ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

20. Janvāris 2015 /Nr.03 (855)

Latvijas tiesu kompetence apsūdzības trūkumu novēršanā
10 komentāri
Mg.iur.
Māris Leja
Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas prokurors  

Viens no iepriekšējiem autora rakstiem bija veltīts jautājumam, kāda ir tiesas loma apsūdzības trūkumu novēršanā Vācijā, Austrijā un Šveicē.1 Savukārt šis raksts veltīts plašākai Latvijas likuma analīzei par šo jautājumu, mēģinot atspēkot praksē valdošo viedokli, ka apsūdzības trūkumi var būt iemesls attaisnojoša sprieduma taisīšanai.

Plašas tiesu kompetences nepieciešamība

Nekad nebūs iespējams pilnībā izvairīties no tā, ka apsūdzībā norādīta kļūdaina juridiskā kvalifikācija vai kāds no apstākļiem, ko paredz likums: 1) nav norādīts vispār; 2) ir norādīts, taču nepietiekami detalizēti (precīzi); 3) visi apstākļi norādīti pietiekami detalizēti, taču kāds no tiem neatbilst iegūtiem pierādījumiem.

Šo trūkumu iemesli ir gan objektīvi (no prokurora neatkarīgi), gan subjektīvi (prokurora vainas dēļ). Kā liecina prakse, trūkumu varbūtība ir liela arī tad, ja tiem ir objektīvs (no prokurora neatkarīgs) iemesls.

Pie objektīviem iemesliem pieskaitāmi gadījumi, kuros kādu no apstākļiem nav iespējams noskaidrot arī tad, ja veiktas visas izmeklēšanas darbības, piemēram, nevar identificēt personas, ar kurām apsūdzētais izdarījis noziedzīgu nodarījumu, nav nosakāma noziedzīga nodarījuma izdarīšanas vieta u.tml.2

Tāpat bieži nav vienprātīga viedokļa, cik detalizēti apsūdzībā jāapraksta katrs no apstākļiem. Uzskatāmi šī problēma parādās noziedzīgos nodarījumos, kuru pazīme ir būtisks kaitējums. Tiesas vairākkārt apsūdzētos attaisnojušas tāpēc, ka būtiska kaitējuma apraksts atzīts par nepietiekami detalizētu. Tajā pašā laikā noziedzīga nodarījuma izdarīšanas laika detalizācijai izvirzītas ļoti zemas prasības, par pietiekamu atzīstot pat norādi uz vairāku gadu periodu, kura ietvaros varētu būt izdarīts noziedzīgais nodarījums. Turklāt ir apstākļi, kurus apsūdzībā un spriedumā vispār nedrīkst norādīt, piemēram, nav pieļaujams identificēt personas, ar kurām kopīgi izdarīts noziedzīgs nodarījums, ja kriminālprocess pret šīm personām izdalīts un notiesājošs spriedums nav stājies spēkā.

Tāpēc rodas jautājums, kuras pazīmes un kāpēc jāapraksta detalizētāk, bet kuras mazāk detalizēti. Nedz tiesu praksē, nedz juridiskajā literatūrā plašākā mērogā šim jautājumam uzmanība nav pievērsta. Turklāt katras lietas apstākļi ir tik individuāli, ka labākajā gadījumā varētu sniegt tikai vispārīgas norādes. Līdz ar to saglabājas augsta riska pakāpe, ka to, ko prokurors uzskatīs par pietiekami detalizētu, tiesa par tādu neatzīs.

Savukārt par juridisko kvalifikāciju atzīmējams, ka prokurors, ceļot apsūdzību, ir viens no pirmajiem, kura uzdevums ir dot konkrētā nodarījuma juridisko kvalifikāciju. Ir neskaitāmas komplicētas situācijas, par kurām nedz tiesu praksē, nedz juridiskajā literatūrā iepriekš nav sniegts argumentēts viedoklis par kvalifikāciju, un, pat ja tas ir darīts, nav izslēgti pretrunīgi viedokļi. Šī iemesla dēļ pastāv risks, ka tiesa prokurora kvalifikāciju atzīs par kļūdainu. Turklāt tiesas dažkārt pat līdzīgās lietās pauž atšķirīgu viedokli. Piemēram, par otrreizēju nekustamā īpašuma atsavināšanu pausti vismaz četri atšķirīgi viedokļi – vienā gadījumā nodarījums atzīts par krimināli nesodāmu,3 citos gadījumos par krimināli sodāmu, taču pēc dažādiem Krimināllikuma (turpmāk – KL) pantiem – pēc KL 177. panta (krāpšana),4 pēc KL 179. panta (piesavināšanās),5 pēc KL 279. panta (patvarība).6

Pat t.s. klasiskajos noziedzīgo nodarījumu norobežošanas gadījumos, kuros nostiprinājušās vispāratzītas atziņas, katras lietas apstākļi ir tik individuāli, ka risks nepareizai kvalifikācijai ir augsts. Piemēram, tīša smagu miesas bojājumu nodarīšanas, kā rezultātā vainīgās personas neuzmanības dēļ iestājusies cilvēka nāve (KL 125. panta trešā daļa), norobežošana no slepkavības sastāviem (KL 116.–118. pants). Subjektīvās puses noteikšana attiecībā pret personas nāvi atkarīga no daudzu faktoru kopuma, kas saistīti ar miesas bojājumu nodarīšanas apstākļiem. Katrs procesa virzītājs tos var novērtēt atšķirīgi. Līdz ar to atšķirīgs būs secinājums par juridisko kvalifikāciju. Pat viena pierādījuma atšķirīga novērtēšana var sasvērt svaru kausus "uz vienu vai otru pusi".

Šīs problēmas neatrisina prokurora tiesības grozīt apsūdzību iztiesāšanas stadijā, jo tiesas uzskats par lietas apstākļu vērtējumu un juridisko kvalifikāciju nebūs zināms.

Protams, ir vairāki gadījumi, kuros trūkumi apsūdzībā radušies prokurora vainas dēļ. Ar šo rakstu nav domāts attaisnot šāda rakstura trūkumus, bet gan atspoguļot, ko šādā gadījumā var darīt tiesa. Apsūdzības trūkumu novēršanas iespējām (tiesa gan, saglabājot identitāti starp apsūdzībā norādīto un tiesas spriedumā par pierādītu atzīto noziedzīgo nodarījumu)7 jābūt identiskām neatkarīgi no rašanās iemesliem, jo pienākums nodrošināt efektīvu KL normu piemērošanu un krimināltiesisko attiecību taisnīgu noregulējumu attiecas gan uz prokuratūru, gan tiesu.

 

Apsūdzības trūkumu klasifikācija

Apsūdzības trūkumus var iedalīt šādās galvenajās kategorijās:

  • apsūdzībā nav norādīts kāds no apstākļiem, kas veido noziedzīga nodarījuma sastāvu, vai citi faktiskie apstākļi, ko prasa Kriminālprocesa likums (turpmāk – KPL);

  • apsūdzībā norādīti visi likumā paredzētie faktiskie apstākļi, taču, kāds no tiem bija aprakstāms precīzāk, detalizētāk, piemēram, miesas bojājumu nodarīšanu var aprakstīt vispārīgi, aprobežojoties ar to, ka persona nodarījusi noteikta smaguma miesas bojājumus, kā arī ļoti detalizēti – ar kādu priekšmetu tie nodarīti, cik sitieni izdarīti, cik spēcīgi tie bijuši, ar ko tie izdarīti, pa kādām ķermeņa daļām tie izdarīti u.

Šis raksts pieejams “Jurista Vārda” abonentiem

Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.

Esošos abonentus lūdzam autorizēties:

Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!

ABONĒT

Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!

Abonentu ieguvumi:

  • Neierobežota pieeja arhīvam - 24 h/7
  • Vairāk nekā 16 000 rakstu un 1800 autoru
  • Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
  • Personalizētās iespējas - piezīmes, citāti, mapes
22
VĒL PAR ŠO TĒMU
— likumi.lv —
Kriminālprocesa likums  
— likumi.lv —
Krimināllikums  
komentāri (10)
10 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
PIEVIENOT
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
mazgudrais
26. Janvāris 2015 / 14:20
1
ATBILDĒT
ir! acīte!
mazgudrais
26. Janvāris 2015 / 13:07
1
ATBILDĒT
nu saņemieties, un izspiediet vēl vienu mīnusiņu, būs acīte!
mazgudrais autoram
22. Janvāris 2015 / 09:33
24
ATBILDĒT
aļļo, autora kungs, par faktisko apstākļu grozīšanu pastāstiet kaut ko; tā būtu fabrikācija vai falsifikācija? vai tā būtu teleportācija atpakaļ laikā un tā laika notikumu ietekmēšana? kas teleportējas? tiesnesis? kur ir laika durvis/logs/lifts/caurums pieejams? man dikti vajadzētu tur ietikt un šādus tādus apstākļus pagrozīt!
mazgudrais > mazgudrais autoram
26. Janvāris 2015 / 11:32
2
ATBILDĒT
ak šitā, jūsu ir 19, nu pacentieties kāds, lai sanāk apaļš skaitlis, vai varbūt izspiedīsiet pat acīti; bet atbildi pēc būtības laikam velti gaidīt?
mazgudrais > mazgudrais autoram
23. Janvāris 2015 / 11:57
12
ATBILDĒT
nu, nu, prokuroriņi, mīnus septiņi, tas jau ir par daudz!
mazgudrais autoram
22. Janvāris 2015 / 08:23
5
ATBILDĒT
kā iespējams grozīt faktiskos apstākļus?
ābece
21. Janvāris 2015 / 21:03
5
ATBILDĒT
Negribētos ticēt,bet varbūt autors nezina,ka pēdējā laikā prokurori groza apsūdzības tiesā epidēmiskos apmēros,n reizes vienā lietā, un dara to bez jelkādas aiztures.Viņus vairs nemulsina fakts,ka tas liecina tikai par ārkārtīgi vājo paša darbu,uzraugot izmeklēšanu,kā arī - par zemo kvalifikācijas līmeni.Kalambūrs - vāji kvalificēts kvalificētājs.Autors šos bezatbildības vārtus piedāvā pavērt vēl plašāk. Atvainojiet - ja esi uzcēlis apsūdzību,ko nevari pierādīt,tad tiesai ir viena iespēja - izlemt pret personu celto apsūdzību(nevis piemeklēt iespējamo),un kā pieklājas tiesiskā valstī - attaisnot.Tikai tā iespējama efektīva KK normu piemērošana un kaut cik taisnīgs process.Šobrīd bieži vien nogrūž lietu uz tiesu jēlu,jo zina,ka varēs grozīt un staipīt apsūdzību pēc vajadzības. KPL 499.p.ir samaitājis arī prokurorus,kuri vairs nesaprot savu pamata uzdevumu - pierādīt,pierādīt un pierādīt pašu sacerēto apsūdzību,katru vārdu tajā.Tad nu saraksta "smuki" kā ziepju operas sēriju, bet pašu galveno - kvalifikāciju un to noteicošos apstākļus piemirst.
Paldies par rakstu! Ai,kā mums pietrūkst šādu tekstu biezākā slānī!
Autors
21. Janvāris 2015 / 19:48
4
ATBILDĒT
Manuprāt, noziedzīgā nodarījuma kvalifikācijas noteikšana, precizēšana vai grozīšana (vienalga lai kā to sauktu), kā arī par pierādītiem atzīto faktisko apstākļu grozīšana (precizēšana), ko veic tiesa, saglabājot identitāti starp apsūdzībā un spriedumā noradīto nodarījumu, nav apsūdzības un tiesas funkciju pārdalīšana.
Praksē, balstoties uz KPL interpretāciju, jau līdz šim vismaz ierobežotā apjomā pārkvalifikācija un faktisko apstākļu grozīšana ir atzīta par iespējamu. Šo robežu paplašināšana, kas pamatota rakstā (piemēram, tiesības grozīt kvalifikāciju uz smagāku), nenozīmē šo funkciju pārdalīšanu šādu apsvērumu dēļ:
Ja tiesa groza juridisko kvalifikāciju vai maina par pierādītiem atzītos faktiskos apstākļus (saglabājot identitāti starp apsūdzībā un spriedumā norādīto nodarījumu), arī tādā apjomā, kādā norādīts šajā rakstā, balstoties uz pierādījumiem, kas pārbaudīti iztiesāšanas gaitā KPL kārtībā (respektīvi, izejot no pierādīšanas nastas sadalījuma, kas pierādīšanas pienākumu uzliek prokuroram), nevar teikt, ka tiesai tiek uzlikts pierādīšanas pienākums. Šāds pienākums ir un paliek valsts apsūdzībai. Pierādīšanas pienākumā, kas uzlikts ar likumu prokuroram, ietilpst pierādīt, ka noticis noziedzīgs nodarījums. Tomēr tajā neietilpst pienākums pierādīt „pareizo juridisko kvalifikāciju”, jo jau pēc definīcijas tas nav iespējams – juridisko kvalifikāciju var tikai pamatot.
Savukārt tiesai ir un paliek pienākums novērtēt iztiesāšanas gaitā pārbaudītos pierādījumus un konstatēt, vai ir izdarīts noziedzīgs nodarījums, paplašinot vienīgi iespēju grozīt faktiskos apstākļus un kvalifiāciju. Šīs plašākās (rakstā pamatotās) pilnvaras vairāk atbilst likumības principam. Piemēram, ar likumības un tiesu varas neatkarības principu nesavienojama būtu situācija, ja tiesa varētu grozīt faktiskos apstākļus, bet ne juridisko kvalifikāciju vai kvalificēt nodarījumu nepareizi tikai tāpēc, ka kļūdu pieļāvis prokurors.
Protams, šīs plašākās (rakstā pamatotās) tiesas tiesības uzliek tiesai papildus pienākumu – informēt apsūdzēto par iespējamu citādu juridisko kvalifikāciju, lai nodrošinātu apsūdzētā tiesības tikt uzklausītam. Taču šāda pienākuma uzlikšana nepārdala valsts apsūdzības un tiesas funkciju pierādīšanas jomā, savukārt tiesības tikt uzklausītam ir pienākums nodrošinat gan tiesai, gan prokuroram.
mja
21. Janvāris 2015 / 12:24
1
ATBILDĒT
Tā jau galu galā tiesa kļūs par vēl vienu apsūdzētāju, lai gan tiesas spriešanas un apsūdzības funkcijām būtu jābūt nodalītām. Prokurors atnāk uz tiesu un saka, man te tādi pierādījumi par faktiskiem apstākļiem, domāju - jāsauc pie atbildības pēc KL yy.panta. Apsūdzētais pasaka savu attieksmi, tiesa izvērtē. Ja prokurora prokurora pierādītie apstākļi neatbilst attiecīgajam pantam, attaisno un valsts ir zaudējusi.
refleksija
20. Janvāris 2015 / 09:54
1
ATBILDĒT
1)vai taisnīgs noregulējums ir tikai notiesājošs spriedums?
2)vai prokuroram autora ieskatā vairs nebūs jāpilda pierādīšanas subjekta funkcija?
Tie tādi ātrie jautājumi,bet pats galvenais - kāpēc Autors nestrādā AT?
visi numura raksti
Kristīne Pakārkle
Skaidrojumi. Viedokļi
Kā noskaidrot anonīmā komentētāja identitāti, ja komentārs aizskāris personas godu un cieņu
Ko darīt, ja rupjš interneta komentārs klaji aizskar kādu personu, bet komentāra autors savu identitāti nav norādījis, domājot, visticamāk, ka viņa identitāte paliks nenoskaidrota un par saviem vārdiem nebūs jāatbild? Lai arī vārda ...
5 komentāri
Jānis Sarāns
Skaidrojumi. Viedokļi
Zaudējumu atlīdzināšana konkurences tiesību pārkāpumu gadījumos
Pamatojoties uz Eiropas Patērētāju organizācijas (BEUC) sniegto informāciju, Bloomberg ziņu aģentūra (Bloomberg News) ziņo, ka Savienības ietvaros ik gadu aptuveni 23 miljardi eiro zaudējumu, kas tikuši nodarīti, pārkāpjot konkurences ...
Šuhrats Mirzajevs
Skaidrojumi. Viedokļi
Funkcionālā pieeja tiesībām tiesību būtības izpratnes procesā
Valsts tālākas demokrātisko reformu attīstības un pilsoniskas sabiedrības veidošanas koncepcijā Uzbekistānas prezidents I.A. Karimovs kā vienu no galvenajiem mūsdienu valsts modernizācijas posma un tiesību sistēmas uzdevumiem ir ...
Jurista Vārds
Informācija
Pieteikums Satversmes tiesā par anonimizācijas apjomu tiesnešu disciplinārlietās
2014. gada 19. decembrī Augstākās tiesas Administratīvo lietu departaments (AT ALD) nolēma apturēt tiesvedību lietā SKA–370/2014 un iesniegt pieteikumu Satversmes tiesai ar lūgumu vērtēt Tiesnešu disciplinārās atbildības likuma 11.6 ...
2 komentāri
Skaidrīte Ābrama
Tiesību politika
Konkurences padomes 2015. gada darba aktualitātes
AUTORU KATALOGS