ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

20. Februāris 2018 /Nr.8 (1014)

Nelikumīgas kultūras priekšmetu aprites ierobežošanas starptautiskais regulējums. Kādēļ Latvija vilcinās?
Mg. iur.
Kate Zilgalve
 

Lai arī Latviju nevar uzskatīt par vienu no lielākajām nelikumīgi izvesto kultūras priekšmetu izcelsmes valstīm, vilcināšanās pievienoties starptautiskajiem pamatdokumentiem, kas sarežģītos pārrobežu tirgus apstākļos tiecas ierobežot nelikumīgu kultūras priekšmetu apriti, zinot, ka lielākā daļa no to noteiktajām prasībām jau ir ieviesta Latvijas nacionālajās tiesībās, īpaši gadā, kad tiek svinēta valsts simtgade un godātas tās vēsturiskās vērtības, nav ieteicama.

Bieži izskan viedoklis, ka nelikumīga kultūras priekšmetu tirdzniecība ir viena no izplatītākajām starptautiskās noziedzības formām uzreiz pēc nelikumīgas ieroču un narkotisko vielu tirdzniecības. Tāpat bieži tiek minēts, ka tā kalpo par finansējuma avotu teroristisku aktivitāšu atbalstam.1 Šādiem apgalvojumiem pietrūkst pētnieciska seguma. Tomēr nav noliedzams, ka FIB un citas izmeklēšanas iestādes katru gadu izmeklē ar mākslu saistītus noziegumus, kuru radītie zaudējumi mērāmi miljonos dolāru.2 Viens no izplatītākajiem šāda veida noziegumiem ir nelikumīga kultūras priekšmetu tirdzniecība, kurā ietilpst gan darījumi ar senlietām, gan mākslas priekšmetiem.

Nelikumīgi iegūtas kultūras vērtības no muzejiem, arheoloģisko izrakumu vietām un reliģiskām ēkām veido lielu daļu no nelegālā mākslas vērtību tirgus. Īpaši aktuāla šādu vērtību parādīšanās tirgū ir kara vai konflikta gadījumos, nelegālajā tirgū nonākot senlietām, piemēram, no Sīrijas un Irākas, bet arī miera apstākļos starptautiskajā apritē parādās kultūras priekšmeti ar neskaidru izcelsmi un īpašuma tiesību vēsturi.

2016. gada beigās tika plānots, ka vēl 2017. gadā notiks Latvijas pievienošanās divām nozīmīgām starptautiskām konvencijām – "UNESCO 1970. gada Konvencijai par kultūras priekšmetu nelikumīgas ievešanas, izvešanas un nodošanas aizliegšanas līdzekļiem"3 (turpmāk – UNESCO 1970. gada konvencija) un "UNIDROIT 1995. gada Konvencijai par zagtajiem vai nelikumīgi izvestajiem kultūras priekšmetiem"4 (turpmāk – UNIDROIT 1995. gada konvencija), kuru mērķis ir aizsargāt valstu kultūras īpašumu pret zādzībām un nelikumīgu izvešanu starptautiskā līmenī. Lai arī Latviju nevarētu uzskatīt par vienu no lielākajām nelikumīgi izvesto kultūras priekšmetu izcelsmes valstīm, vilcināšanās pievienoties starptautiskajiem pamatdokumentiem, nav ieteicama.

Latvijas pievienošanās konvencijām, kas regulē kultūras priekšmetu apriti, ir nozīmīga, jo tā nodrošinātu Latvijas kultūras vērtību aprites aizsardzību krietni plašākās ģeogrāfiskās robežās nekā šobrīd pastāvošais regulējums.

 

Latvijā šobrīd pastāvošais regulējums

Latvijā šobrīd ir spēkā Eiropas Savienības tiesiskais regulējums par mākslas priekšmetu izvešanu un nelikumīgi izvesto mākslas antikvāro priekšmetu atgriešanu – Eiropas Savienības Padomes 2008. gada 18. decembra Regula (EK) Nr. 116/2009 par kultūras priekšmetu izvešanu5 (turpmāk – Regula Nr. 116/2009), Eiropas Parlamenta un Eiropas Savienības Padomes 2014. gada 15. maija Direktīva Nr. 2014/60/ES par no dalībvalsts teritorijas nelikumīgi izvestu kultūras priekšmetu atgriešanu un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 1024/2012 (pārstrādātā redakcija)6 (turpmāk – Direktīva Nr. 2014/60/ES), kā arī vairāki nacionālie tiesību akti, tai skaitā likums "Par kultūras pieminekļu aizsardzību"7 un uz tā deleģējuma pamata izdotie Ministru kabineta noteikumi, tostarp arī 2016.

Šis raksts pieejams “Jurista Vārda” abonentiem

Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.

Esošos abonentus lūdzam autorizēties:

Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!

ABONĒT

Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!

Abonentu ieguvumi:

  • Neierobežota pieeja arhīvam - 24 h/7
  • Vairāk nekā 16 000 rakstu un 1800 autoru
  • Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
  • Personalizētās iespējas - piezīmes, citāti, mapes
3
VĒL PAR ŠO TĒMU
komentāri
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
PIEVIENOT
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
visi numura raksti
Kalvis Torgāns
Skaidrojumi. Viedokļi
Vingrinājums kursam “Tiesnešu tiesības” jeb par likuma burtu un garu
Likumos var būt norma, kas laika gaitā netiek piemērota un neviens nepievērš tai uzmanību, jo netic tās atbilstībai tiesību sistēmai kopumā. Taču ar humoru uztveramajos Mērfija likumos1 atrodama šāda prātula: ja kādu likumu var ...
7 komentāri
Dina Gailīte
Intervija
Vairāk nekā 2000 Latvijas juristu izglītosies Eiropas tiesībās
Šī gada 31. janvārī Tiesu administrācija parakstīja līgumu ar Eiropas Tiesību akadēmiju (Academy of European Law – angļu val., Europäische Rechtsakademie – vācu val., saīsināti – ERA) par Latvijas tiesību sistēmas darbinieku ...
Vija Kalniņa
Juridiskā literatūra
Iznākusi grāmata, kas analizē vēstures ietekmēšanu ar normatīvajiem aktiem
Pagājušā gada beigās izdevniecība Cambridge University Press ir publicējusi grāmatu Law and Memory. Towards Legal Governance of History, kas veltīta vēstures un atmiņas regulēšanai, izmantojot normatīvos aktus. Grāmatas redaktori ir ...
Datu valsts inspekcija
Skaidrojumi. Viedokļi
Datu valsts inspekcijas rekomendācijas novērtējumam par ietekmi uz datu aizsardzību
Datu valsts inspekcija atgādina, ka, sākot ar 2018. gada 25. maiju, tiks piemērota Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/679 par fizisko personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko ...
Edgars Gūte, Jānis Sarāns
Skaidrojumi. Viedokļi
Basketbolisti izvēles krustugunīs: valstsvienība vai profesionālais klubs
Sporta tiesībām ir izteikta sociālekonomiskā un politiskā nozīme,1 un nozares dinamiku atklāj aizvien jauni tiesību problēmjautājumi, kas saistās ar Eiropas Savienības (turpmāk – ES) fundamentālo tiesību normu piemērošanu. Viens ...
3 komentāri
AUTORU KATALOGS