Likuma sākotnējās ietekmes novērtējums (turpmāk – anotācija) ir viens no nozīmīgākajiem informācijas avotiem par tiesību akta nepieciešamību, piemērošanu un ietekmi uz likuma mērķgrupām. Pamattiesību ierobežojuma gadījumā tiesību normas analīzei un pamatojumam ir izšķiroša nozīme, jo tikai ar anotācijas palīdzību ir iespējams pilnvērtīgi noskaidrot likumā paredzētā ierobežojuma leģitīmo mērķi un tā samērīgumu un nepieciešamību.
Šajā rakstā tiks apskatīti trīs likumdošanas posmi, vērtējot anotācijas lomu katrā no tiem:
likumprojekta anotācijas izstrāde Ministru kabineta procesu ietvaros, likumprojekta autoram pamatojot projektā iekļautās normas, kas ierobežo personu pamattiesības, t.sk., pieskaroties Tieslietu ministrijas lomai šajā procesā;
likumdošanas process Saeimā, iesniedzot priekšlikumus likumprojekta izskatīšanai otrajā un trešajā lasījumā – analizējot, vai pašreizējā prakse nodrošina pamatojumu priekšlikumiem, kas ievieš jaunus pamattiesību ierobežojumus;
tiesību normu, kas paredz pamattiesību ierobežojumus, piemērošanas prakses analīze, vērtējot situāciju, kad likuma un Ministru kabineta noteikumu normas kā tādas atbilst Satversmes tiesas nodibinātajam standartam, bet prakse norāda, ka izvēlētie līdzekļi personas tiesību aizsardzībai var būt nepietiekami.
Kas ir tiesību aktu projekta anotācija
Vispārēju ieskatu atbildei uz šo jautājumu sniedz rokasgrāmata "Tiesību akta projekta ietekmes sākotnējā izvērtēšana",1 ko ir izdevusi Valsts kanceleja (autores Anda Smiltēna un Ieva Bloma).
Rokasgrāmata norāda: "Regulējuma ietekmes novērtējums [RIN] ir regulējuma izstrādes neatņemama sastāvdaļa – tas ir process, kura ietvaros regulējuma izstrādātājs apzina regulējuma radītās sekas un uz iegūto secinājumu pamata izvēlas piemērotāko regulēšanas pieeju, kā arī regulējuma saturu un formu. Galvenās RIN funkcijas ir:
palīdzēt regulējuma izstrādātājam (un pēc tam – lēmuma pieņēmējam) lēmuma pieņemšanas procesā – apzināt iespējas risināt pastāvošo problēmu un identificēt regulējuma sekas, jo īpaši iespējamos negatīvos regulējuma blakusefektus, kas ilgtermiņā varētu radīt risku regulējuma mērķa sasniegšanai;
informēt citas publiskās pārvaldes iestādes, kā arī politiķus par regulējuma izstrādātāja secinājumiem attiecībā uz regulējuma nepieciešamību un radīto ietekmi;
informēt ieinteresētās puses (sabiedrības pārstāvjus) par regulējuma izstrādātāja secinājumiem attiecībā uz regulējuma nepieciešamību un radīto ietekmi."2
Latvijā jēdziens "regulējuma ietekmes novērtējums" ir pazīstams ar nosaukumu "anotāciju sistēma". Atbilstoši iepriekš minētajām regulējuma ietekmes novērtējuma funkcijām anotācija ir regulējuma ietekmes sākotnējā (jeb ex ante) novērtējuma ziņojums.
Tiesību akta projekta anotācija tiek pievienota tiesību akta projektam, to iesniedzot Ministru kabinetā izskatīšanai, kā tas ir noteikts 2009. gada 7. aprīļa Ministru kabineta noteikumu Nr. 300 "Ministru kabineta kārtības rullis"3 (turpmāk – Ministru kabineta kārtības rullis) 3.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
- Pieeja jaunākajam izdevumam
- Neierobežota pieeja arhīvam – 24 h/7 d.
- Vairāk nekā 18 000 rakstu un 2000 autoru
- Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
- Personalizētās iespējas – piezīmes, citāti, mapes
