ŽURNĀLS Tiesību politika

Tiesībsarga ievadvārdi

Atskatoties uz paveikto 2012.gadā, varu atbildīgi teikt, ka pie esošās kapacitātes Tiesībsarga birojs strādā ar pilnu jaudu. Ja 2011.gads vairāk bija vērtējams kā pārmaiņu gads, kas saistīts ne tikai ar vadības maiņu, bet galvenokārt ar konkrētu mērķu noteikšanu un prioritāšu izvirzīšanu vairākiem turpmākajiem gadiem, tad 2012.gads iezīmējās ar konkrētu aktivitāšu kopumu, lai sekmētu to sasniegšanu. Tas nozīmēja arī resursu izvērtēšanu, proti, fokusējot resursus vairāk prioritātēm un veicot izmaiņas arī biroja struktūrā.

Lai kompensētu to, ka no valsts budžeta tiek atvēlēti ierobežoti līdzekļi, esam aktīvi strādājuši pie finansējuma piesaistes projektiem un starptautiskās sadarbības stiprināšanas. Gandarījumu sniedz fakts, ka Tiesībsarga biroja vārds un aktivitātes tiek atpazīstas ārpus Latvijas robežām, tomēr daudz būtiskāk ir tas, ka mums uzticas arvien vairāk Latvijas iedzīvotāju, kam par apliecinājumu ir ne tikai ievērojami pieaugošais iesniegumu skaits.

Vērtējot cilvēktiesību situāciju Latvijā, uzskatu, ka galvenie resursi ir jāvelta tai sabiedrības daļai, kuras spējas savu tiesību un interešu aizstāvībai ir ierobežotas, piemēram, bērni, cilvēki ar invaliditāti, personas sociālās aprūpes iestādēs, ieslodzītie un trūcīgie cilvēki.

Negatīvi vērtēju, ka valsts un pašvaldības iestādes uz identificētajām cilvēktiesību vai labas pārvaldības nepilnībām nereti reaģē divējādi. Vai nu trūkumus sākotnēji noliedz, lai gan vēlāk atzīst to esamību, vai atrunājas, ka tiks veidota darba grupa, izstrādātas koncepcijas, vadlīnijas vai pat stratēģijas. Lai arī vārdos tas izklausās pareizi un varbūt pat svarīgi, bet konkrētu trūkumu novēršanu sabiedrība ierauga reti, vairāk dzird tikai par dokumentu izstrādēm. Viens no šādiem jautājumiem, kam ilgstošā laika posmā izstrādātas pat vairākas stratēģijas, bet reālu aktivitāšu dzīvē tikpat kā nav, ir deinstitucionalizācijas problemātika. Līdz šim pietrūcis politiskās un administratīvās gribas, lai personas vairs neievietotu institūcijās, bet sniegtu tām alternatīvos, ģimenes tipa atbalsta pakalpojumus (kā bērniem, tā pieaugušajiem).

Uzskatu, ka valsts augstāko amatpersonu pasivitāte cilvēktiesību un labas pārvaldības pārkāpumu novēršanā sekmē sabiedrības un valsts varas atsvešināšanos un cilvēku neticību valstij un tās attīstībai.

Vērtējot situāciju Latvijā, būtiskas problēmas saskatu labas pārvaldības principa ievērošanā gan valsts, gan pašvaldību iestādēs. Labas pārvaldības problēmas gluži kā infekcija ir skārušas pilnīgi visas jomas, sākot no bērnu, pilsoniskajām un politiskajām tiesībām un beidzot ar sociālajām, ekonomiskajām tiesībām un diskriminācijas novēršanu. Konstatētie labas pārvaldības trūkumi ir aprakstīti gada ziņojuma visu tiesību nodaļu pārskatos, ne tikai apakšsadaļā "Laba pārvaldības principa pārkāpumi". Šie fakti norāda uz problēmas apmēru un nepieciešamību ne tikai man un Tiesībsarga biroja kolēģiem būt aktīviem problēmu identificēšanā un iespējamo risinājumu sniegšanā, bet arī valsts augstākās varas pārstāvjiem noteikt to kā steidzamu un visaptveroši risināmu jautājumu.

Lai Latvija būtu demokrātiska, tiesiska un attīstīta valsts, mēs turpināsim darbu pie cilvēktiesību un labas pārvaldības nostiprināšanas, jo šie faktori ir nozīmīgi valsts attīstībai un sabiedrības labklājībai.

Bērnu tiesību nodaļa

Harmoniskai personības attīstībai nepieciešams, lai bērns dzīvo un aug ģimenē, laimes, mīlestības un izpratnes atmosfērā, tuvu un mīlošu cilvēku vidū. Pieaugušo uzdevums ir sagatavot bērnu patstāvīgai dzīvei sabiedrībā, kā arī radīt bērna fiziskai un garīgai attīstībai piemērotus dzīves apstākļus.

Bērnu tiesību nodaļas prioritātes:

I. Bērna tiesības iegūt izglītību bez maksas

II. Izglītības iestādes iekšējās kārtības noteikumu pamatjautājumi

III. Bērnu tiesību īstenošana psihoneiroloģiskajās slimnīcās

IV. Bērna tiesības uz pašvaldības sociālo palīdzību

V. Bērna tiesības uzaugt ģimenē

VI. Bērna tiesības un vārda brīvība

I. Tiesības iegūt izglītību bez maksas

No bērnu tiesību jomā noteiktajām prioritātēm 2012.gadā pastiprināta uzmanība tika pievērsta tēmai, kas attiecas uz visiem, ne tikai sociāli mazaizsargātiem, bērniem – izglītības pieejamība bez maksas.

Saskaņā ar Tiesībsarga likumu tiesībsarga funkcija ir veicināt privātpersonas cilvēktiesību aizsardzību un jautājumos, kas saistīti ar cilvēktiesību ievērošanu, atklāt trūkumus tiesību aktos un to piemērošanā, kā arī veicināt šo trūkumu novēršanu¹.

2011.gada jūnijā tiesībsargs uzsāka darbu pie Satversmes 112.pantā valsts garantēto tiesību bez maksas iegūt izglītību satura izpētes:

1) tika izveidota konsultatīvā padome par izglītības pieejamību, tajā iesaistot vecāku, pedagogu, skolēnu un nevalstisko organizāciju pārstāvjus;

2) 2011.gada 6.oktobrī pieprasīta padziļināta informācija Izglītības un zinātnes ministrijai;

3) 2012.gada 23.februārī tiesībsargs aicināja vecākus līdz 9.martam ziņot par gadījumiem, kad skola likusi vecākiem iegādāties mācību līdzekļus, informāciju sūtot uz e-pasta adresi bezmaksas.izglitiba@tiesibsargs.lv. Atsaucoties tiesībsarga aicinājumam, saņemtas 136 vēstules;

4) 2012.gada februārī tika lūgts Tiesībsarga birojam līdzīgas kompetences institūcijām ārvalstīs sniegt informāciju par situāciju izglītības pieejamības jomā;

5) 2012.gada 14.martā tika pieprasīta informācija no visām 119 Latvijas pašvaldībām par izglītības iestāžu budžeta veidošanu;

6) apkopojot iegūto informāciju un analizējot normatīvo regulējumu, tika konstatēts, ka tiesības iegūt izglītību bez maksas netiek nodrošinātas pilnā apmērā un faktiskā situācija nenodrošina vienādas tiesības un iespējas iegūt izglītību, kā to paredz normatīvie akti.

Ja tiesībsargs, pildot savas funkcijas, konstatē, ka tiesību akti paredz mācību līdzekļu nodrošināšanu par valsts un pašvaldības līdzekļiem, bet prakse liecina, ka tos pērk vecāki, turklāt nevis pēc savas izvēles, bet ir spiesti to darīt, tad tiesībsarga pienākums ir veicināt, lai prettiesiskā prakse tiktu mainīta.

2012.gada 23.maijā tiesībsargs sniedza ziņojumu Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai par tiesību nodrošināšanu iegūt pamata un vispārējo vidējo izglītību bez maksas pašvaldības dibinātās izglītības iestādēs.²

2012.gada 24.maijā ziņojums tika iesniegts Izglītības un zinātnes ministram, un situācija tika pārrunāta klātienē. Ministrs solīja izstrādāt grozījumus Ministru kabineta noteikumos Nr.97³, kas šobrīd paredz daļēju valsts finansējumu tikai mācību grāmatu iegādei. Ziņojums tika nosūtīts arī Ministru prezidentam, vienlaikus aicinot risināt ziņojumā norādītos jautājumus attiecībā uz tiesību nodrošināšanu iegūt izglītību, un Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai.

2012.gada 22.jūnijā ziņojums tika nosūtīts visām Latvijas skolām, vienlaikus aicinot mainīt prettiesisko praksi un informējot, ka, konstatējot gadījumus, kad izglītības iestāde obligātās izglītības nodrošināšanai likusi vecākiem iegādāties mācību līdzekļus, tiesībsargs izmantos Tiesībsarga likuma 13.panta 9.punktā paredzētās tiesības sabiedrības interesēs aizstāvēt privātpersonas tiesības un intereses administratīvajā tiesā.

2012.gada 8.augustā tika izplatīta preses relīze par to, ka Tiesībsarga birojs palīdzēs ikvienam vecākam, kurš saņēmis skolas izsniegtu sarakstu ar vecākiem iegādājamiem mācību līdzekļiem, sagatavot iesniegumu skolas faktiskās rīcības apstrīdēšanai. Savukārt, ja skola atteiksies mainīt savu rīcību, tiesībsargs ir gatavs sabiedrības interešu vārdā vērsties tiesā.

Tiesībsarga funkcija ir veicināt privātpersonas cilvēktiesību aizsardzību un sekmēt sabiedrības informētību par cilvēktiesību aizsardzības mehānismiem, līdz ar to tiesībsargs, pildot šo funkciju, informēja sabiedrību, kā tiesiski risināt šo problēmu, ja vecākus neapmierina esošā kārtība un viņi vēlas izmantot valstī izveidoto tiesību aizsardzības mehānismu.

2012.gada 10.augustā tika saņemts 1.privātpersonas iesniegums ar pielikumā pievienotiem mācību līdzekļu sarakstiem, 13.augustā ierosināta pārbaudes lieta, iesniedzējas vārdā sagatavots iesniegums un iesniegts skolā. 17.augustā iesniedzēja atnesa skolas atbildi, ka prasība vecākiem iegādāties sarakstā norādītos mācību līdzekļus ir atsaukta, paziņojums par šo lēmumu ievietots skolas mājaslapā un skola apņemas visus skolēnus nodrošināt ar iespēju bez maksas iegūt pamata un vidējo izglītību, izmantojot skolā pieejamos mācību līdzekļus. Pārbaudes lieta pabeigta ar izlīgumu. 2012.gadā kopumā tika ierosinātas septiņas pārbaudes lietas par deviņām skolām dažādos Latvijas reģionos.

Pārbaudes lietu ietvaros tiesībsargs, pamatojoties uz viņa rīcībā esošajiem materiāliem, vērsās Izglītības kvalitātes valsts dienestā, kura kompetencē ir uzraudzīt normatīvo aktu ievērošanu izglītības jomā.

Izglītības kvalitātes valsts dienests ir secinājis, ka izglītojamo vecāki atsevišķos mācību priekšmetos ir spiesti iegādāties mācību grāmatas un darba burtnīcas par personīgajiem finanšu līdzekļiem. Minētais ir Latvijas Republikas Satversmes 112.pantā, Izglītības likuma 55.panta 1. un 3.punktā, Bērnu tiesību aizsardzības likuma 11.panta otrajā daļā noteiktā bezmaksas izglītības principa pārkāpums.

Neieskaitot ierosinātās pārbaudes lietas, vēl 79 vecāki vērsās Tiesībsarga birojā un saņēma konsultāciju, kā rīkoties. Lielākajai daļai no viņiem ir palīdzēts uzrakstīt iesniegumu izglītības iestādei par iestādes nodoma mainīšanu attiecībā uz iestādes faktisko rīcību. Pēc vēršanās skolā ar iesniegumu vecāki saņēmuši atbildes, ka skolas izsniegtais mācību līdzekļu saraksts nav obligāts, bet ir informatīvs vai rekomendējošs, un izsniegts tādēļ, lai vecāki varētu "izvēlēties un noteikt, vai kādu no mācību līdzekļiem vēlas iegādāties⁴".

2012.gada 16.augustā Garkalnes novada dome publiski izplatīja informāciju, ka pašvaldība nodrošinās mācību līdzekļus, vienlaikus aicinot Garkalnes novada izglītības iestāžu audzēkņu vecākus "neiegādāties darba burtnīcas, jo visu nepieciešamo pēc skolu administrācijas iesniegtajām prasībām apmaksās Garkalnes novada dome".⁵

2012.gada 21.augustā tiesībsargs visām Latvijas pašvaldībām nosūtīja vēstuli ar aicinājumu iepazīties ar tiesībsarga 2012.gada 23.maija ziņojumu un Garkalnes novada labās prakses piemēru.

2012.gada 28.augustā tiesībsargs Rīgas skolu direktoru sanāksmē informēja skolu direktorus par tiesisko regulējumu un skolu atbildību.

2012.gada 31.augustā tiesībsargs vērsās pie ģenerālprokurora ar lūgumu saskaņā ar Prokuratūras likuma 16.panta otrās daļas 1.punktu izvērtēt nepieciešamību uzsākt pārbaudi par normatīvo aktu pārkāpumiem izglītības jomā (pašvaldību dibinātu izglītības iestāžu faktisko rīcību, liekot vecākiem iegādāties izglītības valsts standarta īstenošanai nepieciešamos mācību līdzekļus). Prokuratūra secināja, ka atkārtotas pārbaudes veikšana jautājumā, par kuru pārbaudi jau ir veicis tiesībsargs, konstatējot likumpārkāpumus, nav valstiski lietderīga.⁶

2012.gada 5.septembrī tiesībsargs piedalījās Latvijas Lielo pilsētu asociācijas sēdē, informējot par valsts un pašvaldību kompetenci mācību līdzekļu nodrošināšanas jautājumā.

2012.gada 20.decembrī tika nosūtītas vēstules visām 119 Latvijas pašvaldībām, lūdzot sniegt informāciju par 2013.gada budžetā paredzēto finansējumu mācību līdzekļu iegādei. Pašvaldībām tika pieprasīta informācija par šādiem jautājumiem:

- Cik procentu no pašvaldības 2013.gada budžeta piešķirts izglītības jomai?

- Kāda summa vienam izglītojamam piešķirta mācību līdzekļu iegādei?

- Vai piešķirtajā summā ietilpst arī mācību materiāli: vielas, izejvielas un priekšmeti, ko izmanto mācību priekšmeta standartā noteiktā obligātā satura apguvei, veicot praktiskus uzdevumus; tai skaitā darba burtnīcas u.c. burtnīcas, klades, kontūrkartes, rakstāmpiederumi, rasēšanas un vizuālās mākslas piederumi, lineāli, mapes, tekstilizstrādājumi, kokmateriāli u.c.?

- Cik liela summa mācību līdzekļu iegādei vienam izglītojamam bija piešķirta 2012.gadā?

- Vai piešķirtā summa pilnībā nodrošinās bērnu tiesības iegūt izglītību bez maksas vai vecākiem būs jāiegādājas izglītības programmu īstenošanai nepieciešamais?

2013.gada sākumā informācija tiks apkopota, iegūstot kopainu par bezmaksas izglītības pieejamības dinamiku Latvijā, kas ļaus izdarīt secinājumus par trūkumu novēršanu normatīvajos aktos un to piemērošanā.

Izglītības un zinātnes ministrija 2012.gada nogalē sagatavoja grozījumu Izglītības likumā projektu un pilnveidoto Ministru kabineta 2001.gada 6.marta noteikumu Nr.97 "Kārtība, kādā valsts organizē un finansē mācību līdzekļu izdošanu un iegādi" konsolidētās versijas projektu. Normatīvo aktu grozījumu projekts paredz precizētu termina "mācību līdzekļi" skaidrojumu, aptverot visu to līdzekļu kopumu, kas nepieciešams valsts izglītības standarta īstenošanai, kā arī skaidru atbildības sadalījumu (valsts, pašvaldība, vecāki) attiecībā uz mācību līdzekļu finansējumu.

Latvijas Pašvaldību savienība, atbildot uz tiesībsarga 20.decembra vēstuli⁷, ierosināja pāreju uz bezmaksas izglītības nodrošinājumu veikt pakāpeniski trīs gadu laikā. Vienlaikus vēstulē pausts viedoklis, ka "Izglītības un zinātnes ministrijas piedāvātais atbildības sadalījums ir nekorekts un neatbilstošs reālajām pašvaldību finanšu iespējām".

II. Izglītības iestādes iekšējās kārtības noteikumu pamatjautājumi

Saskaņā ar Tiesībsarga likuma 11.panta 4.punktu viena no tiesībsarga funkcijām ir jautājumos, kas saistīti ar cilvēktiesību ievērošanu, atklāt trūkumus tiesību aktos un to piemērošanā, kā arī veicināt šo trūkumu novēršanu.

Izskatot privātpersonu iesniegumus, tiesībsargs konstatēja gadījumus, kad izglītības iestāžu iekšējās kārtības noteikumi (turpmāk arī – Noteikumi) neatbilst likuma (ārējo normatīvo aktu) prasībām un līdz ar to ierobežo izglītojamo tiesības. 2012.gadā šim jautājumam tika pievērsta pastiprināta uzmanība, gan sniedzot izglītības iestādēm ieteikumus attiecībā uz iekšējo normatīvo aktu grozīšanu, gan organizējot izglītojošus seminārus izglītības iestāžu darbiniekiem. Tiesībsargs aicināja arī Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamentu pievērst pastiprinātu uzmanību noteikumu atbilstībai augstāka juridiskā spēka normatīvajiem aktiem. Ņemot vērā tiesībsarga ieteikumu, departaments apņēmās līdz 2011./2012.mācību gada beigām izskatīt visu Rīgas pilsētas izglītības iestāžu iekšējās kārtības noteikumus, vērtējot to atbilstību normatīvo aktu prasībām, un sniegt metodisko palīdzību to pilnveidošanā⁸.

Saskaņā ar normatīvo regulējumu⁹ vispārējās izglītības iestāde ir tiesīga patstāvīgi izstrādāt iestādes iekšējos normatīvos aktus. Tas nozīmē, ka iekšējās kārtības noteikumus apstiprina iestādes direktors bez saskaņošanas ar dibinātāju vai kādu citu institūciju. Tomēr pilnīga rīcības brīvība Noteikumu satura izstrādē iestādei nav, jo vairākus iekšējās kārtības noteikumos regulējamos jautājumus imperatīvi nosaka ārējie normatīvie akti.

Vispārīgas prasības izglītības iestādes iekšējās kārtības noteikumiem nosaka Bērnu tiesību aizsardzības likuma 68.panta otrā daļa: "Kārtības uzturēšana šajās iestādēs nodrošināma ar iekšējās kārtības noteikumiem, kuri atbilst likuma prasībām un neaizskar bērna cieņu". Savukārt vairākus regulējamos jautājumus nosaka izglītības jomu regulējošie normatīvie akti.

Skolas rīcību, kas saistīta ar iekšējās kārtības nodrošināšanu, var pārsūdzēt administratīvajā tiesā bez apstrīdēšanas augstākā iestādē, jo skola kā izglītības iestāde ir patstāvīga iekšējo normatīvo aktu izstrādē un īstenošanā, kā arī darbinieku izraudzīšanā un normatīvo aktu ievērošanā.

1. Iekšējās kārtības noteikumos ietveramie jautājumi

Saskaņā ar ārējiem normatīvajiem aktiem Noteikumos nosaka:

- izglītojamo uzvedības noteikumus izglītības iestādē, tās teritorijā un izglītības iestādes organizētajos pasākumos;

- evakuācijas plāna un informācijas par operatīvo dienestu izsaukšanu izvietojumu izglītības iestādē;

- alkohola, cigarešu, narkotisko, toksisko un psihotropo vielu, gāzes baloniņu, gāzes pistoļu, šaujamieroču un auksto ieroču iegādāšanās, lietošanas, glabāšanas un realizēšanas aizliegumu izglītības iestādē un tās teritorijā;

- izglītojamā rīcību, ja izglītojamais kādas personas darbībā saskata draudus savai vai citu personu drošībai;

- vadītāja un pedagogu rīcību, ja tiek konstatēta fiziska vai emocionāla vardarbība pret izglītojamo;

- izglītojamo vecākiem un citām personām saistošu uzturēšanās kārtību izglītības iestādē¹⁰ (uzturēšanās kārtība var būt noteikta Noteikumos vai atsevišķā dokumentā);

- izglītojamo ģērbšanās noteikumus¹¹;

- kārtību, kādā izglītojamie mācību procesā izmanto:

• izglītības iestādes telpas,

• laboratorijas,

• iekārtas, aparatūru,

• kultūras, sporta un medicīnas objektus un inventāru,

• mācību grāmatas, citu mācību procesam nepieciešamo literatūru, mācību līdzekļus un elektroniskos mācību resursus,

• - kārtību, kādā izglītojamie saņem bibliotekāros un informācijas pakalpojumus;¹²

- rīcības plānu, kā rīkoties, ja izglītības iestādē konstatē, ka izglītojamie lietojuši, glabājuši vai izplatījuši alkoholiskos dzērienus, narkotiskās, psihotropās vai citas atkarību izraisošas vielas, kā arī minētā plāna ieviešanu un izpildes kontroli (var būt kā atsevišķs dokuments vai sadaļa skolas iekšējās kārtības noteikumos);¹³

- kārtību, kādā katru dienu reģistrē izglītojamo ierašanos vai neierašanos izglītības iestādē;

- kārtību, kādā vecāki informē par bērna veselības stāvokli vai citiem apstākļiem, kuru dēļ izglītojamais neapmeklē izglītības iestādi;

- personu, kas ir atbildīga par vecāku informēšanu, ja izglītojamais bez attaisnojoša iemesla neapmeklē izglītības iestādi¹⁴ (var būt kā atsevišķs dokuments vai sadaļa skolas iekšējās kārtības noteikumos);

- citus jautājumus, kurus izglītības iestāde uzskata par būtiskiem;¹⁵

- atbildību par iekšējās kārtības noteikumu neievērošanu¹⁶.

2. Ieteicamie jautājumi iekļaušanai iekšējās kārtības noteikumos

Saskaņā ar normatīvo regulējumu izglītojamo tiesības un pienākumus, kā arī pedagogu un citu darbinieku tiesības un pienākumus norāda vispārējās izglītības iestādes nolikumā.¹⁷ Ņemot vērā, ka Noteikumi ir ikdienā pieejami izglītojamiem un ar tiem tiek iepazīstināti gan izglītojamie, gan vecāki, ieteicams tiesības un pienākumus iekļaut Noteikumos, izglītības iestādes nolikumā norādot atsauci uz Noteikumiem.

Izglītojamiem ir tiesības īstenot citas normatīvajos aktos noteiktās tiesības.¹⁸ Daļa citu jautājumu, kurus normatīvie akti tieši nenosaka, kā iekļaujamus Noteikumos, tiesībsarga ieskatā varētu būt tie jautājumi, kurus regulē izglītības jomu regulējošie normatīvie akti, kas paredz izglītojamo tiesības. Iekļaušana Noteikumos sekmētu izglītojamo un viņu vecāku (likumisko pārstāvju) informētību par savām tiesībām konkrētajā situācijā.

Ieteicamie jautājumi iekļaušanai Noteikumos:

Izglītojamā tiesības:

- glabāt ikdienā nepieciešamās lietas iestādē, lai netiktu pārsniegts izglītojamā somas piepildījuma svars, kas atbilst maksimālajām pārnēsājamo priekšmetu smaguma normām;

- neapmeklēt skolu vecumā līdz 12 gadiem, ja gaisa temperatūra ir zemāka par mīnus 20 °C; vecumā no 13 gadiem, ja gaisa temperatūra ir zemāka par mīnus 25 °C;

- tikt ēdinātam atbilstoši veselīga uztura principiem;

- vismaz reizi dienā saņemt siltu ēdienu. Tam paredz vismaz 30 minūšu starpbrīdi ¹⁹.

- 1.–4.klašu izglītojamo ēdināšanu organizē saskaņā ar komplekso pusdienu ēdienkarti;

- 5.–12.klašu izglītojamo ēdināšanu organizē saskaņā ar komplekso pusdienu ēdienkarti vai izvēles ēdienkarti;

- ja izglītojamam ir ārsta apstiprināta diagnoze (piemēram, celiakija, cukura diabēts, pārtikas alerģija), kuras dēļ ir nepieciešama uztura korekcija, izglītojamam tiek nodrošināta atbilstoša ēdināšana²⁰;

- nepieciešamības gadījumā saņemt ārstniecisku uzturu;

- saņemt pirmo palīdzību nelielu sadzīves traumu gadījumā;

- ja izglītojamais saslimst izglītības iestādē, tikt atbrīvotam no mācību stundām vai nodarbībām ne ilgāk kā uz vienu mācību dienu, lai apmeklētu ģimenes ārstu. Atbrīvojumu izsniedz ārstniecības persona vai pedagogs, par to informē vecākus;

- ja izglītojamam ir pārejoši veselības traucējumi, tikt atbrīvotam no sporta nodarbību apmeklējuma uz vienu mācību dienu. Atbrīvo ārstniecības persona, par to informējot vecākus;

- reizi mācību gadā tikt nosūtītam uz antropometrisko mērījumu veikšanu, redzes un dzirdes pārbaudi, stājas traucējumu un arteriālā asinsspiediena kontroli, acu zīlīšu platuma un reakcijas uz gaismu izvērtējumu, vēnu apskati, kā arī koordinācijas traucējumu pārbaudi;

- ne retāk kā reizi mācību gadā tikt nosūtītam uz kašķa un pedikulozes pārbaudi, kā arī šo slimību profilakses pasākumiem;

- saņemt medicīnisko aprūpi atbilstoši ārstējošā ārsta norādījumiem diagnosticētas hroniskas saslimšanas gadījumā;

- tikt vakcinētam atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajai kārtībai par vakcināciju, par plānoto vakcināciju informējot vecākus²¹;

- ja veselības stāvokļa dēļ izglītojamais ilgāk par mēnesi nespēj apmeklēt izglītības iestādi, iegūt izglītību mājās. Nepieciešams pedagoģiski medicīniskās komisijas ieteikums, kas pamatojas uz ārstu komisijas vai ģimenes ārsta atzinumu. Mācību slodze 1.-4.klasē nedrīkst pārsniegt trīs stundas dienā un sešas mācību stundas nedēļā, bet 5.-12.klasē - četras stundas dienā un astoņas mācību stundas nedēļā²².

- Bez iepriekš minētajiem iekšējās kārtības noteikumos var iekļaut arī visus tos jautājumus, kam pēc iestādes administrācijas, pedagogu vai izglītojamo viedokļa nepieciešams īpašs regulējums.

3. Iekšējās kārtības noteikumu izstrādes process

3.1. Atbilstība likumam

Izstrādājot iekšējās kārtības noteikumus, būtiski ir nodrošināt to atbilstību ārējiem normatīvajiem aktiem. Administratīvā procesa likuma 15.panta sestā daļa nosaka: "Ja konstatē pretrunu starp dažāda juridiskā spēka tiesību normām, piemēro to tiesību normu, kurai ir augstāks juridiskais spēks". Tātad gadījumos, kad Noteikumi ir pretrunā augstāka juridiskā spēka tiesību normai, piemērojams ir ārējais normatīvais akts nevis Noteikumi.

Piemērs:

Vispārējās izglītības likuma 4.panta 18.punkts nosaka: "Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā izglītojamie tiek uzņemti vispārējās izglītības iestādēs un atskaitīti no tām (izņemot internātskolas un speciālās izglītības iestādes)". Attiecībā uz privātām izglītības iestādēm izņēmums nav paredzēts, tātad privātās izglītības iestādes ir tiesīgas izglītojamos atskaitīt Ministru kabineta noteiktajā kārtībā. Kārtību, kādā izglītojamie tiek atskaitīti no vispārējās izglītības iestādēm (izņemot internātskolas un speciālās izglītības iestādes) nosaka Ministru kabineta 2012.gada 28.februāra noteikumi Nr.149 "Noteikumi par kārtību, kādā izglītojamie tiek uzņemti vispārējās izglītības iestādēs un atskaitīti no tām, un obligātajām prasībām pārcelšanai uz nākamo klasi". Gadījumi, kad izglītības iestāde ir tiesīga atskaitīt izglītojamo no pamatizglītības programmas, izsmeļoši noteikti noteikumu 41.punktā, un starp tiem nav minēta izslēgšana par iekšējās kārtības noteikumu pārkāpumu. Pārbaudes lietā tiesībsargs konstatēja, ka privātās izglītības iestādes uzņemšanas un izslēgšanas noteikumi paredz izglītojamā izslēgšanu no izglītības iestādes kā sankciju par iekšējās kārtības noteikumu pārkāpumiem. 2.klases skolnieks ir atskaitīts par skolas iekšējās kārtības noteikumu pārkāpumiem, kas saistīti ar nepieklājīgu uzvedību un darbībām, kas nodara kaitējumu citiem cilvēkiem (fiziska un emocionāla vardarbība pret klases biedriem, mācību procesa traucēšana u.tml.), līdz ar to pārkāpjot bērna tiesības uz izglītību.

Piemērs. Noteikumu 16.punkts paredz: "Nedrīkst smēķēt skolas telpās, pilngadīgie izglītojamie drīkst smēķēt skolas pagalmā speciāli norādītajā vietā, gādājot tur par kārtību un drošību."

Saskaņā ar Ministru kabineta 2009.gada 24.novembra noteikumu Nr.1338 "Kārtība, kādā nodrošināma izglītojamo drošība izglītības iestādēs un to organizētajos pasākumos" 6.3.punktu iekšējās kārtības noteikumi nosaka alkohola, cigarešu, narkotisko, toksisko un psihotropo vielu, gāzes baloniņu, gāzes pistoļu, šaujamieroču un auksto ieroču iegādāšanās, lietošanas, glabāšanas un realizēšanas aizliegumu izglītības iestādē un tās teritorijā.

Noteikumu 16.punkts ir klajā pretrunā ar Ministru kabineta 2009.gada 24.novembra noteikumu Nr.1338 "Kārtība, kādā nodrošināma izglītojamo drošība izglītības iestādēs un to organizētajos pasākumos" 6.3.punktu.

3.2. Izglītojamo līdzdalība

Saskaņā ar Bērnu tiesību aizsardzības likuma 13.panta pirmo un otro daļu bērnam ir tiesības brīvi izteikt savas domas, šajā nolūkā saņemt un sniegt jebkāda veida informāciju, tiesības tikt uzklausītam. Jebkurā jomā, kas skar bērna intereses, bērna viedoklim veltāma pienācīga vērība atbilstoši viņa vecumam un briedumam. Ņemot vērā, ka iekšējās kārtības noteikumi būtiski skar bērnu intereses, ieteicams tos izstrādāt kopā ar izglītojamiem, ievērojot viņu viedokli par regulējamiem jautājumiem un atbildības noteikšanu par pārkāpumiem.

3.3. Valoda

Normatīvajos aktos lietotā valoda atšķiras no ikdienā lietotās literārās valodas, līdz ar to tā var būt bērnam nesaprotama. Tiesības un pienākumi bērnam jāpaskaidro viņa vecumam un attīstības līmenim saprotamā valodā, tekstam jābūt viegli uztveramam gan valodas, gan izvietojuma ziņā – regulējamos jautājumus ieteicams sadalīt apakšnodaļās, piemēram, nodaļu Apmeklētība iedalīt apakšnodaļās: Kavējumi; Novēlota ierašanās skolā; Agrāka aiziešana no skolas; Plānotie kavējumi; Kavējumi slimības dēļ; nodaļu Uzvedības noteikumi iedalīt apakšnodaļās: Mobilie telefoni; Mūzikas/elektroniskās ierīces; Ģērbšanās noteikumi; Skolas teritorija; Rotaļlaukuma noteikumi u.tml.

3.4. Atšķirīgs regulējums attiecībā uz pilngadīgiem un nepilngadīgiem izglītojamiem (vecāki kā bērna pārstāvji)

Izskatot pārbaudes lietas, konstatēts, ka atsevišķos gadījumos iekšējās kārtības noteikumi paredz regulējumu vienīgi attiecībā uz nepilngadīgām personām, nosakot izglītojamā pienākumu kavējumu gadījumā iesniegt vecāku (aizbildņu) rakstītu attaisnojuma dokumentu, tajos norādīts skolēna dienasgrāmatas lietošanas mērķis – saziņa ar vecākiem, noteikts izglītojamā pienākums iepazīstināt vecākus ar ierakstiem dienasgrāmatā vismaz reizi nedēļā, paredzēts pienākumu uzrādīt vecākiem (aizbildņiem) mācību sasniegumu vērtējumu izrakstus, paredzēta izglītojamā un viņa vecāku materiālā atbildība par izglītības iestādei nodarītajiem zaudējumiem, noteikts, ka aizdomu gadījumā par neatļautu vielu lietošanu izglītības iestāde informē vecākus.

Saskaņā ar Civillikuma 177.panta pirmo un otro daļu līdz pilngadības sasniegšanai bērns ir vecāku aizgādībā, un aizgādība ir vecāku tiesības un pienākums rūpēties par bērnu un viņa mantu un pārstāvēt bērnu viņa personiskajās un mantiskajās attiecībās. Pēc pilngadības sasniegšanas izglītojamais vairs nav vecāku aizgādībā un vecāki vairs nav viņa likumiskie pārstāvji. Ņemot vērā, ka pamatizglītības un vidējās izglītības programmu apgūst arī pilngadīgas personas, iekšējās kārtības noteikumos jānosaka atšķirīgs regulējums pilngadīgiem un nepilngadīgiem izglītojamajiem attiecībā uz vecākiem kā izglītojamā pārstāvjiem. Pārējos jautājumos izglītojamā un izglītības iestādes attiecībās nav nozīmes apstāklim, ka izglītojamais ir pilngadīgs (pilngadībai ir nozīme vienīgi izglītojamā un vecāku attiecībās). Attiecībās ar izglītības iestādi persona ir izglītojamais, kas Administratīvā procesa likuma izpratnē ir "iestādei īpaši pakļauta persona", un līdz ar to ikvienam izglītojamam, neatkarīgi no vecuma, ir saistoši izglītības iestādes iekšējās kārtības noteikumi.

3.5. Aizliegumu tiesiskums

Iekšējās kārtības noteikumi sevī ietver bērna tiesību ierobežojumus. Satversmes 116.pants paredz, ka personas tiesības var ierobežot likumā paredzētajos gadījumos, lai aizsargātu citu cilvēku tiesības, demokrātisko valsts iekārtu, sabiedrības drošību, labklājību un tikumību. Lai arī Satversmē cilvēktiesību ierobežojuma tiesiskuma pārbaudes viens no kritērijam - nepieciešamība demokrātiskā sabiedrībā - nav minēts, šis kritērijs ir obligāts blakus jau minētajiem, kuru nepieciešams izvērtēt, apsverot, vai cilvēktiesību ierobežojums ir attaisnots. Tādējādi, izvērtējot, vai konkrētajā gadījumā ierobežojums ir attaisnots, jāapsver, vai vienlaikus ir ievēroti visi trīs kritēriji: 1) ierobežojums ir paredzēts likumā; 2) tas ir vērsts uz leģitīma mērķa sasniegšanu un 3) ir nepieciešams demokrātiskā sabiedrībā. Lai izvērtētu, vai ierobežojums ir nepieciešams demokrātiskā sabiedrībā un var tikt izmantots kā līdzeklis leģitīmā mērķa sasniegšanai, jāpārbauda, vai ierobežojums ir sociāli nepieciešams un samērīgs.²³ Savukārt samērīguma princips ir atspoguļots Administratīvā procesa likuma 13.pantā - labumam, ko sabiedrība iegūst ar ierobežojumiem, kas uzlikti lēmuma adresātam, ir jābūt lielākam nekā viņa tiesību vai tiesisko interešu ierobežojumam. Būtiski personas tiesību vai tiesisko interešu ierobežojumi ir attaisnojami tikai ar nozīmīgu sabiedrības labumu.

3.6. Pieejamība

Iekšējās kārtības noteikumiem ir jābūt viegli pieejamiem gan izglītojamiem, gan viņu vecākiem (likumiskajiem pārstāvjiem), gan ikvienam interesentam. Vēlams tos publicēt skolas interneta mājas lapā un novietot redzamā vietā skolas telpās. Publicēšana skolas interneta mājas lapā nodrošina iespēju iepazīties ar iekšējās kārtības noteikumiem pirms uzņemšanas attiecīgajā izglītības iestādē.

4. Atbildība par iekšējās kārtības noteikumu neievērošanu

Pedagogu attieksmei ir jābūt vienlīdzīgai pret visiem bērniem. Būtiski ir reaģēt uz katru pārkāpumu, neradot bērnā visatļautības izjūtu, kas var novest pie smagākiem likumpārkāpumiem. Pirms atbildības piemērošanas bērnam ir jāsaņem paskaidrojums par viņa uzvedības neatbilstību iekšējās kārtības noteikumiem. Pārkāpums ir jāizskata, ņemot vērā samērīguma, vienlīdzīgas attieksmes un bērna labāko interešu principu. Atkarībā no pārkāpuma rakstura un atkārtotības par Noteikumu pārkāpumu var piemērot:

1. Mutisks aizrādījums, individuālas pārrunas;

2. Rakstiska piezīme dienasgrāmatā (rakstisks ziņojums vecākiem);

3. Paskaidrojums un pārrunas ar klases audzinātāju;

4. Paskaidrojums, jautājuma risināšanā tiek iesaistīts atbalsta personāls (sociālais pedagogs, psihologs);

5. Paskaidrojums un pārrunas kopā ar vecākiem;

6. Brīdinājums direktora rīkojumā;

7. Rājiens direktora rīkojumā;

8. Izskata pārkāpumu pedagoģiskās padomes sēdē un ierosina iesaistīt pašvaldības policiju pārkāpuma izskatīšanai administratīvajā komisijā.

Administratīvā komisija ir tiesīga bērnu un viņa vecākus saukt pie administratīvās atbildības vai piemērot likumu "Par audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu bērniem" un par pārkāpumu noteikt tādus uzvedības ierobežojumus, kā uzlikt par pienākumu piedalīties sociālās korekcijas un sociālās palīdzības programmās, uzlikt par pienākumu ierasties uz konsultāciju pie psihologa, ārsta vai cita speciālista.

Gadījumā, ja pārkāpums saistīts ar iestādes materiālo vērtību sabojāšanu, nepieciešams sastādīt aktu vai ziņojumu par šo notikumu, lai jautājumu risinātu civiltiesiskā kārtībā.

III. Bērnu tiesību īstenošana psihoneiroloģiskajās slimnīcās

Bērnu tiesību īstenošana psihoneiroloģiskajās slimnīcās (turpmāk – Slimnīcas) bija viena no tiesībsarga 2012.gada prioritātēm. Atbilstoši Tiesībsarga likuma 13.panta 3.punktā noteiktajām tiesībām jebkurā laikā bez speciālas atļaujas apmeklēt slēgta tipa iestādes, brīvi pārvietoties iestādes teritorijā, apmeklēt visas telpas un vienatnē satikties ar personām, kuras tiek turētas slēgta tipa iestādēs, 2012.gadā Tiesībsarga biroja pārstāvji atkārtoti apmeklēja visas psihoneiroloģiskās slimnīcas, kurām ir tiesības uzņemt bērnus: "VSIA "Bērnu psihoneiroloģiskā slimnīca "Ainaži"", VSIA "Daugavpils psihoneiroloģiskā slimnīca", VSIA "Ģintermuiža", VSIA "Bērnu klīniskā universitātes slimnīca" Gaiļezerā, VSIA "Piejūras slimnīca" un VSIA "Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas centrs"²⁴.

Atbilstoši Bērnu tiesību aizsardzības likuma 72.panta pirmajā daļā noteiktajam, veselības aprūpes iestādes, kurā uzturas bērni, vadītājs ir atbildīgs par bērna veselības un dzīvības aizsardzību, par to, lai bērns būtu drošībā, lai viņam tiktu sniegti kvalificēti pakalpojumi un ievērotas citas viņa tiesības.

Slimnīcu apmeklējuma laikā Tiesībsarga biroja darbinieki izvērtēja veiktās darbības bērnu tiesību situācijas uzlabošanai, tostarp, pārbaudīja 2011.gadā Slimnīcām nosūtīto tiesībsarga rekomendāciju ieviešanu.

Galvenie jautājumi, kuriem tiek pievērsta uzmanība Slimnīcās:

1. Bērnu ārstēšana atsevišķi no pieaugušām personām

Bērnu ievietošana Slimnīcu palātās kopā ar pilngadīgām personām ierobežo bērnu tiesības atrasties īpašā valsts aizsardzībā.

Šāda prakse nav atbalstāma arī gadījumos, ja tādējādi tas atvieglo pārējo bērnu tiesību īstenošanu. Slimnīcām ir jāveic pasākumi, lai tiktu īstenotas visu bērnu, kas uzņemti Slimnīcā, tiesības.

2012.gadā, apmeklējot slimnīcas, tika konstatēts, ka atsevišķos gadījumos prakse ievietot pusaudžus pilngadīgo personu nodaļās turpinās.

2. Pacientu iekšējās kārtības noteikumi

2012.gadā, apmeklējot Slimnīcas, tika konstatēts, ka vairākas Slimnīcas ir izstrādājušas jaunus vai uzlabojušas pacientu iekšējās kārtības noteikumus. Taču diemžēl, iekšējās kārtības noteikumos bērni nav aplūkoti kā atsevišķa grupa, kurai ir specifiskas vajadzības, ņemot vērā bērnu vecumu un attīstības pakāpi, noteikumi nav viegli uztverami. Tādējādi pastāv šaubas, vai bērniem un viņu likumiskajiem pārstāvjiem tiek sniegta pietiekama un skaidra informācija par Slimnīcā pastāvošo kārtību un tiesību aizsardzības mehānismiem tiesību iespējamu pārkāpumu gadījumā (piemēram, uzvedības noteikumi, pacientu apmeklēšanas kārtība, sūdzību izskatīšanas kārtība u.tml.).

Atsevišķas Slimnīcas ir noteikušas vispārēju aizliegumu bērniem tikties ar draugiem, lai gan tika saņemta informācija, ka aizliegums praksē tiek piemērots, ja ir aizdomas par apdraudējumu.

Aktuāls jautājums ir noteikumu pieejamība – tie nav novietoti bērniem un viņu likumiskajiem pārstāvjiem viegli pieejamā vietā. Piemēram, VSIA "Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas centrs" bija nepieciešams laiks, lai noteikumus atrastu un uzrādītu Tiesībsarga biroja darbiniekiem.

Pārrunājot noteikumu piemērošanu, secināts, ka atsevišķu Slimnīcu darbiniekiem joprojām nav izpratnes par noteikumu nepieciešamību.

3. Fizisko kustību ierobežošana (bērnu fiksācija)

Pārbaužu laikā konstatēts, ka prakse attiecībā uz fizisko kustību ierobežošanu ir atšķirīga – ir slimnīcas, kurās bērniem tiek piemērota fizisko kustību ierobežošana (fiksācija), par ko tiek sastādīts protokols un ievietots stacionārā pacienta medicīniskajā kartē, ir Slimnīcas, kurās fiksāciju nepiemēro, bet izmanto alternatīvus bērna nomierināšanas veidus.

2011.gadā Slimnīcas tika aicinātas izstrādāt atsevišķu dokumentu par bērnu kustību ierobežošanas kārtību, tajā aprakstot arī metodes, kas būtu izmantojamas pirms lēmuma par pacienta kustību ierobežošanu pieņemšanas. Slimnīcām tika norādīts, ka bērnu kustību ierobežošanas gadījumā vienmēr par to ir jāinformē bērna vecāki (likumiskie pārstāvji) un pierādījumam par informēšanu (piemēram, sarunas protokols) jābūt ievietotam personas lietā.

Slimnīcu apmeklējumu laikā 2012.gadā tika saņemta informācija, ka tās joprojām piemēro valstī vispārēji izstrādātus un apstiprinātus fizisko kustību ierobežošanu regulējošus noteikumus, kuros bērni nav aplūkoti kā atsevišķa grupa, pret kuru ir nepieciešama īpaša attieksme. Viena no apmeklētajām Slimnīcām bija izstrādājusi bērnu kustību ierobežošanai atbilstošu noteikumu projektu.

4. Tualetes telpas

Atbilstoši starptautiskajiem cilvēktiesību standartiem un ANO nostiprinātajiem principiem garīgi slimu personu aizsardzībai un garīgās veselības uzlabošanai pret visām garīgi slimām personām, vai tām, pret kurām izturas kā pret tādām personām, jāizturas humāni un respektējot cilvēka iedzimto cieņu, īpašas rūpes veltot bērnu aizsardzībai²⁵.

Slimnīcām tika sniegta rekomendācija nodrošināt bērna privātumu tualetes apmeklēšanas laikā. Gadījumos, kad bērna veselības stāvokļa dēļ viņa paša interesēs nav iespēju nodrošināt tualetes telpas durvju aizslēgšanu, Slimnīcas tika aicinātas meklēt citus risinājumus, piemēram, par telpu izmantošanu informējot ar lampas iedegšanu tualetes durvju ārpusē, uz durvju roktura uzliekot attiecīgu piekariņu u.tml.

2012.gadā, apmeklējot slimnīcas, tika konstatēts, ka attiecībā uz privātuma nodrošināšanu bērnu tiesību pārkāpumi nav novērsti. Pozitīvi vērtējama VSIA "Piejūras slimnīca" prakse, nodrošinot slēdzamas tualetes durvis, vienlaikus paredzot iespēju Slimnīcu personālam durvis atvērt no ārpuses.

5. Tiesības uzturēt kontaktus, komunikācijas iespējas un integrācija sabiedrībā

Slimnīcās ievietoto bērnu komunikācija ar tuviniekiem galvenokārt notiek, izmantojot telefonsakarus un tiekoties.

Slimnīcām tika ieteikts veicināt bērnu iespējas sazināties, izmantojot jaunākās tehnoloģijas (elektroniskās vēstules, programmatūra "Skype" u.tml.).

Pozitīvi vērtējams, ka dažas Slimnīcas ir nodrošinājušas bērniem iespēju sazināties ar vecākiem (likumiskajiem pārstāvjiem) un tuviniekiem, izmantojot interneta sniegtās iespējas.

Attiecībā uz bērnu tikšanās apstākļiem tika saņemta informācija, ka piemērotu tikšanās telpu izveide vairākās Slimnīcās pašlaik nav iespējama ierobežoto finanšu līdzekļu dēļ.

6.Atbalsts ģimenēm (sociālā darbinieka un psihologa pieejamība)

Bērna tiesību nodrošināšanā būtisku darbu veic sociālais darbinieks un psihologs. Speciālistu iesaistīšana ir nepieciešama ikdienas situāciju risināšanā.

Slimnīcas savu resursu ietvaros nodrošina psihologa konsultācijas bērniem.

Pozitīvi vērtējama VSIA "Daugavpils psihoneiroloģiskā slimnīca" ieviestā atbalsta programma vecākiem (likumiskajiem pārstāvjiem), nodrošinot iespēju saņemt psihologa konsultāciju ne tikai bērniem, bet arī vecākiem. Slimnīca ir nodrošinājusi speciālista pieejamību, izvietojot informāciju par pieņemšanas laikiem apmeklētājiem labi redzamā vietā.

7. Pastaigas svaigā gaisā

Slimnīcu apmeklējumu laikā tika saņemta informācija, ka bērniem regulāri tiek nodrošināta iespēja doties pastaigās. Uzklausot Slimnīcās ievietotos bērnus, kā arī konstatējot dienas režīma neatbilstību faktiskajai situācijai, radās šaubas par atsevišķu Slimnīcu sniegtās informācijas patiesumu.

Aizdomas par iespējamu bēgšanu vai personāla trūkums nedrīkst būt par iemeslu pastaigu nenodrošināšanai. Slimnīcām ir jāveic nepieciešamie pasākumi, pārskatot personāla noslogotību, pielāgojot Slimnīcas teritoriju vai izvērtējot citas iespējas.

8. Smēķēšanas aizliegums

Saskaņā ar Bērnu tiesību aizsardzības likuma 48.pantu bērns nedrīkst smēķēt un ir aizsargājams no smēķēšanas ietekmes, par bērna iesaistīšanu smēķēšanā vainīgās personas saucamas pie likumā noteiktās atbildības. Par bērna iesaistīšanu smēķēšanā uzskatāma arī tabakas izstrādājumu nodošana bērna rīcībā.

2012.gadā apmeklējot slimnīcas, attiecīgais jautājums tika pārrunāts atkārtoti.

9. Brīvā laika pavadīšanas iespējas

Slimnīcu apmeklējumu laikā tika konstatēts, ka bērna tiesību nodrošināšanai uz atpūtu un brīvo laiku, piedalīties spēlēs un izpriecpasākumos, kas atbilst viņa vecumam, un brīvi piedalīties kultūras dzīvē un nodarboties ar mākslu Slimnīcas ir iekārtojušas atsevišķas rotaļu istabas. Bērniem tiek nodrošināta arī iespēja lasīt grāmatas un skatīties televīzijas pārraides.

Atsevišķās Slimnīcās netiek pievērsta uzmanība bērniem pieejamo spēļu, un televīzijas pārraižu saturam. Pozitīvi vērtējama "VSIA "Bērnu psihoneiroloģiskā slimnīca "Ainaži"" prakse, nodrošinot bērnu vecumam un uztveres īpatnībām atbilstošu pārraižu saturu.

10. Bērnu tiesības uz izglītību

Ja, pamatojoties uz ārstējošā ārsta atzinumu, paredzams, ka izglītojamam veselības stāvokļa dēļ būs jāpaliek slimnīcā ilgāk par divām nedēļām, mācības organizē slimnīcā²⁶. Atbilstoši tiesiskajam regulējumam mācības organizē saskaņā ar vispārējās izglītības programmu (tās veidu), pielāgojot to katra izglītojamā individuālajām vajadzībām.

Slimnīcu apmeklējuma laikā tika saņemta informācija, ka viena bērna vidējais uzturēšanās ilgums slimnīcā ir 28 dienas. Visās Slimnīcās, izņemot VSIA "Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas centrs", mācības tiek organizētas.

11. Bāriņtiesas un citu institūciju iesaistīšana jautājumu risināšanā

Gadījumos, kad Slimnīcas personāls uzzina par iespējamu bērna tiesību pārkāpumu ārpus slimnīcas, saskaņā ar Bērnu tiesību aizsardzības likuma 73.pantu ne vēlāk kā tajā pašā dienā ir jāziņo policijai, bāriņtiesai vai citai bērna tiesību aizsardzības institūcijai par jebkādu vardarbību pret bērnu, par viņa tiesību pārkāpumu vai citādu apdraudējumu.

Pozitīvi vērtējama Slimnīcu prakse, iesaistoties iespējamu bērna tiesību pārkāpumu risināšanā un sadarbojoties ar bērna dzīvesvietas kompetentajām iestādēm, taču rīcība varētu būt aktīvāka. Piemēram, ja bērns Slimnīcā tiek ievietots par bēgšanu no bērnu aprūpes iestādes, Slimnīcai būtu jāziņo bērna dzīvesvietas bāriņtiesai par iespējamu bērna tiesību pārkāpumu aprūpes iestādē.

Veselības ministrija 2012.gada aprīlī nosūtīja vēstuli visām psihoneiroloģiskajām slimnīcām, kurās tiek stacionēti bērni, lūdzot tās iepazīties ar Tiesībsarga 2011.gada ziņojumu un atbilstoši kompetencei plānot pasākumus situācijas uzlabošanai, prioritāri vēršot uzmanību uz pasākumiem, kas neprasa papildu resursus.

2013.gadā Tiesībsarga biroja darbinieki visās Slimnīcās veiks bērnu tiesību ievērošanas pārbaudes, lai iepazītos ar situācijas uzlabošanai veiktajiem pasākumiem.

IV. Bērna tiesības uz pašvaldības sociālo palīdzību

Pievienojoties ANO Konvencijai par bērna tiesībām (turpmāk – Konvencija), Latvija apņēmās sniegt vecākiem un aizbildņiem pienācīgu palīdzību viņu pienākumu pildīšanā, kas saistīti ar bērna audzināšanu, lai sekmētu Konvencijā noteikto tiesību īstenošanu.