ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

20. Augusts 2019 /Nr.33 (1091)

Par likumdevēja problēmām līdzsvarot zemes un daudzdzīvokļu māju īpašnieku tiesības
6 komentāri
Mg. iur.
Jānis Zeltiņš
SIA "Jelgavas nekustamā īpašuma pārvalde" administratīvais direktors 
Mg. oec., Bac. iur.
Jana Samuša
Sabiedrības ar ierobežotu atbildību "ORDO Property Management" valdes priekšsēdētāja 

Saeimai līdz 2019. gada 1. maijam bija jāatrisina jautājums par zemes nomas maksas apmēra noteikšanu piespiedu dalītā īpašuma gadījumā, taču tas vēl joprojām nav izdarīts. Autoru ieskatā, regulējuma neesamība rada būtisku apdraudējumu piespiedu nomas tiesisko attiecību dalībnieku tiesībām un likumiskajām interesēm.

Latvijas Republikas Satversmes tiesa 2018. gada 12. aprīlī1 pasludināja nolēmumu lietā par normām, kas no 2018. gada 1. janvāra samazina piespiedu nomas maksas apmēru.

Normas, kas nosaka kārtību, kādā samazināms piespiedu nomas maksas apmērs, ar Satversmes tiesas 2018. gada 12. aprīļa spriedumu atzītas par spēkā neesošām no 2019. gada 1. maija.

Satversmes tiesa, izskatot ierosinātās lietas, atzīst: ja tā lemtu, ka apstrīdētās normas atzīstamas par spēkā neesošām no to pieņemšanas vai kāda cita brīža pagātnē, tad normatīvajos aktos vispār nebūtu noteikts piespiedu nomas maksas apmērs. Šāds nolēmums radītu būtisku apdraudējumu piespiedu nomas tiesisko attiecību dalībnieku tiesībām un likumiskajām interesēm, nevis nodrošinātu sociālajā realitātē tiesisko stabilitāti, skaidrību un mieru.

Ievērojot to, ka no 2019. gada 1. maija nav noteikts nomas maksas maksimums, kādu ir tiesīgs prasīt zemes īpašnieks, kā arī nav noteikts zemes nomas maksas minimums, ko dzīvojamās mājas īpašnieks ir tiesīgs prasīt no zemes īpašnieka, tas jānosaka, pusēm rakstveidā vienojoties.

komentāri (6)
6 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Normunds Šlitke
4. Septembris 2019 / 16:42
0
ATBILDĒT
Dažkārt nonāku pie atziņas, ka 30 gadu laikā esam veiksmīgi tikuši prom no PSRS (lasi - Krievijas), taču padomju Krievija no mums, proti, mūsu zemapziņas ārā tikusi nav (pārfrāzējot: "Anniņa tika ārā no laukiem, bet lauki no Anniņas nē..."). Ar tādām pašām sekmēm un pārliecību kā autori varu postulēt, ka, piemēram, pašvaldību kapitālsabiedrību administratīvo direktoru alga nedrīkstētu pārsniegt 50% no skolotāja algas.
Neredzu nekādus ekonomiskos aprēķinus šādai nomas maksai! Autoru tēze "ievērojot to, ka no 2019. gada 1. maija nav noteikts nomas maksas maksimums, kādu ir tiesīgs prasīt (?) zemes īpašnieks, kā arī nav noteikts zemes nomas maksas minimums, ko dzīvojamās mājas īpašnieks ir tiesīgs prasīt (?) no zemes īpašnieka, tas jānosaka, pusēm rakstveidā vienojoties" ir tik pat ačgārna kā tēze "iepriekš tiesību normas paredzēja, ka, rakstveidā nevienojoties, zemes nomas maksa nosakāma 6 % gadā no zemes kadastrālās vērtības. Tādējādi šobrīd, zemes īpašniekam nevienojoties ar dzīvokļa īpašnieku, būs jāpierāda, ka viņam ir tiesības saņemt konkrētu nomas maksu. Tā kā puses īsteno savas procesuālās tiesības sacīkstes formā, tiesai būs jāizvērtē iesniegtie pierādījumi un jānosaka zemesgabala nomas maksa."
Neizpratni raisa arī autoru tēze: "tā kā no 2019. gada 1. maija nav noteikts nomas maksas maksimums, kādu ir tiesīgs prasīt (sic) zemes īpašnieks, autori uzskata, ka tas nosakāms atkarībā no īpašuma tiesību iegūšanas pamata. Līdz ar to kompensācijas maksa nosakāma 3–4 % apmērā gadā no zemes kadastrālās vērtības."
Satversmes tiesa jau vairākkārt ir izteikusies par nomas maksas apmēru, tostarp, ka pat 5% no kadastrālās vērtības nepilda taisnīgas atlīdzības funkciju. Satversmes tiesas likuma 32. pants uzliek ne tikai tiesām, bet arī raksta autoriem, pienākumu izturēties pret šiem spriedumiem (tostarp, spriedumu lietā Nr. 2008-36-01) ar pienācīgu cieņu, kā pret likumu.
Seskis
21. Augusts 2019 / 14:35
1
ATBILDĒT
Ja likumdevējs ilgstoši, vairāku gadu desmitu griezumā nevar ārējo normatīvo aktu jaunrades ceļā atrisināt problēmas, kas saistītas ar privatizāciju, denacionalizāciju, dalīto zemes īpašumu, iespējams, atbilstošākais risinājums ir nelieli grozījumi Satversmē, kuru rezultātā Saeima publiskā iepirkuma ietvaros likumu radīšanas tiesības attiecīgajās nozarēs deleģēs privātpersonām, kas spēs rast sabiedrībai pieņemamu risinājumu.
Jautājums Dreikas kungam "no tautas"
21. Augusts 2019 / 11:34
0
ATBILDĒT
Cilvēks (pensionārs, 2.grupas invalīds) dzīvo mājā, zem kuras zeme pieder valstij. Zeme savulaik netika privatizēta, jo nebija naudas (uzmērīšanai, juridiskajai palīdzībai, dokumentu noformēšanai) utt. Tā nu valsts zemi pārrakstīja uz sava vārda (Valsts nekustamo īpašumu personā).

Līdz brīdim, kad zeme nebija nostiprināta uz "Valsts nekustamajiem īpašumiem", Rīgas pilsētas pašvaldība piestādīja cilvēkam rēķinus par nekustamā īpašuma nodokli 1 % apmērā no kadastrālās vērtības (t.i. zemes nodokļa atlaide cilvēkam, kurš deklarējies sev piederošajā vienīgajā nekustamajā īpašumā). Taču, pēc tam, kad Valsts nekustamie īpašumi nostiprināja zemi uz sava vārda,nodoklis pieauga no 1 % līdz 1,5 %. Minēto nodokli kopā ar nomas maksu cilvēks pamatojoties uz nomas līgumu nu jau Maksā Valsts nekustamajiem īpašumiem. Kā arī papildus tam visam tiek pieskaitīts PVN 21 %.

Mani jautājumi:

1) vai Jūs uzskatāt ka ir taisīgi, ka cilvēkam kurš dalītā īpašuma rezultātā nomā zemi no valsts ir jāmaksā lielāks nekustamā īpašuma nodoklis nekā zemes īpašniekam? Varbūt nekustamā īpašuma nodokļa atlaides būtu iespējams paredzēt arī cilvēkiem, kuri maksā zemes nodokli piespiedu nomas rezultātā, proti nomājot zemi no valsts?

2) Vai piespiedu nomu, ko daži tiesību zinātnieki ir nodēvējuši par anormālu tiesību institūtu, būtu pamatoti uzskatīt par tādu darījumu, kas apliekams ar PVN. Respektīvi, ja piespiedu nomas rezultātā cilvēks jau tā maksā valstij "klaušas", vai ir pareizi šīs "klaušas" aplikt vēl ar citām klaušām? Vai piespiedu noma starp valsti un privātpersonu ir ekonomiskā aktivitāte, kura rada pievienoto vērtību?


Jau iepriekš pateicos. ja atradīsiet laiku atbildēt uz šiem jautājumiem.
Toms Dreika > Jautājums Dreikas kungam "no tautas"
27. Augusts 2019 / 18:07
0
ATBILDĒT
Šie jautājumi ir apskatīti jau minētā likumprojekta anotācijas attiecīgajos punktos par nomas maksas atšķirībām, NĪN un PVN piemērošanu. Anotācija ir pieejama šeit: http://tap.mk.gov.lv/lv/mk/tap/?pid=40474223
Toms Dreika
20. Augusts 2019 / 19:42
3
ATBILDĒT
Tēze, ka stāvoklis, kurā normatīvajos aktos nav noteikts nomas maksas apmērs radītu būtisku apdraudējumu dalītā īpašumā esošu personu tiesībām un likumiskajām interesēm, ir jauna 2018. gada ST spriedumā. Tad arī jāsāk skatīties, ka no 206 000 būvju, kuras atrodas dalītā īpašumā, daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas ir tikai ap 11 400. Tomēr virkne no pārējām gandrīz 195 000 patstāvīgo būvju ir situācijā, kur regulējuma par nomas maksu nav un nav bijis visus šo gadus. Turpinot grozīt tikai tās tiesību normas, kuras regulē daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas, sanāktu apzināti turpināt tādu stāvokli, kas jau šobrīd ST vērtējumā rada būtisku apdraudējumu.

Bez minētā, ja mēs nonākam pie nomas maksas, kas ir taisnīga, vai nebūtu jābūt tā, ka visi tad tādu arī maksā? Šeit tad ir divas problēmas:
- regulējuma attiecināmība uz jau noslēgtiem līgumiem un spēkā esošiem tiesas spriedumiem;
- regulējuma attiecināmība uz citiem dalītā īpašuma gadījumiem ( ap 33 400 viendzīvokļa mājas un 161 700 nedzīvojamās būves).
Piemēram, kādēļ tās ēkas īpašniekiem, kuru nomas attiecības nosaka spriedums (piemēram, 2014. gada ar likmi 6% +NĪN+PVN), jāturpina dzīvot pēc sprieduma, kamēr tie, kas slēdz terminētus līgumus vai vispār vēl nav vienojušies, varēs dzīvot pēc jaunā regulējuma, kas būtu taisnīgs? Šādu situāciju izraisa tas, ka likumdevējs vnm. ir grozījis tikai otro teikumu, kas paredz priekšrakstus tiesai par to, kas ir jānosaka, ja puses nevienojas.
Par citiem dalītā īpašuma gadījumiem dažādos normatīvajos aktos ir ļoti plašas variācijas attiecībā uz nomas maksu - tas zirneklis ir diezgan liels.

Ja mēģina sistēmiski ar vienotu pieeju skatīties uz dalīto īpašumu, tiesisko stāvokli tajā un iespējamiem risinājumiem, vārdi ātri, vienkārši un pareizi nebūs atbilstoši situācijai.

Ja autorus interesē, šī brīža ieceres ir ietvertas likumprojektā "Grozījums likumā "Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937.gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību"", kas šī gada 13. jūnijā ir izsludināts valsts sekretāru sanāksmē. Pieejams: http://tap.mk.gov.lv/lv/mk/tap/?pid=40474223
Toms Dreika
20. Augusts 2019 / 19:40
0
ATBILDĒT
Tēze, ka stāvoklis, kurā normatīvajos aktos nav noteikts nomas maksas apmērs radītu būtisku apdraudējumu dalītā īpašumā esošu personu tiesībām un likumiskajām interesēm, ir jauna 2018. gada ST spriedumā. Tad arī jāsāk skatīties, ka no 206 000 būvju, kuras atrodas dalītā īpašumā, daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas ir tikai ap 11 400. Tomēr virkne no pārējām gandrīz 195 000 patstāvīgo būvju ir situācijā, kur regulējuma par nomas maksu nav un nav bijis visus šo gadus. Turpinot grozīt tikai tās tiesību normas, kuras regulē daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas, sanāktu apzināti turpināt tādu stāvokli, kas jau šobrīd ST vērtējumā rada būtisku apdraudējumu.

Bez minētā, ja mēs nonākam pie nomas maksas, kas ir taisnīga, vai nebūtu jābūt tā, ka visi tad tādu arī maksā? Šeit tad ir divas problēmas:
- regulējuma attiecināmība uz jau noslēgtiem līgumiem un spēkā esošiem tiesas spriedumiem;
- regulējuma attiecināmība uz citiem dalītā īpašuma gadījumiem ( ap 33 400 viendzīvokļa mājas un 161 700 nedzīvojamās būves).
Piemēram, kādēļ tās ēkas īpašniekiem, kuru nomas attiecības nosaka spriedums (piemēram, 2014. gada ar likmi 6% +NĪN+PVN), jāturpina dzīvot pēc sprieduma, kamēr tie, kas slēdz terminētus līgumus vai vispār vēl nav vienojušies, varēs dzīvot pēc jaunā regulējuma, kas būtu taisnīgs? Šādu situāciju izraisa tas, ka likumdevējs vnm. ir grozījis tikai otro teikumu, kas paredz priekšrakstus tiesai par to, kas ir jānosaka, ja puses nevienojas.
Par citiem dalītā īpašuma gadījumiem dažādos normatīvajos aktos ir ļoti plašas variācijas attiecībā uz nomas maksu - tas zirneklis ir diezgan liels.

Ja mēģina sistēmiski ar vienotu pieeju skatīties uz dalīto īpašumu, tiesisko stāvokli tajā un iespējamiem risinājumiem, vārdi ātri, vienkārši un pareizi nebūs atbilstoši situācijai.

Ja autorus interesē, šī brīža ieceres ir ietvertas likumprojektā "Grozījums likumā "Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937.gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību"", kas šī gada 13. jūnijā ir izsludināts valsts sekretāru sanāksmē. Pieejams: http://tap.mk.gov.lv/lv/mk/tap/?pid=40474223
visi numura raksti
Valentija Liholaja
Skaidrojumi. Viedokļi
Noziedzīgu nodarījumu kvalifikācija un tiesības uz taisnīgu tiesu
ANO Vispārējās cilvēktiesību deklarācijas1 10. pants noteic, ka katram cilvēkam viņa tiesību un pienākumu noskaidrošanai, kā arī lai noteiktu viņam izvirzītās apsūdzības pamatotību, ir tiesības sakarā ar visu personu ...
1 komentāri
Alise Reide
Skaidrojumi. Viedokļi
Testatora patiesā griba un tās noskaidrošana
1 komentāri
Tiesību politika
Piedāvā likumu, ar ko atbrīvos no parādsaistībām 2000–5000 eiro apmērā
Valsts sekretāru sanāksmē (VSS) 15. augustā tika izsludināts Tieslietu ministrijas izstrādātais likumprojekts "Fiziskās personas atbrīvošanas no parādsaistībām likums". Pēc izsludināšanas VSS ministrija apkopos citu institūciju ...
4 komentāri
Leonards Pāvils
Redaktora sleja
ANO Drošības padome kā garants mieram pasaulē
2 komentāri
Juridiskā darba tirgus
Darba devējs: Daugavpils pilsētas dome
AUTORU KATALOGS