Latvijas okupācijas un tās seku jautājums vēl arvien ir dzīvs Latvijas sabiedrībā. Vēl jo vairāk tas ir dzīvs ne tikai Latvijā, bet turpina būt aktuāls dažādos starptautiskos kontekstos. Piemēram, Eiropas Cilvēktiesību tiesai samērā regulāri ir bijis jāskata lietas, kas ir tiešā cēloniskā sakarā ar dažādiem okupāciju raksturojošiem notikumiem. Nesen ECT Lielā palāta pieņēma spriedumu lietā "Vasiļausks pret Lietuvu" par nacionālo partizānu noslepkavošanu Lietuvā un attiecīgā drošības dienesta darbinieka notiesāšanu tagad pēc neatkarības atjaunošanas. Pagājušā gada nogalē ECT izbeidza lietu "Tess pret Latviju" un "Larionovs pret Latviju" skatīšanu. Viņi bija notiesāti Latvijā pēc panta par genocīdu un noziegumiem pret cilvēci sakarā ar deportāciju organizēšanu.
Tomēr Latvijā faktiski jau no deviņdesmito gadu sākuma ir bijuši dažādi viedokļi par to, ko iesākt ar pagātnes nastu. No vienas puses, Saeima ir pieņēmusi vairākas deklarācijas saistībā ar Latvijas okupāciju.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
- Pieeja jaunākajam izdevumam
- Neierobežota pieeja arhīvam – 24 h/7 d.
- Vairāk nekā 18 000 rakstu un 2000 autoru
- Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
- Personalizētās iespējas – piezīmes, citāti, mapes