ŽURNĀLS Numura tēma

4. Augusts 2015 /Nr.30 (882)

Patiesības līkloči civilprocesā
Dr.iur.
Daina Ose
LU Juridiskās fakultātes docente  

Juridiskajā literatūrā ir nostiprinājusies atziņa par to, ka "patiesība" un "patiesības princips" pēc satura ir savstarpēji norobežojami jēdzieni.1 Līdz 2015. gada 26. maijam, kad stājās spēkā grozījumi Civilprocesa likumā,2 nostiprinot patiesības paušanas pienākumu, Latvijas civilprocesuālajā regulējumā jau bija nostiprināta patiesības principa vispārīgā izpratne.

Latvijas civilprocesuālajā regulējumā līdz šim jau nostiprinātajā patiesības principa vispārīgajā izpratnē pamatā dominēja uzskats, ka tiesas pienākums ir noskaidrot lietā nozīmīgus apstākļus (Civilprocesa likuma3 (turpmāk CPL) 8. pants), bet lietas dalībniekiem savukārt bija jāiesniedz pierādījumi, kas pamatoja viņu sniegtos paskaidrojumus un apgalvojumus tiesai (CPL 93. pants). Turklāt lietas dalībnieku normatīvi nostiprināts pienākums bija savu procesuālo tiesību un pienākumu godprātīga izmantošana (CPL 74. panta sestā daļa). Šāda regulējuma kontekstā varētu prezumēt, ka civilprocesā ir pietiekami nostiprināts patiesības princips, kurš normatīvi ietverts likuma "Par tiesu varu"4 17. pantā un attiecināms uz visiem procesiem – civilprocesu, kriminālprocesu un administratīvo procesu.

Likumā "Par tiesu varu" patiesības principa saturs ir tāds, lai tiesa varētu noskaidrot lietā nozīmīgus faktiskos apstākļus, kas ļautu taisīt taisnīgu spriedumu, saglabājot tiesas objektivitāti un neitralitāti, kā arī neierobežojot sacīkstes principa realizēšanu civilprocesā. Tātad patiesība lietā ir tāda, kāda tā izriet no pušu un citu lietas dalībnieku iesniegtajiem pierādījumiem.

Tas nozīmē, ka arī līdz 2015. gada 26. maija grozījumiem Civilprocesa likumā likumdevējs nepieļāva taisīt spriedumu par lietā nozīmīgiem apstākļiem, ja lietas dalībnieki nebija iesnieguši atbilstošus un ticamus pierādījumus, kurus gan tiesa, gan civiltiesiskā strīda puses un trešās personas, viņu pārstāvji, analizēja un vērtēja, skatot lietu pēc būtības, taisot spriedumu, kā arī pārsūdzot spriedumu apelācijas un kasācijas kārtībā.

VĒL PAR ŠO TĒMU
komentāri
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
visi numura raksti
Evita Drobiševska
Numura tēma
Kā “patiesības paušanas pienākums” tika nostiprināts Civilprocesa likumā
2015. gada 26. maijā stājās spēkā grozījumi Civilprocesa likumā, kas nostiprina "patiesības paušanas pienākumu" civilprocesā, proti, papildina Civilprocesa likumu ar jaunu 9.1 pantu, kas nosaka, ka puses, trešās personas un pārstāvji ...
1 komentāri
Dina Gailīte, Gatis Litvins
Notikums
Vai ilgtspēja varētu kļūt par jaunu tiesību principu  
Šā gada 29.–31. jūlijā Bīriņu pilī jau divpadsmito reizi notika Konstitucionālās tiesībpolitikas seminārs, uz kuru tradicionāli pulcējas Latvijas tiesību zinātnieki, tiesībpolitikas veidotāji, kā arī tiesību piemērotāji – ...
Jānis Neimanis
Numura tēma
Patiesības paušanas pienākums
Šā gada pavasarī Saeima papildināja Civilprocesa likuma tekstu ar jaunu 9.1 pantu "Patiesības paušanas pienākums", kas uzliek pienākumu pusēm, trešajām personām un pārstāvjiem pārstāvamo vārdā sniegt tiesai patiesas ziņas par ...
Mārcis Krūmiņš
Numura tēma
Patiesības noskaidrošana ir tiesas galvenais uzdevums
Likumdevējs civilprocesā ir iekļāvis tiesību normu, kas personām, kuras piedalās civilprocesā, uzliek par pienākumu tiesā teikt patiesību. Arī līdz šim tiesā bija jāsaka patiesība. Tomēr ir lietas, kurām noteiktā sabiedrības ...
6 komentāri
Jūlija Terjuhana
Numura tēma
Patiesības veidi un regulējuma daudzējādība
Patiesības princips ir viens no civilprocesa pamatprincipiem. Tas ietver tiesas pienākumu noskaidrot patiesību un civilprocesā iesaistīto personu pienākumu paust patiesību. Lai gan tiesas pienākums patiesības noskaidrošanā arī līdz šim ...
AUTORU KATALOGS