ŽURNĀLS Numura tēma

2. Augusts 2016 /Nr.31 (934)

Nekustamā īpašuma piespiedu atsavināšana valsts vai sabiedriskām vajadzībām pret atlīdzību
Dr. iur.
Elīna Grigore-Bāra
Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes docente 

Nekustamā īpašuma piespiedu atsavināšanas gadījumā ir risināma fundamentāla tiesību filozofijas problēma – attiecības starp privātpersonu un valsti jeb individuālām un kolektīvām interesēm. Dažādos tiesību vēstures periodos īpašuma piespiedu atsavināšanas institūts atspoguļojis atšķirīgas indivīda un sabiedrības vērtībattiecības. Kādā laika posmā par prioritāti tika atzīta individuālo tiesību uz privātīpašumu aizsardzība, citā tika dota priekšroka pēc iespējas ērtākai un efektīvākai sabiedrības vajadzību īstenošanai.

Lai arī privātīpašuma piespiedu atsavināšanas pieļaujamība tika apspriesta jau viduslaikos, vispārīgs tiesiskais regulējums Eiropas valstīs tika ieviests 19. gadsimta pirmajā pusē – pirmais likums Eiropā, kas regulēja ekspropriācijas procedūru, bija Francijas 1810. gada 8. marta likums "Loi sur les expropriations pour cause d"utilité publique".1 Francijas izstrādātais ekspropriācijas modelis kalpoja par paraugu turpmākajiem normatīvajiem tiesību aktiem Eiropā,2 tai skaitā arī vācu valstiņu, vēlāk Vācijas impērijas, un Krievijas impērijas likumiem.3 Latvijas teritorija šajā laikā atradās Krievijas impērijas sastāvā, un, ņemot vērā to, ka Baltijas provinču vietējās tiesībās nebija noteikta ekspropriācijas procedūra, nekustamā īpašuma piespiedu atsavināšana valsts vai sabiedriskām vajadzībām Baltijā bija veicama, pamatojoties uz Krievijas impērijas kopējām tiesībām.

Ekspropriācijas pamatprincipi Krievijas impērijā juridiski pirmo reizi tika formulēti 1767. gada 30. jūlija imperatores Katrīnas II norādījumā.

VĒL PAR ŠO TĒMU
komentāri
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
visi numura raksti
Jurista Vārds
Numura tēma
“Rail Baltica” – sabiedrības vajadzību juridiskie ietvari
Lai no Latvijas būtu ātrs, drošs un videi draudzīgs dzelzceļa savienojums ar Eiropu, jau aptuveni 15 gadu garumā tiek strādāts pie apjomīgākā starpvalstu transporta projekta "Rail Baltica". Latvijas kontekstā šī projekta īstenošanu ...
Dina Gailīte, Sannija Matule, Vija Kalniņa
Notikums
Bīriņu seminārā  – par demokrātijas un tiesiskuma nākotni Latvijā, Eiropā un pasaulē  
Šā gada konstitucionālās tiesībpolitikas seminārs, kas jau 13. reizi Publisko tiesību institūta direktora Arvīda Dravnieka vadībā noritēja Bīriņos, koncentrējās uz tiesiskas un demokrātiskas valsts apdraudējumiem pašreizējo ...
1 komentāri
Agnija Granžē
Numura tēma
Īpašuma maiņa piespiedu atsavināšanas gadījumā “Rail Baltica” ietvaros
Saskaņā ar Sabiedrības vajadzībām nepieciešamā nekustamā īpašuma atsavināšanas likuma 26. pantu īpašniekam ir tiesības atlīdzību saņemt ne tikai naudā, bet arī prasīt atlīdzības kompensācijas vietā citu nekustamo īpašumu. ...
1 komentāri
Leila Neimane, Edmunds Kance, Ilva Rudusa
Numura tēma
“Rail Baltica” ietekme uz vidi un vides ietekme uz šo projektu
Dzelzceļa līnijas projekts "Rail Baltica" ir Eiropas transporta tīkla (TEN-T) sastāvdaļa, un tā vispārīgais normatīvais regulējums ir ietverts Līguma par Eiropas Savienības darbību 170.–172. pantā. Nacionālā mērogā tas ir ...
Ministru kabinets
Tiesību politika
Pieņemtas tikumiskās audzināšanas vadlīnijas
Pagājušajā nedēļā, 26. jūlijā, stājās spēkā iepriekš publiskajā diskusijā tā dēvētās tikumiskās audzināšanas vadlīnijas, kurām Ministru kabineta 2016. gada 15. jūlija sēdē atbalstītā noteikumu projekta ietvaros gan dots, ...
AUTORU KATALOGS