ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

10. Decembris 2019 /Nr.49 (1107)

Tiesnešu apspriedes noslēpums
12 komentāri
Dr. iur.
Jānis Neimanis
Satversmes tiesas tiesnesis 

Augstākās tiesas Senāta Krimināllietu departaments 2019. gada 20. jūnija spriedumā lietā Nr. SKK-125/2019 atzina, ka par tiesas apspriedes noslēpuma pārkāpumu atzīstams gadījums, kad saīsinātā nolēmuma noraksts tiek izsniegts tūlīt pēc saīsinātā sprieduma pasludināšanas un to izgatavojusi persona, kas nav tiesas sastāvā.1 Raksts tiek veltīts šā nolēmuma kritikai.

1. Apspriede lietas izspriešanā

Saskaņā ar Latvijas Republikas Satversmes 82. pantu tiesu Latvijā spriež rajona (pilsētas) tiesas, apgabaltiesas un Augstākā tiesa, bet kara vai izņēmuma stāvokļa gadījumā – arī kara tiesas. Tiesa spriež tiesu, ievērojot principu ne eat iudex ex officio, t.i., tiesa pati neuzsāk un neizspriež lietu, bet tiesas spriešanas pamatā ir attiecīgs pieteikums, prasības pieteikums vai apsūdzība.

Ja vien pastāv visi priekšnoteikumi tiesvedības procesuālai pieļaujamībai un nav tiesisku šķēršļu tiesvedībai, tiesai ir pienākums izlemt pieteikumu, prasības pieteikumu vai apsūdzību un izspriest lietu. Tiesai jāizspriež pieteikums pilnīgi. No visaptverošas tiesību aizsardzības garantijas izriet, ka tiesā iesniegts un pieņemts prasījums vai celta apsūdzība nedrīkst palikt neizspriesta.

Lietas izspriešanai noturama tiesnešu apspriede.

Apspriede ir veids, kādā tiesas sastāvā ietilpstošie tiesneši iztirzā visus nolēmuma taisīšanai būtiskos aspektus, izsaka argumentus, diskutē, apmainās savām domām tik ilgi, līdz lēmuma pieņemšanai nekas jauns un būtisks no tiesnešu puses vairs netiek izvirzīts, tiesneši ir gatavi pieņemt lēmumu lietā un atliek vienīgi balsot par nolēmumu.

Šis raksts pieejams “Jurista Vārda” abonentiem

Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.

Esošos abonentus lūdzam autorizēties:

Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!

ABONĒT

Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!

Abonentu ieguvumi:

  • Neierobežota pieeja arhīvam - 24 h/7
  • Vairāk nekā 16 000 rakstu un 1800 autoru
  • Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
  • Personalizētās iespējas - piezīmes, citāti, mapes
179
VĒL PAR ŠO TĒMU
— likumi.lv —
Kriminālprocesa likums  
— likumi.lv —
Civilprocesa likums  
komentāri (12)
12 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
PIEVIENOT
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Normunds Šlitke
12. Decembris 2019 / 12:34
7
ATBILDĒT
Senāts, tostarp, Disciplinārtiesa (DT-3/2015) ir vairakkārt norādījuši, ka tiesa nosakot apspriedes termiņu krimināllietā ar to sev vienlaikus "sasien rokas": “[..] apsvērumi, ka apspriede faktiski var beigties ātrāk, kā paziņotais sprieduma pasludināšanas datums, šajā gadījumā nav ņemami vērā, jo šāds apstāklis nav objektīvi pārbaudāms. Ja likumdevējs ir izšķīries noteikt ierobežojumus tiesas darbībām apspriedes laikā, tad, kā tas norādīts minētajos Augstākās tiesas lēmumos, lietas dalībnieks var paļauties uz šo normu ievērošanu atbilstoši pašas tiesas noteiktajam un tādējādi uz lietas izskatīšanu objektīvā tiesā un procesuālo pilnvaru līdzvērtību. Pretējā gadījumā lietas dalībnieka paļāvība var tikt apdraudēta, savukārt kontrole pār to – ierobežota vai neiespējama.”
Lielāko daļu lietu tiesnesis skata vienpersoniski. Tātad arī apspriežu istabā jeb apspriedē tiesnesis ir viens pats. Visnotaļ atbalstu viedokli, ka pabeidzot apspriedi ātrāk kā paredzēts, tiesnesim būtu jādod tiesības pievērsties citiem darbiem. Ir diezgan muļķīgi kļūdīties prognozēs - nosakot apspriedes laiku par mazu, tiesa nonāks neapskaužamā situācijā. Nosakot par garu, tiesnesis vai pat viss tiesas sastāvs būs spiests pavadīt atlikušo laiku dīkstāvē. Tikai šobrīd tam nav atbilstoša mehānisma likumā, jo nav iespējams lietas dalībniekiem paziņot, ka apspriede ir noslēgusies ar atceļamu vai neatceļamu balsojumu.
Līdz šim tiesu praksē tika skatīti vien gadījumi, kuros tiesa "aizgāja apspriedē" uz vairākām dienām, visu instanču tiesām visos gadījumos atzīstot, ka starplaikā apspriedes dalībnieki nav tiesīgi taisīt nolēmumus citās lietās vai darīt jebko citu, kas nav saistīts ar atpūtu (skat. DT-3/2015). Šī lieta atšķiras tikai ar to, ka apspriede tika noteikta uz ~20 minūtēm, nevis, piemēram, 7 dienām. Tāpēc Senāta spriedums ir viennozīmīgi pareizs - apspriedes ilgumam nav nozīmes, jo šobrīd nav tiesiska mehānisma kā paziņot lietas dalībniekiem par to, ka apspriede ir beigusies ar "balsojumu" (vai kā tā tiek atsākta, jo tiesnesis ir pārdomājis).
Uzskatu, ka tiesnesim (tiesas sastāvam) būtu jādod tiesības pieņemt atsevišķu procesuālo lēmumu par apspriedes pabeigšanu, tā atgūstot tiesības darīt citus darbus. Tai pat laikā kategoriski iebilstu viedoklim, ka tiesa pēc šāda balsojuma var pārdomāt un savu "balsojumu" atcelt. Te gan būtu jāpadomā par tehniskajiem līdzekļiem, ar kādiem nolēmuma rezolutīvā daļa tiek fiksēta, kas atrisinātu jautājumu par tiesas lēmuma nemainīgumu pat gadījumos, ja pēc tam (līdz nolēmuma pasludināšanai) mainās tiesas sastāvs (vai tiesnesis cilvēcīgi pārdomā, ienākot tiesas zālē un ieraugot uz pasludināšanu atnākušas personas un viņu attieksmi - ir apnicis "raudināt" uz sprieduma pasludināšanu atnākušos klientus).
Dace Milberga > Normunds Šlitke
12. Decembris 2019 / 14:32
4
ATBILDĒT
Par šo "Uzskatu, ka tiesnesim (tiesas sastāvam) būtu jādod tiesības pieņemt atsevišķu procesuālo lēmumu par apspriedes pabeigšanu, tā atgūstot tiesības darīt citus darbus." sliecos Jums piekrist, vien varbūt tas varētu būt nevis procesuāls lēmums, bet gan tiesas apspriedes protokols, kurā vismaz tiktu fiksets apspriedes uzsākšanas un beigu laiks, neatklājot saturu, kas pašsaprotami rezultējas sprieduma tekstā. Jo nudien nav skaidri pārbaudāms, kad tad apspriede ir beigusies, un tieši tas ļauj rasties kā šaubām, tā liekām diskusijām.
vai dažam nav jau laiks iet paskatīt, vai > Normunds Šlitke
12. Decembris 2019 / 13:52
4
ATBILDĒT
nav nopērkams kārtējais zemesgabals zem daudzdzīvokļu mājas?
Seskis
12. Decembris 2019 / 11:28
3
ATBILDĒT
Tiesas apspriedes noslēpums ir absolūts. Tas nozīmē, ka piemērojama kārtība, kādā tiek ievēlēts pāvests. Proti, tiesas apspriede notiek slēgtās telpās, ja tiesneši vienojas, tad apspriežu telpā sadedzina atsevišķo domu uzmetumus, un skurstenī parādās balti dūmi, kas apliecina, ka pieņemts tiesas nolēmums. Ja tiesneši nevienojas, tad skurstenī parādās melni dūmi. Ja tiesa ilgstoši nevar vienoties, un tas kavē lietas izskatīšanu saprātīgos termiņos, tiesneša palīgs klusītēm paver apspriežu telpas durvis un iemet telpā nazi. Dzīvajos palikušais tiesnesis apspriežas pats ar sevi un pieņem nolēmumu. Gadījumos, ja tiesas sastāvā esošais tiesnesis nevar samierināt savas personas daudzskaitlīgās balsis, viņš izlasa Satversmes preambulu par kristīgajām vērtībām, noņem mantiju un ķēdi, un stājas tiesājamā vietā, lai izbaudītu soda izciešanas smagumu nolūkā atrast taciņu uz pareizo tiesas nolēmumu.
Juris
12. Decembris 2019 / 10:58
4
ATBILDĒT
Super, liels paldies !!!
Žēl, ka daži tiesneši tomēr ir burta nevis jēgas kalpi.
Dace Milberga
11. Decembris 2019 / 12:22
8
ATBILDĒT
Paldies Neimaņa kungam par nu jau ne pirmo reizi sniegtu argumentētu un pamatotu kritiku par kādu no Augstākās tiesas Senāta Krimināllietu departamenta spriedumu. Cerams sāks arī ieklausīties.
Normunds Šlitke > Dace Milberga
11. Decembris 2019 / 20:24
35
ATBILDĒT
Rūpīgi izlasīju rakstu. Neredzēju gandrīz nevienu loģisku argumentu. Manuprāt raksts ir juridiskajai metadoloģijai neatbilstoša kritika likumīgam un pamatotam Senāta nolēmumam. Uzskatu, ka autors nonāk pretrunā ar sevi, tā arī nespējot argumentēt vai pēc "balsojuma" tiesas sastāvs vai kāds tiesnesis no tā sastāva ir tiesīgs atcelt savu balsojumu, tiesai tāpēc atsākot apspriedi (un kā to fiksēt viena tiesaneša gadījumos?).
Atgādinu, ka konkrētajā gadījumā lieta tika skatīta viena tiesneša sastāvā, secīgi autora argumenti par "balsojumu", ar ko apspriede uzskatāma par pabeigtu (bet var tikt atsākta), neiztur kritiku.
Iespējams, ka Kriminālprocesa likma prasības, ka apriedes laikā tiesnesis nav tiesīgs darīt neko citu, tostarp, pat parakstīt "tehniskus" procesuālos lēmumus citās lietās, neatbilst procesuālās ekonomijas principam, taču tā ir likumdevēja izvēle un griba. Satversmes tiesā šo normu vēl neviens nav apstrīdējis.
Jautājums autoram un Dacei Milbergai: vai Jūsuprāt tiesnesis, kurš vienpersoniski ir izskatījis lietu, ir pieņēmis nenoformētu lēmumu, kura tēzes ir nodiktējis tiesneša palīgam, drīkst sākt skatīt citas lietas, lai gan tiesa formāli ir apspriedē, piemēram, vēl divas nedēļas?
Kā Jūsuprāt, citā tiesas zālē, universitātes lekcijā vai, piemēram, tiesnešu korporatīvajā pasākumā, sastopot tiesnesi, kuram jābūt tiesas apspriedē kriminālprocesā, jutīsies apsūzētais?
Varbūt, piemēram, arī zvērinātajiem ir laiks "iziet ielās", nevis noturēt apspriedi aiz slēgtām durvīm?
Atgādinu arī to, ka apspriedes noslēpums šajā lietā netika attiecināts uz sprieduma motīvu daļas rakstīšanu. Palīgs ir tiesīgs jau līdz tiesas apspriedei sagatavot nolēmuma ievaddaļu un faktisko apstākļu izklāstu (ja tiesnesis to ir uzdevis un vēlas iekļaut saīsinātajā spriedumā). Saīsinātais spriedums nesatur motīvu daļu, kas gatavojama ne tikai pēc tiesas apspriedes, bet pat pēc nolēmuma pasludināšanas.
Ievrojot JV noteiktās ētikas vadlīnijas informēju, ka Senāts apmierināja manu kasācijas sūdzību, tādējādi neesmu pilnīgi objektīvs un neatkarīgs kritikā raksta autoram.
Par lietas būtību (jeb bezjēdzību) būs atsevišks mans raksts, kā arī sūdzības kompetentajām institūcijām. Izskatāmajā krimināllietā persona tiek jau 10 gadus tiesāta par nevainojami precīzas pavadvēstules pie izpoildraksta iesniegšanu tiesu izpildītājam.. Tā vietā lai tiesātu 'cietušo", kurš tiesas spriedumu labprātīgi nepildīja vairāk nekā gadu.

Pamanīju (piem., lietā 2017-17-01), ka Satversmes tiesā ir citi standarti tiesas apspriedei, tās noslēpuma nodrošināšanai un nolēmuma teksta pieejamībai Satversmes tiesas darbiniekiem, taču tas atbilst konstitucionālas tiesvedības procesa būtībai un jēgai. Ir pašsaprotami saņemt Satversmes tiesas nolēmuma norakstu jau dažas sekundes pēc tā pasludināšanas vai iepzīties ar Satversmes tiess nolēmuma tekstu internetā bez nevajadzīgas aiztures, jo tas atbilst Satversmes 90., 92. un 100. pantam.
Jānis > Normunds Šlitke
12. Decembris 2019 / 11:00
1
ATBILDĒT
Šlitke ir ieinteresēts un nav objektīvs.
Normunds Šlitke > Jānis
12. Decembris 2019 / 12:43
5
ATBILDĒT
Kamī es esmu ieinteresēts? Manu kasācijas sūdzību Senāts taču ir apmierinājis. Turklāt Senāta argumenti vairs nebūs uz šo lietu attiecināmi - lieta jau otro reizi ir atgriezusies pirmajā instancē, kas to ir atsākusi skatīt pēc būtības.
Dace Milberga > Normunds Šlitke
11. Decembris 2019 / 23:11
4
ATBILDĒT
Jautājums autoram un Dacei Milbergai: vai Jūsuprāt tiesnesis, kurš vienpersoniski ir izskatījis lietu, ir pieņēmis nenoformētu lēmumu, kura tēzes ir nodiktējis tiesneša palīgam, drīkst sākt skatīt citas lietas, lai gan tiesa formāli ir apspriedē, piemēram, vēl divas nedēļas?
________________________________________________________________

Šlitkes kungs, ko Jūs saprotiet ar "ir pieņēmis nenoformētu lēmumu"?

Manuprāt, Neimaņa kungs rakstā ir sniedzis atbildi, ka lēmuma tehniska noformēšana nenozīmē apspriedes noslēpuma izpaušanu.
No kā es, savukārt, uzdrošinos izdarīt secinājumu, ka apspriedes galvenais mērķis ir ne tikai satura atbilstība likumam, bet arī mērķa sasniegšana - lēmuma netraucēta pieņemšana. Svarīgākais, lai lēmums ir pieņemts. Pēc kā, lēmuma tehniska noformēšana ir sekundārs jautājums, kas lēmumu pēc būtības nedrīkst un nespēj ietekmēt vai mainīt.

KPL 513.panta otrā daļa pavisam skaidri noteic, ka Tiesa var pārtraukt apspriedi, lai atpūstos, kā arī brīvdienās un svētku dienās. Likums neparedz citus izņēmumus, tai skaitā tiesības tiesai skatīt citas lietas.

Ja Jums, Šlitkes kungs, ir zināms šāds gadījums par kādu uzdodiet jautājumu, tad tam būtu jānonāk augstākas instances tiesā risināšanai.
Normunds Šlitke > Dace Milberga
12. Decembris 2019 / 12:36
4
ATBILDĒT
Advokāta praksē ir bijuši gadījumi, kuros tiesnesis apspriedi nosaka uz nedēļu, kuras laikā veic citus darbus citās lietās, piemēram, nedēļu "apspriedās" Cēsu tiesa viena tiesneša sastāvā krimināllietā Nr. 12130000512. Garā apspriede bija lieka un nevajadzīga, jo nelikumīgais spriedums pēc būtības tāpat tika atcelts. Turklāt grūtības nesagādāja TIS sameklēt tiesas apspriedes laikā gatavotos tiesneša procesuālos lēmumus citās lietās (apspriede ilga no 04.07.2014. līdz 11.07.2014 plkst. 09:30, bet jau 2014. gada 10. jūlijā tiesas apspriedē it kā esošais tiesnesis ir pieņēmis lēmumu citā kriminālprocesa lietā Nr. 11400036314)
Tad jau labāk būtu bijis paziņot, ka nolēmums lietā ir pieejams jau ātrāk, apspriedi pabeidzot, nevis to nelikumīgi pārtraucot. Cita starp - esmu pret spriedumu pasludināšanu tiesas sēdē, ja vien to nav iespējams izdarīt bez liekas kavēšanās (stundas laikā pēc apsūdzētā pēdējā vārda noklausīšanās
diemžēl
11. Decembris 2019 / 09:11
5
ATBILDĒT
šis nav vienīgais gadījums, kad aiz pāris kokiem nav bijis vēlmes (vai prasmes) ieraudzīt arī mežu.
Autoram - paldies!
visi numura raksti
Intervija
UNIDROIT: ko tas nozīmē un kam tas vajadzīgs
Starptautisko Privāttiesību unifikācijas institūts (UNIDROIT)1 ir viena no ietekmīgākajām organizācijām pasaulē, kas nodarbojas ar starptautisko privāttiesību unifikāciju un harmonizāciju. Šī neatkarīgā starpvaldību organizācija ...
Vija Kalniņa
Juridiskā literatūra
Atvērta grāmata par starptautiskajām publiskajām tiesībām un krīzēm
26. novembrī Rīgas Juridiskajā augstskolā tika atvērta grāmata How International Law Works in Times of Crisis, kas veltīta starptautisko tiesību darbības un piemērošanas problemātikai krīzes apstākļos. Grāmata ir 2016. gada ...
Emīls Jonins
Skaidrojumi. Viedokļi
Ar izpildvaras pilnvaru nodošanu ES aģentūrām saistītie ierobežojumi EST judikatūrā
Tiesību politika
Iecere grozīt ģenerālprokurora izvirzīšanas kārtību raisa diskusiju
Tieslietu ministrija ir izstrādājusi un nodevusi sabiedrības apspriešanai likumprojektu "Grozījumi Prokuratūras likumā" un likumprojektu "Grozījumi likumā "Par tiesu varu"".1 Anotācijā norādīts, ka abu normatīvo aktu projektu mērķis ...
Linda Luste
Juridiskā darba tirgus
Linda Luste
AUTORU KATALOGS