ŽURNĀLS Atsaucoties uz publicēto

Domāju, ka par Senāta 30.maija spriedumu lietā Nr.SKC-104/2019 (C30524615) vēl daudz šķēpu tiks lauzti. Lai piemērotu Komerclikuma 406. pantu, Senātam vispirms ir jāveic Komerclikuma 388. panta interpretācija, iespējams, ir jāvērtē un jāpamato, vai ir konstatējams likuma robs un vai uz komercdarījumiem attiecināmo regulējumu ir pamats attiecināt arī uz saistībām, kas radušās uz likuma pamata. Šādas izvērstas analīzes spriedumā lietā Nr. SKC-104/2019 nav. Spriedums acīmredzami pārsniedz likuma vārdiskā teksta robežas, šajā gadījumā ir pamats runāt par tiesnešu tiesībām – jauna regulējuma radīšanu, kas ir pieļaujams tikai tad, ja tas tiek atbilstoši pamatots. Tomēr šis spriedums, gluži pretēji, vispār nesatur tiesību normu interpretāciju vai analīzi un ir pamatots tikai ar Tieslietu ministrijas interneta mājas lapā publicētu viedokli un vienu selektīvi izvēlētu rakstu “Jurista Vārdā”, kļūdaini kvalificējot to kā tiesību doktrīnu, jo tikai zinātniskās izpētes metodēm atbilstošas publikācijas var dot nozīmīgu ieguldījumu tiesību piemērošanas praksē, skat. I.Bičkovičs, K. Strada-Rozenberga, LU 2014. (turklāt ignorējot atbildes rakstus, kuros pausts klaji atšķirīgs viedoklis),kā arī judikatūru šajā jautājumā
SKC-40/2016 – Senatori Garda, Bisters un Zāģere:
"Konkrētajā gadījumā starp pusēm pastāv zemes piespiedu nomas tiesiskās attiecības. Tas nozīmē, ka nomas attiecībām ir piespiedu raksturs, jo tās pastāv neatkarīgi no zemes īpašnieka gribas, proti, zemes īpašnieka tiesības brīvi rīkoties ar savu īpašumu ierobežo speciālās tiesību normas.

Tādējādi uz likuma pamata pastāvošas nomas tiesiskās attiecības nevar kvalificēt kā komercdarījumu. Faktiski šādā situācijā atlīdzība nomas maksas veidā pēc juridiskās dabas pielīdzināma maksājumam par zemes īpašuma tiesību aprobežojumu."

SKC-198/2016 – Senatori Keišs, Jonikāns un Vītola:
Aplūkojamā gadījumā starp pusēm pastāvošajām zemes nomas tiesiskajām attiecībām ir piespiedu raksturs, jo tās pastāv neatkarīgi no viņu gribas.

Tādējādi uz likuma pamata pastāvošās zemes nomas tiesiskās attiecības [..] nevar kvalificēt kā darījumu un tām, pretēji apelācijas instances tiesas spriedumā apgalvotajam, nav konstatējamas komercdarījuma pazīmes.

SKC-349/2016 – Senatori Pētersone, Čerņavska un Maksimovs:
Civillikuma 1404.pants noteic, ka katrā tiesiskā darījumā jāņem vērā dalībnieki, priekšmets, gribas izteikums, sastāvdaļas un forma, un arī Civillikuma 1427.pants paredz, ka pie tiesiska darījuma būtības pieder tā taisītāja gribas izteikums, bet divpusējā [..] darījumā vajadzīga [abu] tā dalībnieku saskanīgs gribas izteikums. Tātad tiesiska darījuma obligāta pazīme ir tās dalībnieku gribas izteikums. Arī tiesību doktrīnā atzīts, ka darījums nevar notikt bez tā dalībnieku gribas vai pretēji gribai (sk. Latvijas Republikas Civillikuma komentāri: Ceturtā daļa., 37.lpp.). Tāpat jāievēro Civillikuma 1533.pants.
Tādējādi uz likuma pamata pastāvošas zemes (piespiedu) nomas tiesiskās attiecības nevar kvalificēt kā darījumu.

Nu atzīsti, Šlitke, ka pakāsi lietu. Nē, vēl jātaisnojas, ka nav viennozīmīgi utt. Visiem viss ir skaidrs, izņemot tevi...

Aigaram Melderim perfekts komentārs! Šo vajadzētu zelta burtiem uzrakstīt katra advokāta birojā un arī advokātu padomē.

JV galvenā redaktora vietniece Sannija Matules kundze redakcijas vārdā vakar, 17.06.2019, lūdza un aicināja šo komentāru sadaļu nepārvērst par tirgus laukumu, paužot redakcijas vēlmi, lai diskusijas ved pie risinājuma, nevis savstarpējo attiecību kārtošanas: "kādreiz jau var, taču citiem tas nudien kļūst apnicīgi, jo pēdējos mēnešos tā kļuvusi gandrīz vai par sērgu". Pievienojos šim aicinājumam un to atbalstu - vairs neatbildēšu ne uz vienu jautājumu, kam nebūs publiska labuma jeb pienesuma tiesību zinātnei un juridiskajai metodei, tāpat kā uz klajām provokācijām.

Šlitke, tu papriekš paskaties, kurš te to tirgus laukumu veido. Sāc ar saviem komentāriem. Tu neatbildi uz Strupiša pilnīgi loģisko jautājumu, un sāc dzīt tirgus bābas demagoģiju par to, ka Snipei nebija interese lietas iznākumos. Bet vai tad Snipe nestrādā kopā ar tevi, secīgi, tavās interesēs? Tu tiešām domā, ka visi ir stulbi?... Turklāt 2/3 tavu komentāru ir ad hominem vai strawman demagoģija. Ja netici, paskaiti...

Sannijas Matules rakstītajā nebija nekas teikts par to, ka tikai Šlitke drīkst dzīt demagoģiju un gānīties. Tas attiecas uz visiem. Tātad atgriežamies pie Strupiša jautājuma. Un atbilde ir... ???

Paldies par komentāru!
Pirmkārt, pērn plānotā raksta par PVN autore bija kolēģe Arta Snipe. Pievienojos viņai vien kā kā PVN praktiķis. Daru zināmu, ka papildus jurista kvalifikācijai man ir arī ekonomikas maģistra diploms un ievērojama pieredze PVN jomā. Līdz 2005. gadam vadīju vai uzraudzīju paša dibinātos uzņēmumus (AS “Rīgas zīmogu fabrika”, AS “Reklāmdruka”, AS "RA Sandress" u.c.), kā arī privatizētos vai citādi iegūtos uzņēmumus (PAS "Paraugtipogrāfija", SIA "Liepājas tipogrāfija" u.c.), kas visi bija PVN maksātāji, un kuru kopējais apgrozījums pārsniedza 4 miljonus latu ar gandrīz 400 darba vietām. Tāpēc atteikt sniegt informāciju kolēģei Artai Snipei, kurai nav nekāda personiska interese PVN sakarā, manuprāt, vispār nebija nekāda tiesiska pamata. Tāpat arī kā rakstīt par viņu sūdzību LZAP šajā un viņas biroja nosaukuma sakarā.
Otrkārt, arī man pašam nav nekāda personiska mantiska interese PVN sakarā. Ir tiesiskā interese, kas izriet no Satversmes 1. un 90. panta – tiesības zināt savas tiesības un tiesiski paļauties, ka no kompetentas iestādes (VID) saņemtā uzziņa par tiesībām pasargās klientu un mani pašu gan no iespējamiem zaudējumiem, gan no atbildības, tostarp, administratīvās atbildības (piem., PTAC 2017. gada lēmumi) un kriminālatbildības par nodokļu nepareizu aprēķināšanu. Tiesiskā paļāvība ļaus pieņemt lēmumus, zinot tiesību normu saturu, tostarp, izvēloties uzņēmējdarbības formu un veidu.
Nav pieļaujams, ka šobrīd savstarpēji konkurē trīs PVN normu interpretācijas varianti zemes piespiedu nomas gadījumos – (1) nomas maksa papildus apliekama ar PVN, (2) nomas maksa jānosaka tā, lai, apliekot to ar PVN, summā maksājums nesanāktu lielāks kā likumā noteiktā nomas maksa, (3) nomas maksa ar PVN nav apliekama vispār. Daru zināmu, ka mans pirmais uzņēmums 1993. gadā izputēja tieši šī iemesla dēļ – Nodokļu inspekcija uzlika sodu par PVN it kā iekļaušanu (zīmogu un veidlapu) cenā. Nodokļu administrācijas lēmums, no šodienas skatu punkta skatoties, bija aplams, taču 1993. gadā ne pašiem, ne arī nodokļu inspekcijai nebija pietiekamu zināšanu un tik lielas pieredzes.
Atgādinu, ka jau 2008. gadā bijām vērsušies ar konstitucionālo sūdzību Satversmes tiesā, apstrīdot vārdu “noma” – galvenokārt NĪN un PVN sakarā (lieta Nr. 2008-34-01). Tātad jau toreiz aicinājām rast iespēju neaplikt zemes piespiedu nomu ar PVN. Šo pašu pozīciju uzturējām Satversmes tiesā pērn arī lietā 2017-17-01. Ne man pašam, ne arī maniem klientiem nav nekādas personiskas mantiskas intereses PVN sakarā – tas ir nodoklis, kas no gala patērētāja ir jāiekasē par labu valsts budžetam, turklāt, budžetā bieži vien ir jāiemaksā pirms maksājums ir saņemts no pakalpojumu saņēmēja. Tieši tāpēc mani klienti, lai pievērstu tiesnešu uzmanību šim apstāklim, savulaik nodibināja biedrību “Valstij nodokļus nevajag?”.

Vēršu uzmanību, ka reģistrēšanās PVN reģistrā komersantiem, kuri neveic aktīvu saimniecisku darbību, ir visai brīvprātīga. Jau pirms sprieduma lietā SKC-42/2019 pasludināšanas esam aicinājuši atbildīgās institūcijas pārbaudīt PVN direktīvas transponēšanas pareizību nekustamā īpašuma pasīvās nomas sakarā. Tai pat laikā visi mani klienti veic uzņēmumu pārveidošanu, atsakoties no PVN maksātāja statusa. Ja valstij PVN no piespiedu nomas nav vajadzīgs un, valsts, iespējams, to ir noteikusi, aplami transponējot direktīvu, gan man, gan maniem klientiem ilgtermiņā finansiāli un ekonomiski izdevīgāk ir nebūt PVN maksātājiem.
Rezumējot: attiecībā uz PVN man nav savas biznesa intereses lietas Nr. SKC-5/2018 un citu ar to saistīto vai tai analoģisko lietu iznākumos. Attiecibā uz pārējiem sprieduma šajā lietā aspektiem (piem., nomājamā platība, pazudušais pirms tam pieņemtais prasības pieteikuma grozījums un tam un lietas materiāliem pievienotie pierādījumi) arī man ir netieši nodarīts ievērojams personisks zaudējums, taču tas nebija pat pieminēts informācijas pieprasījumā, kas šo konflikta ķēdi ir aizsācis.
Visbeidzot, pievienojos Matules kundzes 17.06.2019. komentāram pie cita raksta, ka komentāri nav paredzēti personisko attiecību skaidrošanai, bet gan zinātniskajai diskusijai, lai raksti JV patiesi būtu tiesību doktrīnas avoti. Taču citu platformu, ja neskaita tiesvedības, šobrīd faktiski vairs nav.