Latvijas juristu saimes "galvenais korespondents" miglainajā Albionā – DPhil Mārtiņš Paparinskis aizvadītajā nedēļā ar sociālo tīklu starpniecību atkārtoti vērsa mūsu uzmanību uz procesu, kas 13. oktobrī sākās Augstajā tiesā.
Lietas būtība: vairāki pieteicēji, kas iestājas pret Lielbritānijas aiziešanu no Eiropas Savienības, cenšas panākt, lai lēmums par valsts iesniegumu, kas iedarbinātu ES līguma 50. pantu un sāktu izstāšanās procesu, tiktu pieņemts nevis valdībā, bet parlamentā. Pieteicēju vidū ir kāda Londonas uzņēmēja Džīna Millere (Gina Miller), Londonā strādājošs spāņu frizieris Deirs Doss Santoss (Deir Dos Santos), kā arī vairāku personu apvienības, tai skaitā briti, kas dzīvo citās ES valstīs (apvienība Fair Deal for Expats). Gan pieteicējus, gan atbildētāju – Lielbritānijas valdību – pārstāv slavenas juridiskās firmas, tai skaitā ietekmīgākie "advokāti superstāri" (BBC vērtējums). Savukārt pieteikuma sagatavošanai nepieciešamā nauda savākta "pūļa finansējuma" kampaņas ietvaros (crowd-funding campaign).
Šis juridiskais process, visticamāk, nesasniegs publisko debašu intensitāti, kas raisās ap britu mārciņas vērtības dramatisko kritumu un pagājušās nedēļas karstāko tematu – iespēju, ka Brexit dēļ par deficītu kļūs vai vismaz ļoti sadārdzināsies specifiskā angļu brokastu sastāvdaļa – no rauga ekstrakta gatavotā smērviela Marmite (spriežot pēc savas personīgās pieredzes, tiešām oriģināls izstrādājums, ko vairāk par vienu reizi nobaudīt gribas varbūt vienīgi tad, ja kabatā ir britu vai, mazākais, britu sadraudzības valsts pase).
Tomēr tiesībniekiem, arī tiem, kam īpatnējās Lielbritānijas valststiesības ir galīgi svešas, un tāda, jādomā, ir lielākā Latvijas juristu daļa (šīs slejas autori ieskaitot), būtu vērts sekot šai tiesas prāvai Lielbritānijā. Turklāt ne vien vispārīgos izglītojošos nolūkos vai politiskas intereses dēļ, bet arī tāpēc, ka šī procesa laikā noteikti tiks diskutēts par parlamenta kā pārstāvnieciskās demokrātijas stūrakmens lomu un pilnvarām, attiecībām ar valdību un varas dalīšanu vispār. Ņemot vērā Lielbritānijas demokrātisko tradīciju fantastisko ilglaicīgumu, šādām diskusijām un tiesas atziņām, jādomā, būs paliekoša ietekme arī uz citu demokrātisko valstu tiesību doktrīnu. Otrkārt, protams, šis tiesas process varētu dot būtisku artavu ES līguma daudzminētā 50. panta interpretācijā, – tas savukārt būtu nozīmīgi gadījumā, ja vēl kāda ES dalībvalsts (nedod, Dievs!) sataisītos izstāties.
Visādā ziņā jāseko notikumiem: tiesas sēžu stenogrammas jau ir publiski pieejamas tīmeklī. Vairāk informācijas – pie DPhil M. Paparinska!