ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

23. Aprīlis 2019 /Nr.16 (1074)

Administratīvā atbildība par publiskajos iepirkumos pieņemtajiem lēmumiem
Dr. iur.
Anatolijs Kriviņš
Daugavpils Universitātes docents 

Ritot diskusijai par Administratīvās atbildības likumu un administratīvo pārkāpumu sastāvu iekļaušanu nozares normatīvajos aktos, ir jāaktualizē jautājums, kas skar valstiski būtisku jomu – publiskos iepirkumus. Process, kura rezultātā tiek pārdalīti ievērojami finanšu resursi, prasa, lai tiktu nodrošināta publisko iepirkumu procesu likumība – tajā skaitā brīvās konkurences principa, vienlīdzības principa, efektivitātes, riska mazināšanas u.c. principu ievērošana.

Viens no svarīgiem publiskā iepirkuma posmiem ir publiskajā iepirkumā iesniegto piedāvājumu pārbaude, kad iepirkuma komisijas locekļiem ir jāizlemj, vai pretendents nav izslēdzams no dalības iepirkumā un vai pretendenta iesniegtais piedāvājums ir atbilstošs visām iepirkuma dokumentos noteiktajām prasībām. Lai sabiedrībā tiktu veicināta uzticamība publisko iepirkumu procesam un publisko iepirkumu procesā iesaistīto iestāžu un atbildīgo personu godprātībai,1 ir svarīgi vienoties par mehānismiem, kas mazinātu nepamatotu un kļūdainu lēmumu skaitu izslēgšanas un noraidīšanas jautājumos, ka arī nodrošinātu pēc iespējas efektīvāku prevenciju.

Risinot šo problēmu, 2013. gadā likumdevējs bija izšķīries par labu administratīvajai sodīšanai – no 2013. gada administratīvā atbildība par publisko iepirkumu un publiskās un privātās partnerības jomas normatīvajos aktos noteikto kandidātu un pretendentu izslēgšanas noteikumu un iepirkuma dokumentos vai koncesijas procedūras dokumentos noteikto prasību kandidātiem un pretendentiem neievērošanu bija paredzēta Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk – LAPK) 166.23 pantā.

LAPK 166.23 panta pirmajā daļā iekļautais izslēgšanas sastāvs paredzēja: "Par publisko iepirkumu un publiskās un privātās partnerības jomas normatīvajos aktos noteikto kandidātu un pretendentu izslēgšanas noteikumu neievērošanu – uzliek naudas sodu no septiņdesmit līdz trīssimt piecdesmit euro". Savukārt LAPK 166.23 panta otrajā daļa iekļautais noraidīšanas sastāvs paredzēja, ka par iepirkuma dokumentos vai koncesijas procedūras dokumentos noteikto kandidātu un pretendentu atlases prasību vai tehnisko specifikāciju prasību neievērošanu piedāvājumu izvērtēšanas laikā – uzliek naudas sodu no septiņdesmit līdz trīssimt piecdesmit eiro2 (turpmāk rakstā – analizējamie sastāvi).

Raksta mērķis ir pievērst uzmanību analizējamo sastāvu tapšanas priekšvēsturei, īpatnībām, prevencijas efektivitātei, kā arī piedāvāt autora redzējumu attiecībā uz analizējamo sastāvu perspektīvām.

 

Analizējamo sastāvu teorētiskie un praktiskie problēmjautājumi

Analizējamais LAPK 166.23 panta regulējums šajā kodeksā tika konceptuāli ieviests ar 2013. gada 25. aprīļa likumu "Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā",3 tāpēc par būtisku avotu normas ratio legis noskaidrošanai ir uzskatāms likumprojekta "Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā" sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojums (anotācija)4 (turpmāk – Anotācija).

No Anotācijas izriet, ka administratīvā atbildība saskaņā ar LAPK 166.23 pantu bija iecerēta kā atbildība par materiālu pārkāpuma sastāvu. Minētais izgaismo vairākus teorētiskus un praktiskus problēmjautājumus administratīvās atbildības piemērošanā.

Analizējamajos sastāvos vienīgi fakta konstatācija par administratīvā pārkāpuma protokola esamības faktu, tajā iekļauto ziņu un norādes uz pārkāpuma kvalifikāciju atreferēšana nav un nevar būt pamats personas atzīšanai par vainīgu administratīvā pārkāpuma izdarīšanā un soda noteikšanai. Administratīvā pārkāpuma protokolam un sākotnējam lēmumam, ar kuru persona tiek saukta pie administratīvās atbildības, ir jāsatur skaidrs un nepārprotams personas pieļautā pārkāpuma apraksts un juridiskā kvalifikācija.5 Izskatot administratīvā pārkāpuma lietas, nolēmumā jākonstatē arī pie administratīvās atbildības saucamās personas attieksme pret protokolā aprakstīto pārkāpumu, jāatreferē šīs personas paskaidrojumi, jānorāda pierādījumi, kuri pārkāpumu apstiprina, jāvērtē pie administratīvās atbildības sauktās personas izvirzītās versijas utt.

VĒL PAR ŠO TĒMU
komentāri
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
visi numura raksti
Dace Spaliņa
Skaidrojumi. Viedokļi
Nepilsoņu bērnu tiesības uz pilsonību
Nepilsonība ir Latvijas sabiedrībā aktuāls jautājums, neraugoties uz to, ka statuss "nepilsonis" tika radīts kā pagaidu statuss, lai regulētu situāciju pārejas periodā, kas izveidojās pēc Padomju Sociālistisko Republiku Savienības ...
2 komentāri
Sannija Matule
Informācija
Bez stipra advokātu korpusa nebūs stipras tiesu varas  
Pirms pāris nedēļām, 12. aprīlī, aizvadīta Latvijas Zvērinātu advokātu kolēģijas gadskārtējā kopsapulce, kas šoreiz negaidītus pārsteigumus nesagādāja, taču tīši vai netīši, bet viesu uzrunās īpaši dominēja vienojošs ...
1 komentāri
Jānis Loze, Kristaps Loze
Skaidrojumi. Viedokļi
Mazākumakcionāra tiesības celt prasību pret sabiedrības valdes un padomes locekļiem: novērojumi no prakses
Komerclikums1 paredz tiesības gan sabiedrības ar ierobežotu atbildību, gan akciju sabiedrības mazākumakcionāram2 pieprasīt celt tiesā prasību pret konkrētās sabiedrības valdes un/vai padomes locekļiem, lai atgūtu zaudējumus, ko ...
Jānis Rozenbergs
Informācija
Latvijas Zvērinātu advokātu kolēģijas aktualitātes
Lauris Liepa
Informācija
Disciplinārlietu komisijas atskaite advokātu kolēģijas kopsapulcei par darbu 2018. gadā
AUTORU KATALOGS