Lietā Nr. SKC-216
2017. gada 30. jūnijā
Atsavinātājam zaudējumu atlīdzināšanas pienākums rodas, ja tiek konstatēts 1) apslēpts lietas trūkums; 2) trūkumu rašanās laiks (pirms atsavināšanas); 3) to nozīmīgums (sk. Civillikuma 1613. pantu); 4) atsavinātāja ļauns nolūks, kas izpaužas vienā vai vairākos Civillikuma 1620. pantā definētajos veidos – trūkumu noklusēšanā vai arī to noslēpšanā, vai arī apgalvojumā, ka lietai ir zināmas īpašības. Tiesai nav tiesiska pamata paplašināt iepriekšminēto kritēriju loku, aptverot arī cēloniskā sakara izvērtēšanu, jo tādējādi tiesa vienlaikus piemērotu gan vispārīgo, gan speciālo regulējumu zaudējumu atlīdzināšanas izvērtēšanai, kas varētu novest pie atsavinātāja nepamatotas atbrīvošanas no atbildības par atsavinātās lietas trūkumiem.
Augstākā tiesa šādā sastāvā: tiesnese Ļubova Kušnire, tiesnese Inta Lauka, tiesnese Mārīte Zāģere, rakstveida procesā izskatīja civillietu sakarā ar SIA "Eterna Law" (iepriekšējais nosaukums "Baltic Business Group") kasācijas sūdzību par Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas 2015. gada 19. februāra spriedumu SIA "Eterna Law" prasībā pret SIA "Sanistal" ar trešo personu Dānijas sabiedrību "Damstahl" par zaudējumu piedziņu.
Aprakstošā daļa
SIA "Baltic Business Group" (vēlāk mainoties nosaukumam – SIA "Eterna Law") Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesā 2012. gada 14. februārī cēlusi prasību pret SIA "Sanistal", lūdzot piedzīt zaudējumus 56 208,41 LVL jeb 79 977,36 EUR.
Prasības pieteikums ar tā grozījumiem pamatots uz šādiem argumentiem.
SIA "Sanistal" pārdeva un piegādāja SIA "1 Stāvs" caurules par kopējo summu 14 800,80 LVL. Caurules izmantotas Nacionālo bruņoto spēku sporta kluba peldbaseina ēkas rekonstrukcijas ūdensvada ierīkošanā.
Neilgi pēc cauruļu montāžas sākušās problēmas ar ūdensvada un ugunsdzēsības sistēmas izmantošanu.
Atbilstoši 2011. gada 7. februāra cesijas līgumam un 2013. gada 6. augusta vienošanās par grozījumiem cesijas līgumā SIA "1. stāvs" cedējusi SIA "Baltic Business Group" savas prasījuma tiesības pret SIA "Sanistal".
Pārdevēja, piegādājot preci, bija noteikti apgalvojusi cauruļu metāla sastāva atbilstību standartam AISI 304 (ASTM 304), tāpēc prasītājai bija pamats uz to paļauties. Neatbilstību standartam apliecina vairāki Rīgas Tehniskās universitātes Neorganiskās ķīmijas institūta Metālu elektroizgulsnēšanas laboratorijas testēšanas pārskati.
Rīgas Tehniskās universitātes Neorganiskās ķīmijas institūta Metālu elektroizgulsnēšanas laboratorijas vadītāja pēc 2009. gada 2. marta, 2009. gada 25. maija un 2010. gada 14. aprīļa testēšanas pārskatiem 2010. gada 14. septembrī paskaidroja, ka tērauds ir zemas kvalitātes pēc savas struktūras un pastāv tikai tuvināta atbilstība ķīmisko elementu sastāvam.
Pēc iesniegtā cauruļu parauga pārbaudes ar Rīgas Tehniskās universitātes Neorganiskās ķīmijas institūta Metālu elektroizgulsnēšanas laboratorijas testēšanas pārskatu konstatēts, ka iesniegtajos cauruļu izgriezumos metāla struktūra ir neviendabīga un atbilst zemas kvalitātes metālam, poras-tukšumi ir caurules sienas metālā un cauruļu korozijas cēlonis ir zema metāla kvalitāte.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
- Pieeja jaunākajam izdevumam
- Neierobežota pieeja arhīvam – 24 h/7 d.
- Vairāk nekā 18 000 rakstu un 2000 autoru
- Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
- Personalizētās iespējas – piezīmes, citāti, mapes