21. Jūlijs 2017 / 03:36
Paldies autorei par rakstu!
Autores viedoklis ir saprotams, taču, iespējams, neatbilstošs sociālajai realitātei, kurā dzīvojam.
Neatņemama demokrātiskas un tiesiskas valsts sastāvdaļa ir brīvā tirgus ekonomika. Tas nozīmē arī iespēju noteikt un vienoties par atlīdzību par veikto darbu (arī tad, ja tas ir - kā autore norāda - intelektuāls darbs).
Ja advokātu uzskata tikai par taisnīguma uzraugu, nevērtējot advokāta un advokātu biroja dalību juridisko pakalpojumu tirgū, tad kā var būt iespējama situācija, kurā viens advokātu birojs garantē taisnīgumu par 300 naudiņām stundā, bet cits - par 200 naudiņām stundā? Vai atbilstoši autores teorijai šajā aspektā neizbēgami nerodas jautājums, vai runa ir par diviem dažādiem taisnīgumiem? Nu, protams, ka nē. Varbūt tad autores vīzija varētu realizēties, ja juridiskos pakalpojumus varētu sniegt tikai advokāti un honorārs būtu vienmēr fiksēta summa?
Neatkarīgi no atbildes uz manu subjektīvo jautājumu pēc raksta izlasīšanas prātā nāk kāda aina.
Cilvēks palīdz draugam, piemēram, pārvedot mēbeles uz jaunu mājokli. Cilvēks pēc tam dod draugam naudiņas par palīdzību. Draugs naudiņas negribīgi pieņem, jo tas jau nav iemesls, kāpēc viņš palīdzējis. Bet atlīdzība tāpat it kā pienākas, jo ieguldīts darbs. Ko tad, ja draugs dotu neadekvāti mazu naudiņu daudzumu? Tikai advokāta klients nevar tikt uzskatīts par advokāta draugu. Un šeit sākas brīvais tirgus.
