ŽURNĀLS Eiropas telpā

26. Jūnijs 2018 /Nr.26 (1032)

Eiropas Savienības demokrātijas deficīts ir dalībvalstu izvēle
Foto: Boriss Koļesņikovs

2018. gada 8. jūnijā Latvijas tiesību institūta ārvalstu akadēmiķu vieslekciju programmas ietvaros ar vieslekciju "Eiropas Savienība un Eiropas Savienības tiesības: institucionālie un materiāltiesiskie izaicinājumi" viesojās Oksfordas Universitātes profesors Pols Kreigs (Paul Craig), QC FBA. Juristu vidū profesors vislabāk pazīstams kā līdzautors slavenajai Eiropas Savienības tiesību mācību grāmatai EU Law: Text, Cases and Materials, ko zina katrs, kas studējis Eiropas Savienības tiesības.

Latvijas tiesību institūts darbojas jau piecus gadus, un katru gadu tas ir rīkojis pa vienai ārvalstu akadēmiķa vieslekcijai. Savā piecu gadu jubilejā biedrība ir apņēmusies turpmāk katru gadu organizēt divas šādas lekcijas. Profesora P. Kreiga vieslekcija šogad bija otrā biedrības rīkotā vieslekcija.

Lekcijas mērķis bija runāt par demokrātijas deficītu Eiropas Savienībā, kas ir daudz analizēts jautājums juridiskajā literatūrā. Profesors P. Kreigs lekcijā uzsvēra, ka pašreizējā sistēma ir valstu izvēle, ko tās viegli varētu mainīt, ja šāda griba būtu. Bet pēc tam profesors atsevišķi aplūkoja četras ierobežojumu grupas, kas liedz mainīt Eiropas Savienības institucionālo sistēmu un priekšstatus par demokrātiju – politiskos, demokrātiskos, konstitucionālos un materiāltiesiskos ierobežojumus. Vieslekcijai sekoja diskusija gan par lekcijā pārrunātajiem jautājumiem, gan arī par citām Eiropas Savienības aktualitātēm.

Vieslekcijas prezentācijas materiāli, kā arī vieslekcijas un diskusijas ieraksts visiem interesentiem ir pieejams Latvijas tiesību institūta mājaslapā www.lti.lv.1

 

Eiropas Savienības demokrātijas deficīts

Eiropas Savienības demokrātijas deficīta pamatā ir līdzsvara trūkums starp vēlētāju varu un politisko atbildību. Taču tas ir tieši tas, ko valstis vēlas, un šo izvēli valstis ir apstiprinājušas vairākkārt. Ja palūkojas pirms sešdesmit gadiem, Eiropas Savienības pirmsākumos nebija nekādas demokrātijas. Romas līgums asamblejai paredzēja ļoti ierobežotu varu, un tā likumdošanas procesā piedalījās tikai kā konsultante, ja līgumā tas bija paredzēts.

komentāri
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
visi numura raksti
Dina Gailīte
Notikums
Bez demokrātiskas iekārtas un Eiropas Savienības Latvija nevar pastāvēt  
19. un 20. jūnijā Rīgā, Latvijas Universitātes Mazajā aulā, norisinājās Trešais pasaules latviešu juristu kongress. Tas bija viens no IV Pasaules latviešu zinātnieku kongresa pasākumiem. Juristu kongresa vadmotīvs bija "Tiesiska ...
Ilva Mežiņa
Skaidrojumi. Viedokļi
Ortofoto jeb pierādījums, kas zināms tikai retajam
Viens no nozīmīgākajiem jēdzieniem, kurš lietots tiesību zinātnē, ir jēdziens "pierādīšana". Efektīvi pierādījumi par faktiskajiem apstākļiem ir viens no obligātajiem priekšnosacījumiem, lai tiesvedībā tiktu panākts taisnīgs ...
Ieva Fogele
Skaidrojumi. Viedokļi
Krimināllikuma 193. pantā paredzētā noziedzīgā nodarījuma kvalifikācijas problēmjautājumi
Maksāšanas līdzekļu attīstības un izmantošanas rezultātā rodas jauni Krimināllikuma (turpmāk – KL) 193. pantā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanas veidi, un, kā liecina tiesu prakses analīze, aktuālākā no tām ir ...
Informācija
Aicina uz sarunām Cēsu sarunu festivālā "LAMPA"
Ārlietu ministrija
Tiesību prakse
Eiropas Cilvēktiesību tiesa noraida sūdzības divās lietās pret Latviju
Eiropas Cilvēktiesību tiesa (Tiesa) 14. jūnijā pasludināja nolēmumus lietās "Soročinskis pret Latviju" un "Rungainis pret Latviju".
AUTORU KATALOGS