ŽURNĀLS Notikums

Britiem iedeva iespēju (iekšpolitiski) pavaukšķēt, līdzīgi kā Latvijā valodas referendumā, neko jau tas nemainīja un nevarēja mainīt :)
Cik zinu ES ir 2p.k. daļas uzvarētājvalstu pojekts, tobiš, ASV un britu, kamēr Psrs nodarbojās ar sociālismu visā pasaulē. Un tāds tas ir arī šodien.
Līdz ar to, briti varētu izstāties tikai tad, ja būtu nodibinātas viņiem nepieciešamas un jaunas pārvaldes formas ES.
Neesmu speciālists, taču izskatās, ka nekā tāda nav (izņemot Nato).]
Kā jau juristi norādīja, juridiski faktiski vispār nekas nav noticis, tjip ,,proverka dokumentov" :))

Apžēliņ, arī par Brexit Jurčikam ir vienīgais pareizais viedoklis. Un atkal viņš visu zina labāk nekā lielākā daļa pasaules analītiskās preses, politiķu un komentētāju, kas darbojas uz rietumiem no Zilupes. Vairs nepārsteidz. Un arī neuzjautrina. Trollis, kā pats arī norāda.

Manuprāt, galvenais jautājums nav "kas kuru ir apmelojis" utt., bet gan visai reāla neizpratne par to, kas notiks. Es dzirdēju un lasīju daudz un man izveidojies priekšstats, ka, lai pateikt kaut ko konkrētu, ir jāskatās ļoti tuvi, pretējā gadījumā parādās tik daudz nianšu, ka līdz konkrētībai nav iespējams nonākt.
Piemēram, paņemsim tos 350M, ko itkā tagad vairs nebūs jāmaksā UK -> EU. Tanī pašā laikā, cik no UK ieņēmumiem veidojas uz tā apsvēruma pamata, ka UK ir EU dalībnieks... Pirmais, kas nāk prātā, ir apstāklis, ka Londona ir EU finanšu centrs. Vai ir pamats pieņēmumam, ka EU finanšu centrs būs ārpus EU? Domāju, ka nē.
Otrais, kas nāk prātā, ir apstāklis, ka UK 3/4 no IKP ir pakalpojumi, kas visticamāk ir saistīti ar to pirmo apstākļi, līdz ar to, ja Londona vairs nebūs EU finanšu centrs, ir sagaidāms ievērojams IKP kritums.
Trešais ir apstāklis, ka ievērojama UK loma ir saistīta ar to, ka viņiem ir ļoti cieša sadarbība ar USA, un UK ļoti lielu daļu no tautsaimniecības veido tieši re-eksports utt. (jo USA kompānijām ir sveša romāņu-ģermāņu tiesību sistēma, un viņi savu preču plūsmu veido caur UK, kur ir viņiem daudz skaidrākā tiesību sistēma. Ja pēc brexita preču atmuitošana UK vairs nedod iespēju to brīvi sūtīt pa visu Eiropu, tad USA kompānijām UK vairs nebūs tik nepieciešama (ko jau var redzēt no vairākiem ziņojumiem medijos). Minētais zināmā mērā arī darbojas uz situāciju, ka lieli kontinentālās Eiropas ražotāji iet uz USA tirgu (viņi to dara caur UK), un līdz ar to arī šādai darbībai brexit būs ievērojams trieciens. (Savā ziņā var pateikt, ka UK izdevās kļūt par tiltiņu starp USA un EU, līdzīgi, ka LV varēja būt par tiltiņu starp RU un EU).
Domāju, ka viss augstākminētais ir tikai aisberga virsotne, bet arī no tās jau var redzēt, ka diez vai tie 350M vienkārši paliks UK, jo tie visticamāk, pat neizveidosies.

Rakstā trāpīgi norādīts uz gaidāmajām problēmām ar angļu valodu. Prognozējams, ka līdz ar Liebritānijas izstāšanos mazās valstis nonāks arvien dziļākā sociālā izolācijā. Pat pārvaldot angļu valodu, spēja ietekmēt procesus (un mācīties no grāmatām! - slinkuma vai laika trūkuma dēļ) latviešiem un citām mazajām nācijām ir niecīga. Ja patiešām tuvāko 5-10 gadu laikā ES atsakās no angļu kā darba valodas, tas prasīs vēl vismaz divas desmitgades, lai vidējais ierēdnis apgūtu jaunu oficiālo darba valodu. Vienlaikus žēl par nākotnē gaidāmo "caurumu" ES tiesību literatūrā.

Es ļoti labi apzinos, ka būt proeiropiskam ir “moderni” un “progresīvi”, un tāpēc arī politkorekti, taču mēģināšu sniegt savu, nepolitkorekto skatu uz “Breksīti”, riskējot, ka izpelnīšos atpakaļrāpuļa un “Kremļa troļļa” statusu...
Pirmkārt, nemaz nepriecājoties par šādu iznākumu, mani vairāk par pašu breksīti satrauc eiropistu aklums, ar kuru viņi ietiepīgi izvairās saskatīt problēmu un cenšas novelt visu vainu uz muļķiem, kuri nesaprata, par ko balso vai uz meļiem, kuri šos muļķus ir apčakarējuši. Junkers, piemēram, vispār uzvedas kā 7-gadīgs aizvainots bērns smilšu kastē, JV šodienas redakcijas slejā tie paši motīvi utt.

Pāris cipari. Uzticēšanās indekss ES visās dalībvalstīs: 2007.g. ES pozitīvi uztver 52%, 2012.g. vairs tikai 31%. (avots – Eirobarometrs) .
Šos ciparus Eiropas tā dēvētie līderi joprojām izliekas neredzot. Ietiepīgi. Piecu gadu laikā atbalsts nokrīt no 52% uz 31, bet, kā tajā dziesmā, - “Viss kārtībā, ak, cienījamā kundze, viss kārtībā, viss kārtībā”... Pat neraugoties uz to, ka dalībvalstīs plaukst un zeļ eiroskeptiķu partijas, kurām popularitāte aug nenormālā ātrumā. Vai tas liecina par atbildīgu attieksmi un veselo saprātu? Pilnīgi droši – NĒ! Tas parāda uz ES atrautību no reālajiem cilvēkiem, reālās pasaules. Starp citu, vai jūs paši uztverat kaut kādu saikni vai ietekmi uz ES caur Zīli, Griguli, Pabriku, Ždanoku, Kalnieti vai Dombrovski? Es personiski nē...

Līdz ar to breksītis ir tikai un vienīgi likumsakarīgs iznākums Eiropas politikāņu (jo politiķu nosaukumu viņi nav nopelnījuši) bezatbildībai.
Otrkārt, par to, kas notiks. Tas, ka šobrīd, pēc vētras, iestājies zināms klusums, nav nekāds pārsteigums. Ir nepieciešams laiks, lai apkopotu domas, izstrādātu plānus, programmas, stratēģijas, taktikas, pozīcijas utt. Tas nevar notikt ne nedēļas laikā, ne mēneša laikā. Vienkārši fiziski nevar. Un tādēļ pārmetumi UK par vilcināšanos sniegt oficiālo papīru ir absolūti nevietā. Tā nav laulības šķiršana ar primitīvu mantas sadali – kuram veļas mašīna un kuram grāmatplaukts, te tās saites ir krietni sarežģītākas, un lai to kaut vai tikai apjēgtu, nepieciešams laiks. Kamerons izdarīja ļoti gudri, nosaucot oktobri kā termiņu.

Bet jebkurā scenārijā UK pastāvēja, pastāv un pastāvēs. Ja ne kā ES dalībvalsts, tad kā USA arvien ciešāks sabiedrotais šajā puslodē. Atcels muitas ar USA, noslēgs brīvās tirdzniecības līgumu un dzīvos zaļi...