ŽURNĀLS Intervija

1. Oktobris 2013 /Nr.40 (791)

Mūsu mērķis – tiesu vara, kas nodrošina tiesības uz taisnīgu tiesu
12 komentāri
Sannija Matule
Jurista Vārds 
Foto: Boriss Koļesņikovs

Šodien, 1. oktobrī, aprit divi mēneši, kopš darbu jaunajā amatā sāka Tieslietu ministrijas valsts sekretāra vietniece tiesu jautājumos Irēna Kucina. Viņai jaunie pienākumi un atbildība jāuzņemas laikā, kad, Tieslietu ministrijas valsts sekretāra Mārtiņa Lazdovska vārdiem runājot, kā viena no šī gada ministrijas prioritātēm ir izvirzīta tiesu sistēmas darbības un procesu uzlabošana, kapacitātes stiprināšana. Tāpēc “Jurista Vārds” tiesību zinātņu doktori un vienu no žurnāla autorēm – pēdējos četros gados četri raksti – I. Kucinu aicināja uz iepazīšanās sarunu jaunajā statusā, jautājot gan par pirmajiem iespaidiem amatā, gan plāniem, kā pildīt ministrijas apņemšanos.

Ir pagājis apmēram pusotrs mēnesis, kopš esat šajā amatā. Kādi ir pirmie secinājumi un iespaidi par šo laiku?

Tas pirmām kārtām asociējas ar ļoti saspringtu darba ritmu, jo Tieslietu ministrija ir izvirzījusi ļoti daudz dažādu mērķu un ejam uz to, lai šie mērķi arī tiktu sasniegti. Runājot tēlaini, dažbrīd nepamet sajūta, kā tik “nesadegt” pašai un nepavilkt līdzi savus darbiniekus, bet tad atceros Kārļa Ulmaņa teikto: “Darbs ir cīņa.”

Piemēram, viena no šā brīža aktualitātēm, kas prasa nopietnu attieksmi un daudz enerģijas, ir Augstākās tiesas tiesu palātu likvidācija. Pirmie soļi šajā virzienā jau ir sperti, taču skaidrs, ka darāmā vēl ir ļoti daudz. Turklāt apzināmies, ka pēc minētās reformas ne visas problēmas uzreiz izdosies atrisināt. Proti, šīs būtiskās pārmaiņas tiesu sistēmā uzreiz nenovērsīs lielo lietu uzkrājumu tiesā, arī Augstākās tiesas Krimināllietu tiesu palātas rezultāti uzreiz nebūs tādi, kādus vēlētos sagaidīt. Šis jautājums nav saistīts tikai ar tiesas iespējām, tas atkarīgs vēl no daudziem citiem apstākļiem, teiksim, apsūdzētām personām, kuras atrodas meklēšanā, un līdz ar to lietu izskatīšana tiesā vienkārši “iestrēgst”. Jebkurā gadījumā – virziens ir nosprausts, un uz to virzāmies, un saspringtais darba ritms noteikti arī mudina ātrāk adaptēties jaunajos darba apstākļos.

Iespējams, varētu sagaidīt, ka sākumā, esot jaunā amatā, var piezagties arī cilvēciskas bailes un filozofiskas pārdomas, vai tikšu ar pienākumiem galā. Es sacītu, ka manī šobrīd ir nevis bailes, bet gan tāda iekšēja diskomforta sajūta, jo diemžēl jūtu daudz negāciju, noraidošu attieksmi pret Tieslietu ministriju, tiesu sistēmu kā tādu. Ir bijuši brīži, kad sajūtu... tādu kā neticību. Kad netic Tieslietu ministrijas darbam, kad uzskata, ka tikai apgrūtinām dzīvi.

komentāri (12)
12 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
jānis
4. Oktobris 2013 / 15:59
0
ATBILDĒT
http://www.ir.lv/2013/10/4/jelgavas-tiesas-darbinieki-draud-ar- rotesta-akciju Cepuri nost, beidzot tiesnešu palīgi sāk apzināties, ka nedrīkst tikai \'krāmēt virsū\'! Tiesnešu palīgi ir nopietns resurss tiesneša darbā, kam nav jāveic tehniski darbi.
Asads
4. Oktobris 2013 / 09:31
0
ATBILDĒT
No tiesu darbinieku datora esat šīs kombinācijas mēģinājis? Darbs apstāsies pie pirmā anonimizētā vārda.
sponger
3. Oktobris 2013 / 23:03
0
ATBILDĒT
ctrl F

replace

vārds uzvārds katru reizi dažādos locījumos

replace all

un 6 lati kabatā

kurš te ir pārstrādājies?
mja
3. Oktobris 2013 / 11:38
0
ATBILDĒT
Šobrīd ir pieejamas 4 anonimizētas civillietas un 1 krimināllieta. Ārkātīgi milzīga noslodze tiesās vērojamā. Īstākās Tantala mokas...
Tiesu darbinieks
3. Oktobris 2013 / 11:27
0
ATBILDĒT
Nevajag man tos 6ls. Esmu ar mieru piemaksāt 6ls mēnesī, lai man (tiesu darbiniekam) nav jāveic anonimizācija ar padomju laika datoriem! Sākumā vajadzētu tiesu darbiniekiem tomēr nodrošināt atbilstošu tehniku, lai vispār varētu veikt anonimizāciju.
Anonīms lietotājs
1. Oktobris 2013 / 14:00
0
ATBILDĒT
Manuprāt, ir gan! 20 santīmi dienā par anonimizēšanu, kas pa mēnesi veido LVL 6 piemaksu. Vismaz tā baumo tiesu sistēmas darbinieki.
jānis
1. Oktobris 2013 / 12:31
0
ATBILDĒT
Ja tā, tad TM tomēr vajadzētu ievērot Darba likuma prasības. vismaz sākt ar to.
mja
1. Oktobris 2013 / 12:11
0
ATBILDĒT
Neceriet. Jau mēnesis pagājis, tik daži spriedumiņi publicēti (turklāt draņķīgā formatējumā).
Spidola
1. Oktobris 2013 / 12:03
0
ATBILDĒT
Ehh.. pat nerunājot par anonimizēšanu, ko varēja atstāt tikai slēgto sēžu gadījumā, joprojām nesaprotu, kāpēc nolēmumu publicēšanas lapu nevarētu izveidot pēc, piem., Lexis principa: Nolēmumu atrodami meklējot arī pēc likuma un panta, nolēmumi, kuros atsaucas uz citiem nolēmumiem ir ar tiem savienoti ar saiti (kurai turklāt pievienotos sarkans, dzeltens vai zaļš ķeksītis norādot - piekrīt vai nepiekrīt, vai atšķir pēc būtības argumentācijā izmantoto judikatūru). Tāpat varētu pēc laika, kad iziet caur citām instancēm pievienot atzīmi un linku uz jauno spriedumu norādot, vai spriedums atcelts daļā, pilnībā vai saglabāts. No tādas datubāzes arī būtu jēga judikatūras veidošanā un darbu ieklikšķinot linkus, tas diži lielāku neprasītu. Bonusā, piemēram, atlasot pēc tiesnešu vārdiem varētu uzreiz redzēt, kādas lietas tiek izskatītas, aptuvenā spezializācija, tas, cik procentuāli daudz spriedumi tiek atcelti, etc. Šie dati savukārt būtu noderīgi tiem, kas vērtē tiesas darbu. Un veicinātu tiesu atklātumu un uzticamību sistēmai, varbūt uzlabotu arī tiesas darbu, liekot vairāk censties. Un, protams, tiesu darbiniekiem būtu arī jāsamaksā par šiem papildus pienākumiem.
Anonīms lietotājs
1. Oktobris 2013 / 11:54
0
ATBILDĒT
jānis
1. Oktobris 2013 / 11:41
0
ATBILDĒT
Vai tiesu darbiniekiem par papildu darbu (nolēmumu anonimizēšanu) ir noteikta arī papildu samaksa?
Seskis
1. Oktobris 2013 / 09:31
0
ATBILDĒT
Tiesas nolēmumu anonimizācijas lauciņā vēl daudz darāms! Sākotnēji tika ģenerēta ideja par Otrā Pasaules kara laika šifrēšanas mašīnu \"Enigma\" izmantošanu anonimizēšanā, tas ir, tiesnesis nolēmumu raksta šifrētā veidā, interesanti sūta maksas īsziņu un saņem atšifrēšanas kodu. Vēlāk radās doma par mimikrējošo anonimizēšanu, proti, atverot nolēmumu datorā, tekstā vārdi visu laiku mainās, nosūtot maksas īsziņu, tekstu iespējams izlasīt oriģinālā. Diemžēl minētie projekti tika atmesti kā pārāk dārgi izmaksu ziņā.

Esošā koncepcija anonimizēšanas nastu uzveļ tiesu darbinieku pleciem, bet, kā pareizi norāda autore, nevar paļauties tikai uz elektroniski bezjūtīgo anonimizēšanas sistēmu, nepieciešams individuāls tiesu darbinieka intelektuālais ieguldījums. Un tiesu darbinieki cenšas - reizēm tiesas sprieduma motīvu daļa ir kā aizraujošs detektīvs, un tiesu darbinieks iegulda savu darbu, lai turpinātu sprieduma pavedienu un vienlaikus sajauktu pēdas iespējamajiem špikiem, kas vēlētos sameklēt procesa dalībnieku personas datus. Reizēm pat anonimizēšanas karstumā tiek mainītas rezolutīvās daļas, izdomāti jauni liecinieki, ekspertīzes, procesa gaita tiek dramatizēta, romantizēta. Protams, pirmie kucēni ir jāslīcina, un reizēm tiesas nolēmums izskatās kā neķītrību un sēnalu literatūras savārstījums, tomēr varumā gadījumu nolēmumi ir kvalitatīvi anonimizēti un personas datus tajos atrast ir pagrūti, lai gan procesa dalībnieki runā, ka esot tāds kā da Vinči kods, kas ļauj atšifrēt personas datus tiesas nolēmumā. Pašlaik strauji attīstās nacionālā romantisma un postmodernisma tendences anonimizēšanā, redzēsim, kas būs turpmāk.
visi numura raksti
Diskusija
Viedokļi par Valsts prezidenta ieteiktajām reformām valdības darba uzlabošanai
Jau pagājušais “Jurista Vārds” informēja par Valsts prezidenta Andra Bērziņa 2013. gada 16. septembrī nosūtīto vēstuli Saeimas priekšsēdētājai Solvitai Āboltiņai, kurā viņš likuma ierosinājuma formā iesniedza ...
Mārtiņš Drēģeris
Skaidrojumi. Viedokļi
Dažas praktiskas piezīmes par Satversmes 49. pantu
Šī gada oktobrī aprit jau divi gadi kopš brīža, kad pēc Latvijas vēsturē pirmajām Saeimas ārkārtas vēlēšanām sanāca 11. Saeima. Šo vēlēšanu cēlonis bija Valsts prezidenta ierosinātā 10. Saeimas atlaišana. ...
Gatis Litvins
Notikums
Parlamenta lēmumu ietekmes ex post analīze  
2013. gada 1. septembrī apritēja 20 gadi kopš Notariāta likuma atjaunošanas. Saistībā ar to Latvijas Republikas Saeima un Latvijas Zvērinātu notāru padome 2013. gada 20. septembrī rīkoja starptautisku ...
Tiesību politika
Vadlīnijas godīgas komercprakses īstenošanai patērētāju kreditēšanas jomā
Lai nodrošinātu, ka kreditēšanas pakalpojumu sniegšanā iesaistītās personas prastu atbilstoši normatīvo aktu prasībām īstenot komercpraksi pret patērētājiem, nepārkāpjot negodīgas komercprakses aizliegumu, Patērētāju tiesību ...
Tiesību politika
Ministru kabineta darba pilnveidošanas iespējas
2013. gada 13. septembrī tika publiskots otrais Latvijas Valsts prezidenta Andra Bērziņa izveidotās ekspertu grupas1 pārvaldības pilnveidei ziņojums. Ekspertu grupa, kuras sastāvā darbojas Dr.sc.pol. Daina Bāra, Dr.sc.pol. ...
AUTORU KATALOGS