VĒL KOMENTĀRUS / 28
visi numura raksti
Uldis Krastiņš
Skaidrojumi. Viedokļi
Koks mežā: dabas objekts vai manta
Atkal ir aktualizējies jautājums par to, vai, bez atļaujas paņemot svešā mežā nogāzušos koku, ir notikusi mantas zādzība, par ko Krimināllikuma 175. pantā paredzēta kriminālatbildība. Krimināllikuma 109.  panta pirmajā daļā ...
14 komentāri
Leila Dundure
Skaidrojumi. Viedokļi
Krāpšana vai tomēr izvairīšanās no nodokļu nomaksas
Ar šo rakstu autore vēlas vērst uzmanību un rosināt diskusiju par nevienveidīgo tiesu praksi krimināllietās, kurās personas tiek apsūdzētas pēc Krimināllikuma 218. panta par izvairīšanos no pievienotās vērtības nodokļa nomaksas, ...
12 komentāri
Anda Smiltēna
Skaidrojumi. Viedokļi
Latvijas tiesību sistēma un likumdevēja kritiskās kļūdas
Sūdzības par nepilnībām Latvijas tiesību sistēmā dzirdamas pastāvīgi – tiek teikts, ka "likumdošanā ir robi un likumdošanu vajag sakārtot". Daļēji šādas runas attaisnojamas ar to, ka Latvijas tiesību sistēmai diezgan īsā ...
6 komentāri
Tiesību politika
Likumprojekta brāķis izpelnās kritiku
Laikā, kad Tieslietu ministrija jau organizē semināru par jauno rīcībspējas tiesisko regulējumu, diskusija Saeimā par iecerētajiem grozījumiem Ārstniecības likumā, kas ir saistīti ar minēto tēmu, atklāj, ka pašā likumdevēja ...
Edgars Briedis
Skaidrojumi. Viedokļi
Par pieaugumu CPL 36. un 418. panta izpratnē
Šis raksts ir "Jurista Vārdā" ar nosaukumu "Tiesību normas hipotēze nosaka prasības pamata saturu"1 autora daļēji jau publicētā pētījuma par jēdziena "pieaugums" nozīmi civilprocesā nobeigums. Te publicētajā pētījuma daļā autors ...
AUTORU KATALOGS