– Skaidrs, – Trusītis teica. – Tu esi iespriedies.
– Tikai tāpēc, – Pūks dusmīgi sacīja, – ka dažiem ir pārāk šauras durvis.
– Nē, tāpēc, ka daži pārāk daudz ēd, – Trusītis atcirta.
Tas, protams, ir fragments no Alana Aleksandra Milna vienreizējās grāmatas par lācīti Pūku "Otrās nodaļas, kurā Pūks iet ciemos pie Trusīša un nokļūst Šaurajā Bezizejā" (starp citu, Vizmas Belševicas ģeniālajā tulkojumā).
Šajā žurnāla laidienā atspoguļojam Šauro Bezizeju, kurā nonākusi Augstākās tiesas Krimināllietu tiesu palātas likvidācijas noslēguma fāze, izceļoties konfliktam par trīs šīs palātas tiesnešu tālākajām darba gaitām: Augstākās tiesas Krimināllietu departaments tos nevēlas uzņemt savā skaitā, bet viņi nepiekrīt Tieslietu padomes ieteikumam tikt pārceltiem uz Rīgas apgabaltiesu. Likumdevējs, kurš pirms kāda laika piešķīris lemšanas tiesības Krimināllietu departamentam, tagad savukārt nostājies triju tiesnešu pusē.
Kā to redzam no žurnālā apkopotajiem viedokļiem, katrai pusei ir sava nešaubīga pārliecība un taisnība – tai skaitā uzskatos par visu pārējo konfliktā ierauto pušu jaukšanos tiesu varas ārējās un iekšējās neatkarības jautājumos. Atgriežoties pie A.A. Milna terminoloģijas, grūti saprast, kurš šajā situācijā ir uzbūvējis pārāk šauras durvis un kurš pārāk daudz ēd, resp., kurš kuru ir iedzinis Šaurajā Bezizejā.
Tikmēr trīs bez lietu skatīšanas pienākumiem palikušie tiesneši turpina atrasties Augstākās tiesas sastāvā un tur arī saņem darba algu. Kā to iespējams izskaidrot gan likumdevēja, gan tiesu varas darba devējam – Latvijas sabiedrībai? Turklāt apstākļos, kad tiesu pūliņi mazināt lietu atlikumus aizvien ir neveiksmīgi un šim nolūkam Latvijā tiek veidotas jaunas tiesnešu amata vietas?
Varas zaru pastāvēšanas jēga demokrātiskā valstī, protams, ir savstarpēja līdzsvara nodrošināšana, kas dabiski ietver arī zināmus pretstāvēšanas elementus. Likumdevēja un tiesu varas milzīga vienprātība drīzāk radītu aizdomas par demokrātijas šķietamību nekā realitāti. Tomēr arī abu šo varas zaru atklāts konflikts (tādi pēdējos gados Latvijā ir bijuši pat vairāki – tiesnešu algu lieta, tiesnešu ne/iecelšana amatos u.c.) un nonākšana šobrīd vērojamajā Šaurajā Bezizejā diezin vai liecina par līdzsvarotu un mērķtiecīgu likumdevēja un tiesu varas dialogu. Turklāt pilnīgi noteikti ievērojami aptumšo abu divu reputāciju sabiedrības acīs.