Ārstniecības personai, veicot kļūdainu ārstniecību, var iestāties civiltiesiskā atbildība, kriminālatbildība, administratīvā atbildība, kā arī disciplināratbildība. Taču izvērtēt ārstniecības personu profesionālo pārkāpumu lietas nav viegls uzdevums. Tiesai1 šajās lietās nākas saskarties, no vienas puses, ar pacienta vairāk vai mazāk subjektīvu viedokli par ārstniecības gaitu un tās iznākumu, no otras puses – ar zinošas un prasmīgas ārstniecības personas skaidrojumu, kāpēc ārstniecības rezultāts, iespējams, atšķiras no gaidītā.
Ārstniecības personu profesionālo pārkāpumu lietu sarežģītību galvenokārt nosaka tas, ka ne tiesai, ne vairumam lietas dalībnieku parasti nav speciālu zināšanu un iemaņu medicīnā, kas būtiski apgrūtina lietas apstākļu noskaidrošanu un izvērtēšanu. Taču arī šīs lietas prasa taisnīgu un objektīvu risinājumu, jo dzīvība un veselība ir ikvienas personas augstākās vērtības. Latvijas Republikas Satversmes un starptautiskie tiesību akti (piemēram, Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencija) garantē šo vērtību aizsardzību, vienlaikus izvirzot prasību taisnīgi noskaidrot lietas apstākļus.2
Ekspertīzes nepieciešamība un eksperta atzinumam izvirzāmās prasības
Lai izvērtētu, vai ārstniecības persona ir saucama pie atbildības, tiesai jāspēj rast atbildes, vai konkrētā ārstniecība ir bijusi kļūdaina, kā arī vai tieši tās rezultātā pacientam radies kaitējums. Šo jautājumu noskaidrošanai tiesai visbiežāk jānozīmē ekspertīze. Gan civilprocesā, gan kriminālprocesā, gan arī administratīvā pārkāpuma lietā ekspertīzes nozīmēšanas pamats ir līdzīgs.3 Ekspertīzi nozīmē gadījumos, kad lietai nozīmīgu jautājumu noskaidrošanai jāveic pētījums, kurā izmantojamas speciālas zināšanas kādā zinātnes, tehnikas, mākslas vai amatniecības nozarē.4 Ekspertam ir pienākums dot atzinumu.5 Atzinumu eksperts dod savā vārdā un ir personīgi atbildīgs par to.6
Civilprocesā ekspertīze ir viens no pierādīšanas līdzekļiem,7 bet kriminālprocesā – izmeklēšanas darbība.8 Eksperta atzinums var būt viens no pierādījumiem civilprocesā un kriminālprocesā.9 Administratīvā pārkāpuma lietā eksperta atzinums tiek uzskatīts par pierādīšanas līdzekli.10
Eksperta atzinumam jābūt motivētam un pamatotam.11 Diemžēl praksē joprojām nereti ir gadījumi, kad tiesa par to, vai eksperta atzinums ir objektīvs un pamatots, spriež tikai pēc ekspertu zināšanām un pieredzes, a priori deklarējot eksperta atzinumā paustās atziņas par neapšaubāmām.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
- Pieeja jaunākajam izdevumam
- Neierobežota pieeja arhīvam – 24 h/7 d.
- Vairāk nekā 18 000 rakstu un 2000 autoru
- Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
- Personalizētās iespējas – piezīmes, citāti, mapes