ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

29. Marts 2016 /Nr.13 (916)

Ielas kā publiskas lietas sevišķā lietošana
Laura Jambuševa
LL.M (Kiel) summa cum laude 

Publiskās ielas, ceļus un laukumus raksturo to pieejamība neierobežotam personu lokam un daudzslāņainais raksturs, spējot vienlaikus kalpot ne tikai ceļu satiksmei, bet arī citiem lietošanas mērķiem. Ielas1 lietošanas veidu nošķiršanai ir būtiska praktiskā nozīme, lai noteiktu, vai personas īstenotā ielas lietošanas forma vispār ir atļauta saskaņā ar normatīvo regulējumu un tiesu prakses, un doktrīnas atziņām; vai personai ir subjektīvās publiskās tiesības uz ielas izmantošanu; vai personas īstenotajai ielas lietošanas formai ir nepieciešama atļauja, kādā formā tā ir izdodama un kādi lietderības apsvērumi iestādei ir jāizdara atļaujas izdošanas procesā. Iepriekš – 2015. gada 29. septembra "Jurista Vārda" numurā – publicētajā rakstā autore jau analizēja ielas kā publiskas lietas institūta saturu un ielas parastās lietošanas aspektus, savukārt šajā rakstā un tā turpinājumā tiks pētīta ielas sevišķā lietošana un tās formas, īpašu uzmanību veltot ielu tirdzniecībai un reklāmai, kā arī vārda, reliģijas, mākslas un pulcēšanās brīvības izmantošanai ielās.

I. Ielas sevišķās lietošanas jēdziena saturs

1. Ielas sevišķās lietošanas jēdziens

Sabiedrības tiesības uz ielas kā publiskas lietas parasto lietošanu var tikt ierobežotas, piešķirot ielas izmantošanas tiesības kādai konkrētai personai (personu grupai) – tādā gadījumā lieta tiek nodota sevišķajā (izņēmuma) lietošanā.2 Ielas parastās lietošanas apjomu pārsniedz gan tās publiski tiesiskā sevišķā, gan privāttiesiskā sevišķā lietošana.3 Privāttiesiskās lietošanas ietvaros iela tiek izmantota kā īpašuma objekts, un parasti šī lietošana izpaužas kā pazemes un gaisa telpas virs ielas izmantošana tādā apjomā, kas netraucē ceļu satiksmi.4 Raksta un tā turpinājuma ietvaros autore pievērsīsies tikai ielas publiski tiesiskās sevišķās lietošanas institūta saturam, jo ielas privāttiesiskā sevišķā lietošana ir ļoti specifisks un ar raksta kontekstu īpaši nesaistīts jautājums. Proti, tā nav saistīta ne ar ielas lietošanu ceļu satiksmei, ne arī ar ceļu satiksmes ierobežojumiem, ko izraisītu ielas lietošana citiem mērķiem.5

2. Ielas publiski tiesiskā sevišķā lietošana

Ielas publiski tiesiskā sevišķā lietošana (turpmāk rakstā saīsināti apzīmēta kā ielas sevišķā lietošana) ir saistīta ar ielas parastās lietošanas (ceļu satiksmei) tiesību faktisku ierobežošanu.6 Piemēram, reklāmas skrejlapu dalīšana var tikt uzskatīta par ielas sevišķo lietošanu, jo tās galvenais mērķis ir piesaistīt jaunus klientus reklamētajai precei (pakalpojumam) un tā apgrūtina garāmgājēju netraucētu pārvietošanos.7 Tā kā ielas lietošana citiem ar ceļu satiksmi nesaistītiem mērķiem neietilpst ielas piešķīruma tvērumā, personai tās īstenošanai ir jāsaņem īpaša atļauja.8

Šajā saistībā minams arī kāds interesants gadījums Augstākās tiesas praksē. Pieteicējs lūdza atcelt Jūrmalas pašvaldības lēmumu par Slavas alejas un pasākuma "Jaunais vilnis" laukuma, kura segumā tiktu ievietotas personas godinošas plāksnes, ierīkošanu. Augstākā tiesa norādīja, ka minētie lēmumi nenoteic alejas un laukuma vispārējās lietošanas kārtības ierobežojumus, tostarp neietekmē personu pārvietošanos. Līdz ar to lēmumiem nav "uz āru" vērstu tiesisku seku, un tos nevar atzīt par administratīvajiem aktiem.9 Šis gadījums atklāj, ka ne vienmēr kāda ar ielu saistīta darbība vai ielā īstenota aktivitāte ir uzskatāma par ielas sevišķo lietošanu. Tā kā plākšņu izvietošana nekādi neapgrūtinātu alejas un laukuma parasto lietošanu ceļu satiksmei, tā neietilpa sevišķās lietošanas tvērumā. Šajā gadījumā pašvaldība bija paredzējusi veikt alejas un laukuma iekārtošanas darbus, realizējot savas autonomās funkcijas – teritorijas labiekārtošanu un rūpes par kultūras attīstīšanu.

 

II. Personas subjektīvās publiskās tiesības uz ielas sevišķo lietošanu

1. Subjektīvo publisko tiesību pamati

Būtiski ir noskaidrot, vai indivīdam piemīt subjektīvās publiskās tiesības saņemt atļauju ielas izmantošanai ārpus piešķīrumā noteiktā mērķa. Subjektīvās tiesības var būt nostiprinātas objektīvajās tiesībās, ja kāda tiesību norma paredz personas tiesības prasīt atļaujas izdošanu,10 kā tas ir, piemēram, ielu tirdzniecības gadījumā.

VĒL PAR ŠO TĒMU
komentāri
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
visi numura raksti
Vadims Mantrovs
Skaidrojumi. Viedokļi
Cēloniskā sakara izpratnes jautājumi civiltiesību kontekstā
Latvijas tiesu prakse apliecina, ka cēloniskā sakara konstatēšanas jautājumi ir nozīmīgi, bet ne vienmēr tikuši Latvijas tiesu praksē attiecīgi novērtēti un risināti. Diskutabla būtu līdz šim Latvijas civiltiesību literatūrā ...
Dina Gailīte
Informācija
Valsts valoda – sabiedrības integrācijai un valsts drošībai
Latviešu valoda ir Latvijas kā nacionālas valsts identitātes sastāvdaļa, viens no valsts mērķiem ir latviešu valodas pastāvēšana un attīstība (skat. Satversmes preambulu). Vienlaikus latviešu valoda ir Latvijas sabiedrības ...
Mārtiņš Pētersons
Skaidrojumi. Viedokļi
Vai vienlīdzības princips ir piemērojams, ja salīdzināmā situācija ir prettiesiska
Tiesības uz vienlīdzību ir vienas no fundamentālākajām pamattiesībām. Daudzi tiesību zinātnieki uzskata, ka tieši vienlīdzības ideja ir pamatā taisnīguma koncepcijai.1 Latvijā vienlīdzības princips konstitucionālā līmenī ir ...
Tiesību politika
Valsts prezidents aicina Saeimu atkārtoti izvērtēt iecerētos grozījumus Krimināllikumā
"Lai nepieļautu iespēju vērsties pret cilvēka pamattiesībām, aicinu skaidri noteikt, ka kriminālatbildība var iestāties par antikonstitucionālu darbību. No Krimināllikuma normu teksta ikvienam ir jāsaprot, kādas darbības turpmāk būs ...
Sandis Karelis
Jurista vizītkarte
Sandis Karelis
AUTORU KATALOGS