Kā kukaiņu apsēsts vecāsmātes skapis – tā varētu teikt par plaģiatoru rosību Latvijas izglītības sistēmā. Ķirmji paklusām (bet arī īpaši neslēpjoties) čirkstina savās alās, bet skapja īpašnieks vai nu nedzird, vai izliekas to nedzirdam. Diemžēl kādā brīdī izkurtējusī mēbele var sabrukt – pat ne simboliskā, bet visai burtiskā nozīmē. Piemēram, kad ar nopirktu "rēgu rakstnieku" palīdzību būvnieka diplomu ieguvis censonis uzprojektēs savu pirmo tiltu.
Jau pagājušā gada pavasarī "Jurista Vārds" (Nr. 22, 31.05.2016.) pievērsās "pasūtījuma darbu" problēmai Latvijas izglītības sistēmā. Tikko kā šo tēmu atkal uzjundījuši televīzijas žurnālisti.
Patiešām nav jābūt inspektoram Capam, lai pamanītu daudzos sludinājumus, kuros tiek piedāvāta bakalaura, maģistra un citu veidu darbu rakstīšana "uz pasūtījumu". Un nebūtu vajadzīga arī Bonda meistarība, lai noskaidrotu personas, kuras slēpjas aiz šiem sludinājumiem, un uzaicinātu tās uz sirsnīgu sarunu policijas iecirknī.
Atrunas par to, ka neviens likums neaizliedz cita zinātnisko darbu uzdot par savējo, ja tas notiek ar abu pušu piekrišanu, varētu būt pārspīlētas, ņemot vērā, ka augstskolas diploms, ko iegūst nopirkto darbu viltus autori, faktiski ir valsts autorizēta garantija, ka diploma uzrādītājam ir attiecīgā zinātniskā vai profesionālā kvalifikācija. Šādā kontekstā derētu aplūkot, piemēram, Krimināllikuma 275. pantu (Dokumenta, zīmoga un spiedoga viltošana un viltota dokumenta, zīmoga un spiedoga realizēšana un izmantošana), it īpaši tā otro daļu, kas nosaka atbildību par dokumenta, kas piešķir tiesības, viltošanu, ja šādu darbību izdarījusi personu grupa pēc iepriekšējas vienošanās. Krimināltiesību lietpratēji noteikti iebildīs, ka šis pants tēmēts uz pašu diplomu (kā papīra gabala) viltotājiem, tomēr jājautā – vai sodāma nebūtu arī bakalaura (maģistra utt.) darba viltošana, ja tas ir priekšnosacījums šī diploma iegūšanai?
Tāpat neizprotama ir par izglītības nozari atbildīgo iestāžu vienaldzība pret tirdzniecību ar zinātniskajiem darbiem – jo īpaši tādēļ, ka nerimst runas par nepieciešamību uzlabot Latvijas izglītības un zinātnes sasniegumus. Nemaz nerunājot par tādu vērtību kā akadēmiskais godīgums aizstāvēšanu.
Tieši šobrīd, kad līdz parastajam augstskolu nobeiguma darbu iesniegšanas laikam atlikuši vien pāris mēneši, viltotāju rūpals noteikti ir īpaši aktuāls. Ķirmji turpina savus klusos darbiņus.
