ŽURNĀLS Informācija

28. Jūlijs 2015 /Nr.29 (881)

ECT jaunākie nolēmumi lietās pret Latviju

Pagājušonedēļ Eiropas Cilvēktiesību tiesa (ECT) pasludināja divus spriedumus lietās pret Latviju,abos gadījumos daļēji atzīstot Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas (Konvencija) pārkāpumus, un arī pieņēma galīgos nolēmumus vēl trīs lietās, tajās izbeidzot tiesvedību.1

Saskaņā ar Konvencijas 43. panta 1. punktu trīs mēnešu laikā no spriedumu pasludināšanas dienas tos vēl var pārsūdzēt tiesas Lielajā palātā, bet pieņemtie lēmumi par tiesvedību izbeigšanu ir galīgi un nepārsūdzami.

Lieta Meimanis pret Latviju

Konkrētās lietas fakti

Iesniedzējs Mairis Meimanis ir dzimis 1968. gadā, dzīvo Rīgā.

Kā liecina Ārlietu ministrijas sagatavotā informācija, 2005. gada 27. decembrī Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) uzsāka operatīvo izstrādi, pamatojoties uz materiāliem, kas norādīja uz zvērināta advokāta A.S. iespējamām prettiesiskām darbībām – kukuļa pieprasīšanu. Pamatojoties uz Augstākās tiesas tiesneša izsniegto akceptu, KNAB veica A.S. telefonsarunu noklausīšanos, tādējādi iegūstot informāciju par citu ar A.S. saistīto personu iespējamo līdzdalību prettiesiskajās darbībās.

Atbilstoši fabulai, turpinot operatīvās darbības pasākumus, KNAB saņēma Ģenerālprokuratūras akceptu operatīvā eksperimenta veikšanai pret A.S. nolūkā noskaidrot pārējo koruptīvajā shēmā iesaistīto personu identitāti. Operatīvā eksperimenta rezultātā KNAB ieguva informāciju par personas A.B. iespējamo iesaisti koruptīvajā shēmā, un KNAB vadītājs saskaņā ar Operatīvās darbības likuma 7. panta piekto daļu (lietas notikumu laikā spēkā esošajā redakcijā) steidzamības kārtā sankcionēja A.B. telefonsarunu noklausīšanos uz laiku līdz 72 stundām. Veicot A.B. telefonsarunu operatīvo noklausīšanos, tuvāko 24 stundu laikā KNAB darbinieki fiksēja A.B. telefonsarunas ar vairākiem citiem abonentiem, tajā skaitā M. Meimani, kurš tolaik bija Rīgas Galvenās policijas pārvaldes Ekonomikas policijas biroja 1.

komentāri
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
visi numura raksti
Irēna Ņesterova
Numura tēma
ECT spriedums lietā Delfi pret Igauniju: interneta ziņu portāla atbildība par lietotāju komentāriem
2015. gada 16. jūnijā Eiropas Cilvēktiesību tiesa (turpmāk – ECT) pieņēma spriedumu lietā Delfi pret Igauniju,1 kurā atzina, ka interneta ziņu portāls ir atbildīgs par aizskarošiem un neslavu ceļošiem lietotāju komentāriem. ECT ...
Dace Šulmane
Numura tēma
Eiropas Cilvēktiesību tiesas galavārds lietā Delfi AS pret Igauniju
2015. gada 16. jūnijā Eiropas Cilvēktiesību tiesas Lielā palāta (17 tiesnešu sastāvā) ir teikusi savu galavārdu strīdīgajā interneta mediju lietā Delfi AS pret Igauniju,1 atzīstot, ka interneta ziņu portāls ir atbildīgs par ...
Kristīne Līce
Numura tēma
ECT Lielā palāta ir daudz piesardzīgāka

Viedoklis par ECT Lielās palātas spriedumu lietā "Delfi pret Igauniju", atbildot uz konkrētiem "Jurista Vārda" jautājumiem.

1 komentāri
Artūrs Kučs
Numura tēma
ECT ir atvērusi “Pandoras lādi” ierobežojumiem interneta vidē

Viedoklis par ECT Lielās palātas spriedumu lietā "Delfi pret Igauniju", atbildot uz konkrētiem "Jurista Vārda" jautājumiem.

8 komentāri
Numura tēma
Delfi spriedums – no cita skatpunkta
AUTORU KATALOGS