Pagājušajā nedēļā, 15. septembrī, Saeima galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus "Vārda, uzvārda un tautības ieraksta maiņas likumā", kas paredz atvieglot pilsonības reģistrāciju ārvalstniekiem ar latvisku izcelsmi, kā arī nosaka vairākas jaunas iespējas mainīt pasē tautības ierakstus. Vienlaikus Saeima no likumprojekta tomēr izslēdza otrajā lasījumā iekļauto normu, kas paredzēja jaunu iespēju – pilsoņiem bez latviskas izcelsmes mainīt savu tautības ierakstu pret ierakstu "latvietis". Šāda iespēja bija plānota Latvijas pilsoņiem, kuri vismaz 15 gadus dzīvo Latvijā, prot valsts valodu un ir piederīgi latviešu kultūrai.
Deputāts Dr. iur. Andrejs Judins, kurš Juridiskās komisijas vārdā ziņoja par likumprojektu, Saeimas sēdē uzsvēra, ka šis priekšlikums bija paredzēts Latvijas Republikas pilsoņiem, kas, neskatoties uz to, ka tiem nav latviskas cilmes, tomēr jūtas piederīgi latviešu kultūrai un vēlas publiski nostiprināt savu piederību latviešu tautai: "Bija paredzēts nodrošināt iespēju personai pēc savas vēlmes, pastāvot noteiktiem priekšnosacījumiem, pašidentificēties un nostiprināt piederību latviešu tautai.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
- Pieeja jaunākajam izdevumam
- Neierobežota pieeja arhīvam – 24 h/7 d.
- Vairāk nekā 18 000 rakstu un 2000 autoru
- Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
- Personalizētās iespējas – piezīmes, citāti, mapes