22. Novembris 2016 / 10:10
Tiesnesim jāpieņem izšķirošais lēmums, lai ģimenes vienotības saglabāšanas vārdā upuris (visbiežāk sieviete) atkal nenonāktu vardarbības lokā (citāts iz raksta).
Šad tad Seskis, pārlasot kartupeļus „Tupenīšu" māju pagrabā, virza savas domas teorētiskos prātuļojumos par dzimumu un ģimenes lomu Valstī.
No vienas puses, tradicionālā patriarhālisma atdzimšana ģimenē ir maz ticama. Ģimenes ligzdiņa, kur matains tēvainis atstiepj mamutu, un nogāž sievas priekšā, kura pēcāki ar lielu koka ķemmi ieskā utis no vīra apmatojuma un cienā ar boršču, nešķiet vairs pievilcīga pat nacionālromantiķu darbos. Turklāt palasot Baznīcas vizitāciju protokolus Vidzemē, var konstatēt, ka 18. un 19. gs. Vidzemē nebija sveši jēdzieni „vardarbība ģimenē", „negribēti bērni", kuri gan netika stiepti uz glābējsilīti, bet pabāzti zem grīdas, „šļūkšana pa kreisi" vai mukšana uz citu apgabalu. Un tas bija laikos, kad sievietes un bērna izdzīvošana bija atkarīga no vīrieša.
No otras puses, sabiedrībā tiek propogandēta garīguma un individualitātes attīstības programma. Tas ir labi, bet mēra robežās. Garīgi attīstīta persona, kura spēj pilnībā atteikties no vājībām/atkarībām, kontrolēt savu pašsaglabāšanās un vairošanās instinktu, patiesībā nav kontrolējama no sabiedrības puses un dzīvo savu autonomu dzīvi. Piemēram, viduslaiku kristiešu vai budistu mūku ordeņi, kuros apvienojās cilvēki, kas bija devuši šķīstības, paklausības un nabadzības solījumu. Beigu beigās valsts bija spiesta vērsties pret ordeņiem ar militāru spēku, lai ierobežotu to varenību, piemēram, Francija pret Templiešiem, klosteru grautiņi Anglijā. Mūķene/mūks - askēts, ir tikpat bīstami sabiedrībai kā maniaks - sociopāts vai psihopāts, jo būtībā nepakļaujas nekādai laicīgās autoritātes vadībai un ietekmei, bet meklē sev līdzīgos, kuriem ģimenes izpratne atšķiras no vairākuma izpratnes.
Tādējādi Valsts ir nolēmusi, ka ģimenes attiecību modeļa izveidošana būs Valsts monopols, tāpat kā naudas kalšana vai nodokļu iekasēšana. Valsts izlems, kurš ģimenē būs upuris, kurš veiks vardarbību, un kurš par to atbildēs. Manipulējot ar dabiskajiem instinktiem, Valsts ir kļuvusi par patriarhālo katras sievietes vīru, kurš, kā vara olas šķindinošs alfa babuīns, raksta jaunus sociālo instinktu kodus, apkopojot tos monogrāfijās „Vardarbības plānošana un vadīšana ģimenē", „Vardarbības rokasgrāmata jaunajai ģimenei", „Ģimenes vardarbības mācība skolām" u.c.
