ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

15. Jūlijs 2014 /Nr.27 (829)

Eiropas Savienības Tiesas spriedums Google Spain lietā
Tiesības tikt aizmirstam un personas datu aizsardzība internetā
Dr.iur.
Irēna Ņesterova
Tieslietu ministrijas Eiropas Savienības Tiesas departamenta juriskonsulte  

Eiropas Savienības Tiesas (turpmāk – EST) virspalātas spriedums lietā C-131/12 Google Spain,1 kas pieņemts 2014. gada 13. maijā, radīja negaidītu pārsteigumu gan tiesību zinātniekiem un piemērotājiem, gan informācijas un komunikāciju tehnoloģijas nozares pārstāvjiem. EST šajā spriedumā atzina tiesības tikt aizmirstam, norādot, ka tās piešķir personai tiesības prasīt interneta meklētājprogrammas pakalpojuma sniedzējam savu datu dzēšanu. Tādējādi EST spriedums uzliek meklētājprogrammas pakalpojumu sniedzējiem pienākumu, saņemot personas pieprasījumu par savu datu dzēšanu, to izvērtēt un, ja vien to neattaisno sabiedrības intereses, dzēst informāciju no meklēšanas rezultātu saraksta.

Google Spain lieta aktualizē jautājumu par to, kā saistībā ar straujo informācijas tehnoloģiju attīstību nodrošināt taisnīgu līdzsvaru starp tiesībām uz privātās dzīves neaizskaramību un personas datu aizsardzību, no vienas puses, un vārda un informācijas brīvību, no otras puses. Šī lieta būtiski ietekmēs šobrīd notiekošo datu aizsardzības reformu Eiropas Savienībā (turpmāk – ES), izstrādājot Vispārējo datu aizsardzības regulu.2 Publikācijā ir sniegts pārskats par EST galvenajām atziņām Google Spain lietā, kā arī vērsta uzmanība uz problemātiskiem un diskutējamiem jautājumiem saistībā ar šī sprieduma iespējamām sekām nākotnē.

 

Lietas būtība

Lietas pamatā ir sūdzība, ko Spānijas pilsonis Mario Kosteha Gonzaless (Mario Costeja González) iesniedza Spānijas Datu aizsardzības aģentūrai (Agencia Española de Protección de Datos). 1998. gadā Spānijas laikrakstā tika publicēts M.K. Gonzalesa vārds sakarā ar nekustamas mantas izsoli saistībā ar apķīlāšanu sociālās apdrošināšanas parādu dēļ, kas vēlāk kļuva pieejams internetā.

Neraugoties uz ilgo laika posmu kopš sākotnējās publikācijas, šī informācija parādās Google Search, kad tiek ievadīts Gonzalesa vārds. M.K. Gonzaless pieprasīja, lai viņa dati tiktu izdzēsti gan no laikraksta elektroniskās versijas, gan no meklētājprogrammas. Spānijas Datu aizsardzības aģentūra noraidīja sūdzību pret laikrakstu, uzskatot, ka attiecīgās informācijas publicēšana bijusi tiesiski pamatota.

Taču tā apmierināja sūdzību pret Google Spain un Google Inc., uzdodot izņemt datus no meklētājprogrammas indeksa, lai tie vairs neparādītos meklēšanas rezultātos.

komentāri
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
visi numura raksti
Uldis Ķinis
Skaidrojumi. Viedokļi
Krāpšana automatizētā datu apstrādes sistēmā
Jurista Vārds
Intervija
Aigars Strupišs: Manas zināšanas un pieredze ir piemērotas šim amatam
Pirms nedēļas, 7. jūlijā, darbu Augstākās tiesas Civillietu departamentā sāka Aigars Strupišs. Paredzēts, ka tiesneša zvērestu jaunais tiesnesis Valsts prezidentam dos 15. jūlijā – dienā, kad iznāk šis žurnāla "Jurista Vārds" ...
2 komentāri
Juris Janums
Skaidrojumi. Viedokļi
Finanšu identitātes zādzība internetā – aktuāla problēma arī Latvijā
Ar datoru saistīta finanšu identitātes zādzība Latvijā kā atsevišķs datornoziegums nav paredzēta, jo no objektīvās puses izpaužas kā ar datoru saistīta krāpšana kopībā ar datu ieguvi, kas tālāk dod iespēju nelikumīgi rīkoties ...
Sannija Matule
Notikums
Tiekšanās pēc laikmetīgiem cietumiem drošākai sabiedrībai  
Vairāk nekā pieciem tūkstošiem cilvēku Latvijā šobrīd tā ir vieta, kur likumpārkāpumu dēļ noteiktu laiku aizrit visa viņu dzīve. Vēl aptuveni divarpus tūkstošiem tā ir darbavieta, bet sabiedrība kopumā ar to saista cerības, ka ...
Arta Snipe, Normunds Šlitke
Viedoklis
Piespiedu noma – konsensuāllīgums vai reāllīgums?
2014. gada 19. jūnija Saeimas plenārsēdē likumdevējs nobalsoja par grozījumu izdarīšanu likumā "Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju". Šie grozījumi vērsti uz tā saukto piespiedu nomas tiesisko attiecību (skat. ...
3 komentāri
AUTORU KATALOGS