ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

19. Janvāris 2016 /Nr.3 (906)

Līgumsods par sabiedriskā transporta izmantošanu bez braukšanai derīgas biļetes
6 komentāri
Mg.iur.
Edgars Grīvnieks
Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas tiesneša palīgs 

Lai nebūtu pārpratumu – raksta autoram nav šaubu, ka sabiedriskā transporta pakalpojumu izmantošana bez biļetes ir negodprātīga rīcība, kura nav pelnījusi publisku atzinību. Līdz ar to raksta mērķis nav braukšanai sabiedriskajā transportā bez biļetes piešķirt morālu vai juridisku attaisnojumu.

Tādējādi autors tikai vēlas turpināt žurnālā "Jurista Vārds" jau iepriekš sākto diskusiju1 par Sabiedriskā transporta pakalpojumu likuma 13. pantā paredzētā līgumsoda samaksas pienākuma juridisko dabu un tā piemērošanas problemātiku.

No administratīvās atbildības uz civiltiesisko saistību

Reti kuram ir šaubas par to, ka braukšana sabiedriskajā transportā bez biļetes ir rīcība, kas pārkāpj sabiedriskā transporta izmantošanas noteikumus un līdz ar to vainīgajai personai, ja tā tiek pieķerta, piespiedu kārtā var nākties samaksāt noteiktu naudas summu, sarunvalodā sauktu arī par sodu.

Līdz 2012. gada 31. jūlijam sarunvalodā lietotais "sods" patiešām arī bija atbilstošs apzīmējums tai atbildībai, kura normatīvajos aktos bija paredzēta par sabiedriskā transporta pakalpojumu izmantošanu bez biļetes, jo līdz minētajam datumam spēkā bija Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk arī – LAPK) 136. pants,2 kas braukšanu sabiedriskajā transportā bez biļetes kvalificēja kā administratīvo pārkāpumu un paredzēja par to naudas sodu.

Tomēr ar 2012. gada 1. augustu no LAPK 136. pants un tajā paredzētā administratīvā atbildība par braukšanu sabiedriskajā transportā bez biļetes ir izslēgti. Tādējādi šobrīd administratīvā atbildība par braukšanu sabiedriskajā transportā bez biļetes LAPK vairs nav paredzēta.

Atbildību par braukšanu sabiedriskajā transportā bez biļetes šobrīd paredz Sabiedriskā transporta pakalpojumu likuma 13. panta astotā un devītā daļa.3 Minētajās likuma normās ir noteikts, ka par sabiedriskā transporta pakalpojumu izmantošanu bez samaksas vai braukšanai derīgas biļetes pasažieris maksā pārvadātājam līgumsodu, kura maksimālo apmēru un piemērošanas kārtību nosaka Ministru kabinets, bet līgumsoda apmēru nosaka pārvadātājs.

Iepazīstoties ar iepriekš minēto normatīvo aktu tapšanā iesaistīto personu komentāriem, var secināt, ka, pieņemot grozījumus normatīvajos aktos, Sabiedriskā transporta pakalpojumu likuma 13.

VĒL PAR ŠO TĒMU
komentāri (6)
6 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
skats no alas
19. Janvāris 2016 / 12:07
1
ATBILDĒT
Ļoti labs un interesants raksts.
paldies autoram.

CL 1716. paredz:
Līgumsods ir pametums, ko kāda persona uzņemas ciest sakarā ar savu saistību neizpildi vispār, nepienācīgu izpildi vai neizpildīšanu īstā laikā (termiņā).

Līgumsods par saistību neizpildi vispār ir konkrēti noteikta naudas summa vai cita mantiska vērtība, kuru nedrīkst noteikt vairākkārtīgu (atkārtotu) vai pieaugošu maksājumu vai devumu veidā.

Līgumsods par saistību nepienācīgu izpildi vai neizpildīšanu īstā laikā (termiņā) var tikt noteikts pieaugošs, taču kopumā ne vairāk par 10 procentiem no pamatparāda vai galvenās saistības apmēra.

Turklāt:
"Rīgas satiksme" informē, ka no 2015.gada 20.februāra par regulāro pasažieru pārvadājumu līguma pārkāpumu, kad pasažieris sabiedrisko transportu izmanto bez samaksas vai biļetes, kontrolieris pasažierim piemēros līgumsodu šādā apmērā:

Ja līgumsods nav piemērots gadu pirms pārkāpuma izdarīšanas - 20EUR klātienē vai 30EUR rēķina gadījumā

Ja līgumsods ir piemērots vienu reizi gada laikā pirms pārkāpuma izdarīšanas - 20EUR klātienē vai 35EUR rēķina gadījumā;

Ja līgumsods ir piemērots divas reizes gada laikā pirms pārkāpuma izdarīšanas - 20EUR klātienē vai 40EUR rēķina gadījumā;

Ja līgumsods ir piemērots trīs reizes gada laikā pirms pārkāpuma izdarīšanas - 20EUR klātienē vai 50EUR rēķina gadījumā;

Jautājums teorētiķiem polēmikai:

RS piemērotais līgumsods pakrīt zem 1716.panta otrās vai trešās daļas?
skats no alas > skats no alas
19. Janvāris 2016 / 12:11
0
ATBILDĒT
un vai piemērotais līgumsods, ievērojot vienas biļetes cenu ir samērīgs, jo īpaši ņemot vērā līgumsoda tendences judikatūrā
Elviss
19. Janvāris 2016 / 11:14
2
ATBILDĒT
Patīk šis raksts, paldies autoram. Būtu ļoti labi, ja autors būtu šī līgumsoda piemērošanu apskatījis arī no Civillikuma 1717.panta puses kontekstā ar Sabiedriskā transporta pakalpojumu likuma 13.panta devīto daļu un MK noteikumu Nr.599, 115.punktu. MK noteikumu punktā teikts, ka par līgumsoda apmēru vienojas pasūtītājs un pārvadātājs, bet Civillikuma 1717.pants nosaka, ka par līgumsoda apmēru vienojas līguma slēdzēji. Uzskatu, ka MK un sabiedriskā transporta pakalpojumu likuma normas ir pretrunā Civillikuma 1717.pantam.
hmm > Elviss
23. Janvāris 2016 / 05:22
0
ATBILDĒT
... un kā tad ar tiesību normu hierarhiju ... ?
ja tu uzskati, ka > Elviss
19. Janvāris 2016 / 11:37
8
ATBILDĒT
MK un sabiedriskā transporta pakalpojumu likuma normas ir pretrunā Civillikuma 1717.pantam, tad runa ir par normu kolīziju. Un, ja tu lekcijās uzmanīgi klausījies, nevis kniebi dibenā blakus sēdošajām studentēm, tad tagad ņem un vienkārši atrisini šo kolīziju, nevis aprobežojies ar paziņojumu, ka šis ir pretrunā tam.
ai_bi
19. Janvāris 2016 / 09:12
0
ATBILDĒT
Vēl rodas jautājums par līgumsoda samērīgumu attiecībā pret pakalpojuma cenu un par patērētāja tiesībām. Ieviešot konkrētās izmaiņas, visdrīzāk, ka "RS" gribējās papildus nopelnīt, jo no LAPK sodiem tā neko nesaņēma. Rezultātā, administratīvo sodu "zaķiem" piepilsētas vilcienos vairs nevar piemērot.
visi numura raksti
Ineta Ziemele
Skaidrojumi. Viedokļi
Ko darīt ar okupācijas laikā Latvijai nodarītajiem zaudējumiem
Latvijas okupācijas un tās seku jautājums vēl arvien ir dzīvs Latvijas sabiedrībā. Vēl jo vairāk tas ir dzīvs ne tikai Latvijā, bet turpina būt aktuāls dažādos starptautiskos kontekstos. Piemēram, Eiropas Cilvēktiesību tiesai ...
3 komentāri
Uldis Zemzars
Skaidrojumi. Viedokļi
Izmaiņas noziedzīgu nodarījumu kaitīgo seku kvalificēšanā
2015. gada 3. decembrī ir stājušies spēkā nozīmīgi grozījumi likumā "Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību" (turpmāk – PKLS) un Krimināllikumā (turpmāk – KL), kas tika izstrādāti Tieslietu ministrijas ...
Jānis Priekulis
Skaidrojumi. Viedokļi
Neregulētie procesuālie jautājumi Satversmes tiesas procesā

Raksta mērķis ir aplūkot neregulētos procesuālos jautājumus Satversmes tiesas procesā, kas līdz šim tiesību doktrīnā nav tikuši pētīti, nolūkā rosināt viedokļu apmaiņu.

4 komentāri
Egils Levits
Tiesību politika
Tiesiskās drošības un tiesiskās paļāvības principi attiecībā uz likumdevēju Eiropas Savienības tiesībās
Juridiskā literatūra
Jauni Krimināllikuma komentāri trīs sējumos
Gads aizsācies ar jaunu Krimināllikuma komentāru iznākšanu: pašā 2015. gada nogalē klajā laista to pirmā daļa (Vispārīgā daļa), savukārt 2016. gada ziemas mēnešos gaidāmi pārējie divi sējumi (abi veltīti Sevišķajai daļai). ...
AUTORU KATALOGS