Pārvaldīšanas līgumi tiek slēgti divos dažādos veidos – kā koplīgums vai kā individuāli līgumi ar katru dzīvokļa īpašnieku. Ievērojot Augstākās tiesas jaunākajā judikatūrā paustās atziņas, pārvaldīšanas līgums būtu slēdzams starp dzīvokļu īpašnieku kopību un pārvaldnieku, nevis katru dzīvokļa īpašnieku un pārvaldnieku. Rakstā tiks ilustrēti līdzšinējās pieejas praktiskie un tiesiskie aspekti, kā arī iespējamā problemātika attiecībā uz pārvaldīšanas līguma slēgšanu starp dzīvokļu īpašnieku kopību un pārvaldnieku.
Dzīvojamās mājas kopīpašnieki, pieņemot lēmumu atsaukt pārvaldīšanas uzdevumu esošajam mājas pārvaldniekam, nereti saskaras ar to, ka nav iespējams pārņemt mājas uzkrājumu fondu. Publikācijā tiks skaidrota problemātika normatīvajos tiesību aktos un to interpretācijā, kas rada šādas situācijas. Tā kā dzīvokļu īpašnieku kopība ir atzīstama par tiesību subjektu,1 drīzumā varētu mainīties līdzšinējā prakse attiecībā uz pārvaldīšanas uzdevuma nodošanu un pieņemšanu.
Dzīvokļu īpašnieku vai dzīvokļu īpašnieku kopības pienākums noslēgt pārvaldīšanas līgumu
Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma2 10. panta otrā daļa paredz, ka "dzīvojamās mājas īpašnieks uzdod pārvaldniekam pārvaldīšanas uzdevumu, rakstveidā noslēdzot ar viņu dzīvojamās mājas pārvaldīšanas līgumu (turpmāk – pārvaldīšanas līgums). Dzīvokļu īpašnieki pārvaldīšanas līgumu slēdz saskaņā ar dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumu, kas pieņemts Dzīvokļa īpašuma likumā noteiktajā kārtībā. Noslēgtais pārvaldīšanas līgums ir saistošs ikvienam dzīvokļa īpašniekam". Ar dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumu tiek nolemts, vai pārvaldīšanas līgums tiks slēgts individuāli ar katru dzīvokļa īpašnieku vai kā koplīgums. Lai arī normatīvais regulējums tieši neparedz duālu veidu, kādā pārvaldīšanas līgums ir slēdzams, tas izriet no prakses, kā arī netieši no Rīgas domes saistošo noteikumu Nr. 43 9.3. punkta, kas paredz, ka "gadījumā, ja pārvaldīšanas līgums slēgts ar katru dzīvokļa īpašnieku vai kopīpašnieku atsevišķi, papildus iesniedz informāciju par noslēgto līgumu skaitu, datumu un to noslēgušajiem īpašniekiem". Individuāli pārvaldīšanas līgumi tiek slēgti gan tāpēc, ka dažreiz apgrūtinoši ir savākt vairāk nekā 50 % dzīvokļu īpašumu pārstāvju parakstus koplīgumam, gan arī ērtāk un finansiāli izdevīgāk dzīvokļu īpašniekiem lēmumus pieņemt ir aptaujas veidā, nevis rīkojot kopsapulci.
Tas nozīmē, ka aptaujas rezultātā, vienojoties par koplīguma noslēgšanu ar pārvaldnieku, būtu jāorganizē tā parakstīšanas process, kas var izvērsties par laikietilpīgu un ilgstošu procedūru. Protams, ar dzīvokļu īpašnieku lēmumu koplīguma parakstīšanai var tikt pilnvarota viena vai vairākas personas. Tomēr pastāv risks, ka tiks celtas ierunas par pilnvarojuma esamību, ja dzīvokļu īpašnieku lēmumā "par" pilnvarojuma došanu nebūs nobalsojuši dzīvokļu īpašnieki, kuri pārstāv vismaz divas trešdaļas no visiem dzīvokļu īpašumiem atbilstoši Dzīvokļa īpašuma likuma4 16. panta otrās daļas 4. punktam un 17. panta septītajai daļai. Autores ieskatā, konkrētajā gadījumā pilnvarojuma došana parakstīt pārvaldīšanas līgumu dzīvokļu īpašnieku kopības vārdā ir saistīta ar pārvaldīšanas uzdevuma došanu un Dzīvokļa īpašuma likuma 16. panta otrās daļas 9. punktu, kam pietiekams ir vairāk nekā puses dzīvokļu īpašumu pārstāvju balsojums "par".
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
- Pieeja jaunākajam izdevumam
- Neierobežota pieeja arhīvam – 24 h/7 d.
- Vairāk nekā 18 000 rakstu un 2000 autoru
- Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
- Personalizētās iespējas – piezīmes, citāti, mapes