ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

25. Marts 2014 /Nr.12 (814)

Prasības nodrošināšana un ar to saistītā problemātika: Latvijas tiesu prakse
3 komentāri
Bac.iur.
Viktorija Voitešonoka
Valsts kontroles valsts revidente juriste, Rīgas Juridiskās augstskolas maģistrantūras studente  

Civilprocesa likuma (turpmāk – CPL) 19. nodaļa1 ietver nosacījumus prasības nodrošināšanai, tomēr viedokļi minētajā jautājumā ir ne tikai dažādi, bet arī savstarpēji pretrunīgi. Piemēram, ne no judikatūras, ne tiesu prakses neizriet viennozīmīgs uzskats, ka celtās prasības nodrošināšanai par pamatu nevar kalpot pieteicēja šaubas par iespējamā sprieduma izpildi. Tādējādi rodas neizpratne par iepriekš norādītās tēzes piemērošanu, kā arī pamatotību praksē, kaut arī CPL2 norāda uz nepieciešamību vērtēt prasības formālo juridisko pamatojumu.

Autore raksta ietvaros vērsīs uzmanību uz vienu no prakses izrietošiem gadījumiem, kad pirmās instances tiesa uzskata, ka pieteicējs nav iesniedzis pierādījumus, lai nodrošinātu prasību, ar ko pieteikums noraidāms. Savukārt otrās instances tiesa tajā pašā lietā uzskata, ka pieteicējam nav pienākuma iesniegt pierādījumus, kas apliecinātu, ka sprieduma izpilde lietā varētu kļūt apgrūtināta vai neiespējama, pamatojoties uz Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta (turpmāk – Senāts) atziņu.3 Jānorāda, ka minētā situācija nav vispārīga un tā skatāma arī citā variantā, t.i., pirmās instances tiesa secina, ka pieteikuma apmierināšanai pietiek tikai ar pieteicēja šaubām par iespējamā sprieduma izpildi, bet otrās instances tiesa norāda, ka pieteicējam jāiesniedz pierādījumi.

Vienota viedokļa trūkums par pieteikuma saturu, kā arī pievienotajiem pierādījumiem rada neizpratni, līdz ar to raksta ietvaros norādīts uz pieteikuma vērtēšanu, ja prasība celta pret vairākiem atbildētājiem un prasītājs lūdz nodrošināt pret konkrēto atbildētāju celto prasību; vērtēta prasības nodrošināšanas līdzekļu piemērošana, kad noteiktais prasības nodrošinājums neatbilst CPL prasībām, ietverot gadījumu, kad tikai pēc trīs gadiem tiesa secinājusi, ka prasības nodrošinājums, kas piemērots, neatbilst CPL; kā arī apskatīts jautājums par prasības nodrošinājuma atcelšanu.

 

Prasības nodrošinājums CPL 137. pantā noteiktajā kārtībā

Tiesnesim vai tiesai prasības nodrošinājuma stadijā nav jāizlemj prasības pamatotība pēc būtības, tomēr, izvērtējot prasības pirmšķietamo formālo juridisko pamatu, jānoskaidro vienīgi tas, vai prasības apmierināšanas iespējamība ir lielāka par tās noraidīšanas iespējamību, neizdarot kategorisku secinājumu par to, ka prasības apmierināšanas iespēja izslēgta. Arī CPL 137. panta pirmā daļa pati par sevi ietver tiesas nepieciešamību pārliecināties, ka prasība ir pirmšķietami pamatota jeb ticama. No minētā panta formulējuma izriet, ka prasības nodrošināšana paredzēta tikai potenciāli apmierināmām prasībām, ievērojot, ka tikai apmierinoša sprieduma izpilde var būt apgrūtināta no atbildētāja atkarīgu iemeslu dēļ.

Jānorāda, ka no CPL 137. panta satura viennozīmīgi neizriet, ka pamats celtās prasības nodrošināšanai ir pieteicēja uzskats, ka pastāv šaubas par iespējamā sprieduma izpildi,4 jo, izlemjot pieteikumu par prasības nodrošināšanu, saskaņā ar minētā panta pirmo daļu tiesai jāvērtē arī prasības formālais juridiskais pamatojums, lai pārliecinātos, cik liela ir varbūtība, ka prasība var tikt apmierināta.5 Uzskats, ka sprieduma izpilde lietā varētu kļūt apgrūtināta vai pat neiespējama, nav pietiekams pamats prasības nodrošināšanai, jo tas vērtējams tikai kā prasītāja subjektīvais pieņēmums par nākotnē iespējamiem notikumiem.

Piemēram, Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesu kolēģija 2012. gada 26. septembrī pieņēmusi lēmumu, kurā norādīts, ka "CPL 137. pants neparedz pieteicēja pienākumu iesniegt pierādījumus tam, ka sprieduma izpilde lietā varētu kļūt apgrūtināta vai neiespējama". Ar norādīto lēmumu atcelts Jūrmalas pilsētas tiesas tiesneses 2012. gada 16. jūlija lēmums, ar kuru noraidīts pieteikums par prasības nodrošināšanu.

VĒL PAR ŠO TĒMU
— likumi.lv —
Civilprocesa likums  
komentāri (3)
3 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
tikai bez asarām
28. Marts 2014 / 16:47
6
ATBILDĒT
lai piedod autore, bet cerībā atrast kādu inovatīvu domu graudu, atkal salasījās pilns grozs veciem kartupeļiem
Marilyn > tikai bez asarām
28. Marts 2014 / 17:11
0
ATBILDĒT
Skaudīgie tautieši tādi arī ir un paliek!
Tiesu izpildītājs
26. Marts 2014 / 20:55
1
ATBILDĒT
Daiļā Afrodīte atkal ir pagodinājusi "Jurista Vārda" slejas ar lielisku publikāciju! Viktorija, Jūs laikam esat vislabākā "Jurista Vārda" autore – jo ne tikai Jūsu raksti ir interesanti un ļoti labi uzrakstīti (iepriekšējais raksts joprojām izdrukāts atrodas uz mana biroja rakstāmgalda, un es to laiku pa laikam lietoju savā darbā), bet arī Jūsu fotogrāfijas, kurās apvienojas daile, šarms, elegance un gaume, nedarītu kaunu pat slavenākajiem pasaules modes žurnāliem. Tā turpināt, un veiksmi jums, veiksmi!
visi numura raksti
Sannija Matule
Informācija
Jaunā juristu portāla pirmās 100 dienas
Pagājušajā nedēļā, publiskojot "Jurista Vārda" portāla jauno – mobilo – versiju m.juristavards.lv, gandrīz ir noslēdzies lielo pārmaiņu cikls, kas žurnāla un elektroniskās vietnes satura lietošanu padarījis daudz ērtāku, ...
Mārtiņš Pētersons
Skaidrojumi. Viedokļi
Ekonomiskās efektivitātes apsvērumi kā attaisnojums pamattiesību ierobežojumam
Iepriekš "Jurista Vārdā" publicētajos rakstos1 autors vispirms teorētiskā līmenī aplūkoja ekonomiskās efektivitātes apsvērumu izmantošanu juridiskajā argumentācijā un secināja, ka ekonomiskās efektivitātes apsvērumi ir politiski ...
Edgars Džeriņš, Mārtiņš Egle
Skaidrojumi. Viedokļi
Par apdrošinātāju nepamatotu atteikumu izmaksāt atlīdzību
Raksta ietvaros autori caur sauszemes transportlīdzekļu apdrošināšanas prizmu apskatīs, cik godīgi pret saviem klientiem ir apdrošinātāji, tēmas ietvaros plašāk pievēršoties jautājumam par atteikumu izmaksāt apdrošināšanas ...
3 komentāri
Tieslietu ministrija
Tiesību politika
Eiropas Komisija izpētījusi Latvijas tiesu darbu
Neraugoties uz to, ka Latvijā aizvien ir ļoti aktuāls jautājums, kā samazināt lietu izskatīšanas termiņus un efektivizēt tiesvedības procesu, lai mazinātu lietu uzkrājumu tiesās, Eiropas Komisija (EK) ir izpētījusi: Latvijā jau tiek ...
Ilze Dubava
Informācija
Viendzimuma attiecību aizsardzības tendences
Tieslietu ministre Baiba Broka ir vērsusi uzmanību uz laulību starp sievieti un vīrieti kā vienīgo pareizo ģimenes veidošanas modeli, kuru aizsargā kristīgās vērtības un Satversme. Satversmes grozījumi pēc 2005. gada Rīgas praida ...
1 komentāri
AUTORU KATALOGS