Publisko tiesību institūta rīkotais konstitucionālās tiesībpolitikas seminārs Bīriņos, kas kļuvis par tradicionālu ikvasaras domu apmaiņas vietu starp tiesību zinātniekiem un praktiķiem, politiķiem un citu nozaru lietpratējiem, šogad jūlija nogalē notika jau desmito reizi. Otrs iemesls, kas līdzās apaļajai gadskārtai piešķīra pasākumam zināmu svētku sajūtu, bija fakts, ka tieši jūlijā pirms 20 gadiem tika pilnībā atjaunota neatkarību atguvušās Latvijas Republikas tiesiskā iekārta: 1993. gada 6. jūlijā pulksten 12.00 pilnā apjomā atsāka darboties Satversme, uz savu pirmo sēdi sanāca Latvijas Republikas pilsoņu ievēlētā piektā Saeima un līdzās parlamentam pakāpeniski tika atjaunoti arī citi Satversmē paredzētie valsts orgāni – Ministru kabinets, Valsts prezidents un Valsts kontrole. Par godu semināra desmitgadei tiesībpolitiskā domu apmaiņa Bīriņos šoreiz ritēja gandrīz veselas nedēļas garumā, savukārt Latvijas atjaunotās tiesiskās iekārtas jubileja bija atstājusi ietekmi uz vairāku tematu izvēli, kā arī bija iemesls Bīriņu seminārā iepriekš nepieredzētam notikumam – ballei. Tāpat kā līdz šim semināru rīkoja Publisko tiesību institūts (dibinātāji – Arvīds Dravnieks, Egils Levits, Lauris Liepa, Daiga Rezevska, Ineta Ziemele), bet galvenais dzinējspēks, bez šaubām, bija tā direktors Arvīds Dravnieks. Seminārā pulcējās galvenokārt Latvijas tiesībnieki – gan zinātnieki, gan praktiķi no visiem varas zariem un visdažādākajām institūcijām, kā arī privātās prakses. Piedalījās arī citi interesenti – politiķi, ekonomisti u.c. Pasākuma norisi atbalstīja Latvijas Komercbanku asociācija, Tieslietu ministrija, Tiesu administrācija, SIA “Latvijas Vēstnesis” un Latvijas Universitātes Juridiskā fakultāte.
Šajā apskatā “Jurista Vārds” iepazīstinās lasītājus ar konstitucionālās tiesībpolitikas semināra galvenajām tēmām un (vietas apjoma ierobežojumu dēļ) atsevišķām atziņām.
Pasākuma norise bija organizēta 15 tematiskās daļās, kuras veidoja priekšlasījumi un ar tiem saistītas lietpratēju diskusijas. –ī gada tēmas bija: masu mediji mūsdienu informatīvā telpā; valsts pienākums uzturēt publisku informatīvo telpu un tās satura minimums, kas izriet no demokrātiskas iekārtas principa mūsdienās; Latvijas tiesiskās iekārtas izaicinājumi nākamajā divdesmitgadē Eiropas Savienības vienotajā tiesību telpā; Eiropas Cilvēktiesību konvencijas ietekme uz nacionālajām tiesībām; juridiskās izglītības (ne)pienācīgums Latvijā; Latvijas tiesību doktrīnas ģenēze, loma demokrātiskā iekārtā un izaicinājumi XXI gadsimtā; leģisprudence jeb laba likumdošana – vai tā Latvijā maz pastāv; judikatūras elementi un veidošanas metodoloģija; Eiropas savienotās valstis un nacionālas valsts suverenitātes minimums; sociālistiskā tiesību loka saknes un blaknes, kā arī īpatnības un to izpausmes Latvijā; Latvijas Republikas Satversmes preambulas tvērums; juridiskie izdevumi Latvijā un trimdā; Latvijas tiesiskās domas tvērums laikā un telpā; vēlēšanu kārtības pilnveidojumi un to attīstības tendences rietumu tiesību lokā šajā gadsimtā.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
- Pieeja jaunākajam izdevumam
- Neierobežota pieeja arhīvam – 24 h/7 d.
- Vairāk nekā 18 000 rakstu un 2000 autoru
- Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
- Personalizētās iespējas – piezīmes, citāti, mapes