ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

20. Februāris 2018 /Nr.8 (1014)

Basketbolisti izvēles krustugunīs: valstsvienība vai profesionālais klubs
Konkurences tiesību aspekti
3 komentāri
Mg. iur.
Edgars Gūte
vieslektors LU* un BA “Turība” juridiskajās fakultātēs ES tiesībās, jurists Tieslietu ministrijā 
Mg. iur.
Jānis Sarāns
LL.M cand. Peperdīna Universitāte (ASV), zvērināta advokāta palīgs ZAB “Vilgerts” 

Sporta tiesībām ir izteikta sociālekonomiskā un politiskā nozīme,1 un nozares dinamiku atklāj aizvien jauni tiesību problēmjautājumi, kas saistās ar Eiropas Savienības (turpmāk – ES) fundamentālo tiesību normu piemērošanu. Viens no sporta tiesību jautājumiem, kas pēdējā laikā ir guvis plašu ievērību publiskajā telpā un pēc būtības ir saistāms ar pārraides tiesību monetizāciju, kā arī tieši ietekmē Latvijas nacionālo vīriešu basketbola izlasi, ir konflikts starp Starptautisko basketbola savienību (Fédération Internationale de Basketball – franču val., turpmāk – FIBA)2 un Luksemburgā bāzētu juridisku personu Euroleague commercial assets S.A. (turpmāk – ECA),3 kuras paspārnē tiek organizētas prestižākās Eiropas klubu basketbola sacensības Turkish Airlines Euroleague (turpmāk – Eirolīga).

Autori šajā rakstā sniegs izvērtējumu par minēto situāciju no juridiskā skatpunkta. Pirmkārt, tiks aplūkota FIBA un ECA konflikta būtība. Otrkārt, autori vērsīs uzmanību uz FIBA un ECA savstarpējo attiecību vēsturi, tādējādi dodot ieskatu abu minēto organizāciju pozīcijās Eiropas basketbola tirgū, kā arī šo attiecību sarežģījumu iespējamos cēloņus. Treškārt, tiks sniegts izvērtējums, vai šajā gadījumā pastāv iespējamība konstatēt ES konkurences tiesību pārkāpumus vienas vai abu organizāciju darbībās.

 

FIBA un ECA konflikta būtība

Konflikta pamatbūtība izpaužas tajā, ka abas minētās organizācijas nespēj vienoties par to rīkoto sacensību kalendāru saderību, proti, basketbola spēlētāji ir spiesti izvēlēties, vai pasaules čempionāta kvalifikācijas turnīrā pārstāvēt nacionālo valstsvienību vai ievērot saistības pret saviem darba devējiem – basketbola klubiem, kas sacenšas Eirolīgā.4 Tā, piemēram, salīdzinot Latvijas izlases sastāvu 2017. gada Eiropas čempionātā un 2017. gada novembrī notikušajās kvalifikācijas spēlēs pasaules čempionātam, Latvijas basketbola vīriešu5 valstsvienībā no optimālā sastāva trūka sešu spēlētāju, no tiem trīs spēlētāji FIBA un Eirolīgas konflikta dēļ.6 Ja Latvijas nacionālās izlases trīs starta piecinieka spēlētāju iztrūkums ir būtisks, tad, piemēram, Grieķijas sastāvā abos turnīros bija tikai viens pamatsastāva spēlētājs.7 No minētā izriet, ka FIBA rīkotā turnīra vērtība, piemēram, reklāmdevēju ieskatā, acīmredzami samazinās, samazinoties arī sportiskajai konkurencei komandu starpā.

Minētā problemātika ir aktualizējusies arī politiskā līmenī, proti, 31 Eiropas Parlamenta deputāts ir izteicis aicinājumu Eiropas Komisijai (turpmāk – Komisija) steidzami rīkoties, lai novērstu FIBA un ECA konfliktu. Minētajā aicinājumā norādīts, ka ECA rīcība pārkāpj Līguma par Eiropas Savienības darbību (turpmāk – LESD)8 102. pantu attiecībā uz dominējošā stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu.9 Komisija šajā sakarā norādīja, ka "atzīst nacionālo valstsvienību nozīmīgumu un atlētu tiesības izlemt, vai viņi vēlas pārstāvēt savu nacionālo izlasi. Attiecīgi Komisija izsaka nožēlu, ka Eirolīgas un FIBA sacensības pārklājas, un aicina abas organizācijas rast kopīgu risinājumu". Tāpat Komisija norādīja, ka ir uzsākusi savu izmeklēšanu, tāpēc attiecīgi tā detalizētāku informāciju par izveidojušos konfliktu nevar sniegt.10 No minētā var secināt, ka izveidojusies situācija norāda uz problemātiku ne tikai politiskā un sociālekonomiskā līmenī, bet arī vērtējot no juridiskās perspektīvas.

Aplūkojot izveidojušos situāciju pavisam virspusēji, varētu šķist, ka konflikts norāda tikai uz divu interešu kolīziju, proti, ECA monetāro interešu, kas saistītas ar tās algoto spēlētāju izmantošanu un peļņas gūšanu no to dalības Eirolīgā, un FIBA interesi nodrošināt, ka Eiropu pārstāvošo valstu nacionālās izlases var pārstāvēt pēc iespējas vairāk vadošo spēlētāju, padarot šīs sacensības "kvalitatīvākas" un veicinot patriotismu valstsvienību fanu rindās. Proti, ja FIBA un ECA strīdu vērtē kā strīdu starp nacionālajām valstsvienībām un profesionāliem basketbola klubiem, no filozofiskās perspektīvas varētu šķist, ka valstsvienību interesēm tomēr būtu jābūt prioritārām, jo profesionālais klubu basketbols tomēr balstās uz biznesa vērtībām,11 savukārt valstsvienības pamatbūtība ir savas valsts pārstāvēšana starptautiskajā arēnā un patriotisma veicināšana. Tomēr, apskatot šo situāciju padziļināti, kā arī pievēršot uzmanību tendencēm un argumentiem, kas saistīti ar līdzīgām situācijām ārpus Eiropas robežām, var secināt, ka arī FIBA intereses ir monetāras, jo īpaši attiecībā uz pārraides tiesību izplatīšanu un finansējuma saņemšanu no Starptautiskās Olimpiskās komitejas.12

Kuras no sacensībām ir būtiskākas – nacionālo valstsvienību vai profesionālo klubu?

Lielisks piemērs ir FIBA un Nacionālās basketbola asociācijas (turpmāk – NBA) savstarpējais līgums, kas kopš 1992.

Šis raksts pieejams “Jurista Vārda” abonentiem

Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.

Esošos abonentus lūdzam autorizēties:

Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!

ABONĒT

Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!

Abonentu ieguvumi:

  • Neierobežota pieeja arhīvam - 24 h/7
  • Vairāk nekā 16 000 rakstu un 1800 autoru
  • Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
  • Personalizētās iespējas - piezīmes, citāti, mapes
14
komentāri (3)
3 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
PIEVIENOT
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Vienkāršais
20. Februāris 2018 / 13:03
3
ATBILDĒT
Negribu nekādi būt nepatriots, bet vai mšudienām vispār ir atbilstošas valstsvienību sacensības, ja pastāv tik liela internacionalizācija. Arī valsts uzdevums ir veicināt veselīgu dzivesveidu, proti, nodrošināt sportiskas aktivitātes visiem iedzīvotājiem, nevis uzturēt elitārus sportitus, kuri tāpat spēj paši sev nopelnīt. Varbūt Latvijai ir jābūt pirmajai, kas izstājas no FIBA un turpmāk atbalsta basketbolu un visus citus sporta veidus vispārējās izglītīabs ietvaros, nevis sponsorē vecāku vēlmi izaudzināt elitāros sportistus. Sacensība starp valstīm sporta jomā ir arhaisms.
Vienkāršais
20. Februāris 2018 / 12:55
4
ATBILDĒT
Negribu nekādi būt nepatriots, bet vai mšudienām vispār ir atbilstošas valstsvienību sacensības, ja pastāv tik liela internacionalizācija. Arī valsts uzdevums ir veicināt veselīgu dzivesveidu, proti, nodrošināt sportiskas aktivitātes visiem iedzīvotājiem, nevis uzturēt elitārus sportitus, kuri tāpat spēj paši sev nopelnīt. Varbūt Latvijai ir jābūt pirmajai, kas izstājas no FIBA un turpmāk atbalsta basketbolu un visus citus sporta veidus vispārējās izglītīabs ietvaros, nevis sponsorē vecāku vēlmi izaudzināt elitāros sportistus. Sacensība starp valstīm sporta jomā ir arhaisms.
Homērs > Vienkāršais
22. Februāris 2018 / 23:23
0
ATBILDĒT
Lielākais vairums elitāru sportistu nespēj paši sevi uzturēt, jo lielajā vairumā sporta veidu nav profesionālu sporta klubu vai nenotiek komercsacensības, kurās ir iespējams nopelnīt pietiekamu naudu konkurētspējīgiem treniņiem. Un nē, sacensības starp valstīm sportā nav arhaisms.
visi numura raksti
Kalvis Torgāns
Skaidrojumi. Viedokļi
Vingrinājums kursam “Tiesnešu tiesības” jeb par likuma burtu un garu
Likumos var būt norma, kas laika gaitā netiek piemērota un neviens nepievērš tai uzmanību, jo netic tās atbilstībai tiesību sistēmai kopumā. Taču ar humoru uztveramajos Mērfija likumos1 atrodama šāda prātula: ja kādu likumu var ...
7 komentāri
Dina Gailīte
Intervija
Vairāk nekā 2000 Latvijas juristu izglītosies Eiropas tiesībās
Šī gada 31. janvārī Tiesu administrācija parakstīja līgumu ar Eiropas Tiesību akadēmiju (Academy of European Law – angļu val., Europäische Rechtsakademie – vācu val., saīsināti – ERA) par Latvijas tiesību sistēmas darbinieku ...
Vija Kalniņa
Juridiskā literatūra
Iznākusi grāmata, kas analizē vēstures ietekmēšanu ar normatīvajiem aktiem
Pagājušā gada beigās izdevniecība Cambridge University Press ir publicējusi grāmatu Law and Memory. Towards Legal Governance of History, kas veltīta vēstures un atmiņas regulēšanai, izmantojot normatīvos aktus. Grāmatas redaktori ir ...
Datu valsts inspekcija
Skaidrojumi. Viedokļi
Datu valsts inspekcijas rekomendācijas novērtējumam par ietekmi uz datu aizsardzību
Datu valsts inspekcija atgādina, ka, sākot ar 2018. gada 25. maiju, tiks piemērota Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/679 par fizisko personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko ...
Kate Zilgalve
Skaidrojumi. Viedokļi
Nelikumīgas kultūras priekšmetu aprites ierobežošanas starptautiskais regulējums. Kādēļ Latvija vilcinās?
Lai arī Latviju nevar uzskatīt par vienu no lielākajām nelikumīgi izvesto kultūras priekšmetu izcelsmes valstīm, vilcināšanās pievienoties starptautiskajiem pamatdokumentiem, kas sarežģītos pārrobežu tirgus apstākļos tiecas ...
AUTORU KATALOGS