ŽURNĀLS Numura tēma

23. Februāris 2016 /Nr.8 (911)

Izglītošana pārmāc tiesas galveno uzdevumu – strīdu izšķiršanu
3 komentāri
Dr.habil.iur.
Kalvis Torgāns
LU Juridiskās fakultātes Civiltiesisko zinātņu katedras profesors, Latvijas Zinātņu akadēmijas akadēmiķis 

Ir svarīgi, lai tie, kas lasa spriedumu civillietā, gūst pārliecību, ka tiesa ir gan noskaidrojusi un novērtējusi lietā nozīmīgos apstākļus, gan pareizi piemērojusi likumus, pratusi to pārliecinoši un loģiski izklāstīt tiesas dokumentā. Liekvārdība un pārmērīga likuma normu citēšana nestiprina šādu pārliecību, drīzāk vājina iespēju uztvert konkrētā strīda risinājuma pamatotību. Tiesas spriedumam ir jābūt skaidram un saprotamam ikvienam lasītājam, taču tā izglītojošā iedarbība ir pakārtota galvenajam tiesas uzdevumam – taisīt likumīgus un taisnīgus spriedumus.

Nav šaubu, ka tiesas spriedumu kvalitātes jautājums ir aktuāls gan civillietās, gan administratīvajās un krimināllietās. Visās minētajās nozarēs galvenā kvalitātes vērtēšanas pazīme ir sprieduma likumība un pamatotība. Taču ir arī nozaru specifika, un civillietās prasības tiesvedībā tāda izriet no fakta, ka norit sacīkste starp divām pusēm. Tas nozīmē, ka abas puses ļoti retos gadījumos uzskata sevi par ieguvējām, kāda parasti ir neapmierināta. Līdz ar to pārsūdzību skaits ir lielāks un par spriedumu kvalitāti vajadzētu spriest pēc tā, cik attiecīgās instances spriedumu ir palikuši negrozīti pēc pārsūdzības iespēju izmantošanas.

Zināmu priekšstatu par pārsūdzību rezultātiem dod Augstākās tiesas apkopotie statistikas dati, kas pagaidām publicēti vien par 2014. gadu.1 Vairāk nekā 400 spriedumu ir bijuši ar tādiem trūkumiem, kuru dēļ atcelti. Lai arī, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, vērojama izbrāķēto spriedumu daļas neliela samazināšanās, jāteic, ka joprojām gadās redzēt spriedumus, kas savu šausminošo trūkumu dēļ met smagu ēnu pār tiesnešu lielum lielās daļas kvalitatīvā darba kopskatu.

Tiesu spriedumus vērtē arī pēc citām pazīmēm. Tikko atkārtoti izdotajā Civilprocesa likuma komentāru I daļā norādītas vairākas citas pazīmes, kurām jāatbilst kvalitatīvam spriedumam.2 Tam jābūt pilnīgam, visus prasījumus aptverošam, kategoriskam, pēc formas jāsatur visi rekvizīti un sastāvdaļas. Nav gan izcelts, bet pašsaprotami, ka spriedumam jābūt skaidrā un gramatiski pareizā valodā, ar attiecīgām norādēm uz likuma normām utt. Vispārēji atzīts, ka spriedumam piemīt audzinoša un preventīva iedarbība. Tāpēc ir svarīgi, lai tie, kas lasa spriedumu, gūst pārliecību, ka tiesa ir gan noskaidrojusi un novērtējusi lietā nozīmīgos apstākļus, gan pareizi piemērojusi likumus, pratusi to pārliecinoši un loģiski izklāstīt tiesas dokumentā.

VĒL PAR ŠO TĒMU
komentāri (3)
3 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Senlatvietis
23. Februāris 2016 / 14:50
0
ATBILDĒT
Piekrītu Torgāna kungam.
Ne jau pilnībā nocitētajā pantā ir spēks, bet gan kvalitatīvā, lakoniskā un kodolīgā tiesas atziņā, kas sasaistīta ar attiecīgo tiesību normu.
Juris Meščerjakovs
23. Februāris 2016 / 13:25
0
ATBILDĒT
Spriedumam ir jābūt lakoniskam un saturīgam, bet bez autora minētās problēmas par gariem, skaidrojošiem spriedumiem, kas ienākuši no administratīvo tiesu pieejas, ir arī īsi, bet nevis kodolīgi, bet "haltūru" spriedumi, no kuriem šķiet, ka tiesa/tiesnesis vispār nav izpratīs strīdus būtību, bet spriedumā atrakstījies reducējot strīdu uz dažām problēmām, pie tam bieži vien par ar prasības pamatu un priekšmetu nesaistītām. Nemaz jau nerunājot, par to, ka spriedumā prasītājs, atbildētājs tiek sajaukts ar to pārstāvi, vai motīvu daļā palikuši "kopēt-ielīmēt" (copy-paste) pieejas dēļ lietas dalībnieku nosaukumi vai vardi no pavisam citas lietas.
mazgudrais > Juris Meščerjakovs
24. Februāris 2016 / 10:36
0
ATBILDĒT
par ielīmēšanu (ne par saturu) - tiesu portālā ir atrodami spriedumi, kuri tādā mērā kopijoti - peistoti, ka rindkopām gan burtu izmērs atšķiras, gan stils, gan centrējums
visi numura raksti
Numura tēma
Nolēmumu kvalitāte ir būtisks tiesu varas prestiža kritērijs
Lai rosinātu diskusiju par tiesu nolēmumu kvalitāti, šajā numurā publicējam Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamenta priekšsēdētājas Veronikas Krūmiņas un Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes profesoru Kalvja ...
Veronika Krūmiņa
Numura tēma
Tiesu nolēmumi – valsts juridiskais tēls
"Tiesnesim nav arī jāaizmirst, ka katrs lietas dalībnieks tieši savu lietu, lai cik šķietami niecīga tā tiesnesim arī neliktos, vienmēr uzskata par svarīgāko no visām citām un cilvēks sajutīs lielāko rūgtumu un neapmierinātību, ...
Valentija Liholaja
Numura tēma
Par spriedumu krimināllietās: no likuma, judikatūras un prakses aspekta raugoties
Pēdējos trijos gados, veicot vairākus tiesu prakses apkopojumus, bija iespēja iepazīties praktiski ar visu Latvijas tiesu spriedumiem, kuri taisīti krimināllietās par slepkavībām, cilvēku tirdzniecību un sutenerismu, par cietsirdību un ...
Sandis Bērtaitis
Domu mantojums
Tiesību formālisma krusttēvs: ASV Augstākās tiesas tiesnesis Skalija
Februāra vidū pasauli pāršalca vēsts, ka 79 gadu vecumā ir miris ASV Augstākās tiesas tiesnesis Antonins Skalija (Antonin Gregory Scalia, 1936–2016). Skalija nodeva Augstākās tiesas tiesneša zvērestu 1986. gadā un pildīja tiesneša ...
7 komentāri
Laura Bugne
Domu mantojums
Tiesnesis Antonins Skalija (1936–2016)
Antonins Skalija (Antonin Gregory Scalia, 1936–2016) bija viens no visu laiku spilgtākajiem ASV Augstākās tiesas tiesnešiem. Viņa nāve iezīmē būtisku pagrieziena punktu ASV politiskajā vēsturē, jo var izjaukt līdzsvaru Augstākajā ...
AUTORU KATALOGS