ŽURNĀLS Numura tēma

22. Jūlijs 2014 /Nr.28 (830)

Pārdomāts likumdošanas process kā ilgtspējīgas komercdarbības priekšnosacījums
1 komentāri
Mg.iur., Bc.oec.
Rolands Neilands
AS “Reverta” Vadības juridiskā atbalsta un restrukturizācijas daļas vadītājs 

Tikai ar pārdomātas likumdošanas palīdzību var panākt sakārtotu un izcilu uzņēmējdarbības vidi. Jebkura jaunpieņemta tiesību norma, kas skar uzņēmējdarbību, var to ietekmēt pozitīvi vai negatīvi, tas ir, sekmējoši vai gluži pretēji – kavējoši. Līdz ar to ir aktuāls jautājums, vai likumdošanas process Latvijā ir pārdomāts. Vai tās personas un institūcijas, kurām ir likumdošanas iniciatīvas tiesības, rīkojas pārdomāti? Vai tiek veikti pētījumi par problēmām, kas jānovērš, vai tiek veikta jebkura cita veida analīze, lai konstatētu, ka likumdošanas iniciatīva ir atbalstāma?1

1. Komercdarbības un tiesiskās vides saistība

Valsts un tās iedzīvotāju labklājības priekšnosacījums tirgus ekonomikā ir uzņēmējdarbība, kas ir galvenais ienākumu avots. Pastāvot labi attīstītai uzņēmējdarbībai, valstī tiek nodrošināti stabili un pieaugoši budžeta ienākumi nodokļu veidā, strādājošajiem tiek nodrošinātas labas darba algas, iedzīvotājiem kopumā – labvēlīga dzīves vide.

Latvijas augstākajos politiskās plānošanas dokumentos ir uzsvērta uzņēmējdarbības nozīme valsts attīstībā. Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijā 2030. gadam ir noteikts, ka inovatīvas, ekoefektīvas un konkurētspējīgas ekonomikas centrā jābūt uzņēmībai un uzņēmējdarbību atbalstošai videi.2 Latvijas Nacionālais attīstības plāns 2014.–2020. gadam (turpmāk – Nacionālais attīstības plāns) kā vienu no prioritātēm paredz tautas saimniecības izaugsmi, kurā viens no rīcības virzieniem ir izcila uzņēmējdarbības vide – prognozējama, saprātīga un atbalstoša jebkuram uzņēmējam.3

Viens no svarīgākajiem komercdarbību ietekmējošiem faktoriem valstī ir tiesiskā vide – spēkā esošie tiesību akti, to izpildes, tiesu varas un valsts pārvaldes iestāžu darbības efektivitāte, sabiedrības un komersantu tiesiskā apziņa.

Latvijas plašsaziņas līdzekļos bieži tiek minēts Pasaules Bankas veidotais valstu Doing Business reitings, kurā Latvija šobrīd atrodas 24. vietā.4 Šis reitings parāda valsts uzņēmējdarbības vides pievilcīgumu, tādēļ par to bieži tiek runāts un tiek uzsvērta reitinga nozīme ārvalstu investīciju piesaistē. Arī Ministru kabineta apstiprinātajā Uzņēmējdarbības vides uzlabošanas pasākumu plānā 2013.–2014. gadam ir akcentēta šī reitinga nozīme: "Latvijā izplatītākais instruments, lai novērtētu uzņēmējdarbības vidi, ir Pasaules Bankas starptautiskais pētījums Doing Business."5

Doing Business reitings ir tiešā korelācijā ar valsts tiesisko vidi, jo īpaši valsts pieņemtajiem likumiem. Pētot vienas vai otras valsts izmaiņas kādā no reitinga desmit pozīcijām, ir skaidri redzams, ka izmaiņas galvenokārt ir saistītas ar likumu grozījumu pieņemšanu vai noteiktu administratīvo procedūru ieviešanu, kas uzlabo vai – tieši pretēji – pasliktina komercdarbības vidi attiecīgajā valstī.

Tā, piemēram, Latvija investoru tiesību aizsardzībā 2014. gada reitingā ir novērtēta par vienu pozīciju zemāk nekā gadu iepriekš – tātad ierindota 67. vietā, saglabājot nemainīgu vērtējumu darījumu caurspīdīguma, direktoru un akcionāru tiesību indeksos. Pasaules Banka ir izvērtējusi Latvijā 2012. gadā pieņemtos likumu grozījumus Komerclikumā, Gada pārskatu likumā un Finanšu instrumentu tirgus likumā investoru tiesību aizsardzības uzlabošanai atbilstoši metodoloģijai un ir secinājusi, ka reformas nav pietiekamas, lai uzlabotu nosauktos rādītājus.6

Tiesiskajai videi, tajā skaitā tiesību aktiem un to grozījumiem, ir milzīga nozīme gan attiecībā uz komercdarbības vidi, gan uz starptautiskajiem reitingiem, kas atspoguļo šīs vides kvalitāti.

Minētais liecina par to, ka tiesiskajai videi, tajā skaitā tiesību aktiem un to grozījumiem, ir milzīga nozīme gan attiecībā uz komercdarbības vidi, gan uz starptautiskajiem reitingiem, kas atspoguļo šīs vides kvalitāti.

 

2. Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija

Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (angliski – The Organisation for Economic Co-operationand Development, turpmāk – OECD) ir unikāls forums, kas dalībvalstu pārstāvjiem dod iespēju efektīvi risināt tām saistošos problēmjautājumus, definējot veiksmīgākās pieejas, kas balstās uz atsevišķu valstu pieredzi, kā arī koordinēt nacionālo un starptautisko politiku izstrādi. OECD izstrādā vadlīnijas, standartus un starptautiskos tiesību instrumentus, gatavo makroekonomiskās un strukturālās politikas analīzi, rīko konsultācijas, seminārus, forumus un ministru līmeņa sanāksmes, veic nozīmīgus ekonomiskos, sociālos un statistiskos pētījumus, aptverot tādas tautsaimniecības nozares kā ekonomika, tirdzniecība, fiskālā politika, valsts pārvalde, attīstības politika, izglītība, zinātne, tehnoloģijas, nodarbinātība, enerģētika, uzņēmējdarbība, vietējā un reģionālā attīstība, lauksaimniecība, vide utt. OECD palīdz valstīm apzināt iespējamās ekonomiskās un sociālās problēmas sektorālā griezumā un palīdz noteikt stratēģijas to risināšanai.7

OECD misija ir veicināt tādu politiku, kas uzlabo cilvēku ekonomisko un sociālo labklājību visā pasaulē.8

2004. gada 25. augustā Ministru kabinets apstiprināja rīkojumu Nr. 589 "Par Latvijas Republikas un Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) sadarbības politikas pamatnostādnēm",9 kurā tika definēts Latvijas mērķis – OECD dalībvalsts statusa iegūšana.

Šajā politikas dokumentā ir paredzēts, ka, īstenojot minēto mērķi, Latvijai paveras vairākas iespējas:

  1. uz vienlīdzības pamatiem uzturēt politisko dialogu ar tādām valstīm kā ASV, Kanāda un Japāna;

  2. piedalīties ES politikas attīstībā un dokumentu izstrādē ar OECD – ES politiku ģenerējošā foruma – starpniecību;

Šis raksts pieejams “Jurista Vārda” abonentiem

Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.

Esošos abonentus lūdzam autorizēties:

Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!

ABONĒT

Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!

Abonentu ieguvumi:

  • Neierobežota pieeja arhīvam - 24 h/7
  • Vairāk nekā 16 000 rakstu un 1800 autoru
  • Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
  • Personalizētās iespējas - piezīmes, citāti, mapes
2
VĒL PAR ŠO TĒMU
komentāri (1)
1 KOMENTĀRS
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
PIEVIENOT
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Magone
22. Jūlijs 2014 / 10:19
0
ATBILDĒT
Paldies, ka atkārtoti cenšaties atvērt acis tiem, kas nevēlas redzēt realitāti. Labi, ka 3.jūljā šie grozījumi Maksātnespējas likumā netika pieņemti, jo tad tiešām būtu sajūta, ka dzīvojam muļķu zemē, kur var pieņemt jebko, kas ienāk prātā, graujot tiesību sistēmu un tās institūtus, lai tikai gūtu no tā pašlabumu, izdabātu tiem, kas sagrābušies kredītus, jo tuvojas vēlēšanas, nerēķinoties ar cilvēkiem, kuri vēlas savu dzīvi saistīt ar dzīvi Latvijā.
visi numura raksti
Baiba Lielkalne, Aivars Latkovskis, Kaspars Vecozols
Numura tēma
Komerctiesību aktualitātes: korporatīvās pārvaldības jautājumi
Pirms pāris mēnešiem, 29. maijā, norisinājās ikgadējā konference, kas veltīta aktuālajiem jautājumiem komerctiesību nozarē. Par šā gada konferences tematiku bija izvēlēti korporatīvās pārvaldības jautājumi: valdes locekļu ...
Lauris Rasnačs
Numura tēma
Tiesības piedalīties kapitālsabiedrības pārvaldē un apstrīdēt dalībnieku sapulču lēmumus
Raksta galvenais mērķis ir salīdzināt Latvijas regulējumu sabiedrības dalībnieku un akcionāru sapulču apstrīdēšanā ar to regulējumu, kas šajā jautājumā ir paredzēts citu valstu tiesībās, uz šī salīdzinājuma pamata izdarot ...
Evija Novicāne
Numura tēma
Valdes locekļa atlīdzības samērīguma problemātika
Raksta mērķis ir iztirzāt Komerclikumā un likumā "Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām" noteiktos kritērijus attiecībā uz valdes locekļu atlīdzību, kā arī izvērtēt šo kritēriju atbilstību OECD ...
Andra Rubene, Liene Iesmiņa
Numura tēma
Starptautisko korporatīvo lietu skandālu ietekme uz korporatīvās pārvaldības attīstību
Šī raksta mērķis ir atspoguļot dažus no lielākajiem finanšu skandāliem un koncernu sabrukumiem, piemēram, tādiem kā Enron, Imar banka, Parmalat, Verstatel, ABN AMRO un Lehman Brothers, kā arī to iemesliem, kuri pievērsuši ...
1 komentāri
Jānis Endziņš
Viedoklis
Lai gan esam maza valsts, tas nav šķērslis izaugsmei
Šā gada maijā ikgadējā Tieslietu ministrijas komerctiesību konferencē izskanēja tēze, ka Latvijai jātiecas uz biznesa vides izcilību. Šādu viedokli komerctiesību konferencē pirms pāris gadiem paudu arī pats. Tādēļ, "Jurista ...
AUTORU KATALOGS