ŽURNĀLS Atsaucoties uz publicēto

25. Augusts 2020 /Nr.34 (1144)

Par politisko argumentu robežām jeb vēlreiz par 1920. gada Miera līguma spēkā esamību
Māris Lejnieks
LU Juridiskās fakultātes Starptautisko un Eiropas tiesību zinātņu katedras lektors, Ārlietu ministrijas Starptautisko un Eiropas tiesību neatkarīgo ekspertu padomes priekšsēdētājs 

Šogad 11. augustā plaši tika atzīmēta 1920. gada Latvijas – Krievijas Miera līguma 100. gadadiena. Rīgas pilī to atzīmēja ar svinīgu sēdi ar Valsts prezidenta priekšlasījumu, Saeimas priekšsēdētājas un Ministru prezidenta uzrunām, kā arī nelielu Latvijas, Igaunijas, Somijas un Polijas ārlietu ministru diskusiju.1 Tajā pašā dienā "Jurista Vārds" publicēja ārlietu ministra padomnieka Mārtiņa Drēģera rakstu "Uz mūžīgiem laikiem".2 Gan pasākumu Rīgas pilī, gan kolēģa M. Drēģera rakstu caurvij viena pamattēze – 1920. gada Miera līgums "nevaid miris" un ir mūžīgi dzīvs (kā Imanta, Ļeņins vai Lukašenko), t.i., līgums ir spēkā esošs. Šajā rakstā, nepieskaroties Rīgas pilī izskanējušajiem argumentiem, kuri gan arī nebija īsti korekti, vēlos paanalizēt kolēģa M. Drēģera rakstu.

Vispirms jāsaka paldies kolēģim M. Drēģerim par rakstu, kuru ar interesi izlasīju, jo pašu Miera līgumu savulaik esmu pētījis. Laba analīze, kaut saprātīgu cilvēku domas taču var arī dalīties.

Rakstā autors pamatā runā par Miera līguma 2. pantu, neskarot 3. pantu, kurš ir pilnībā pārjaunots ar Latvijas – Baltkrievijas un Latvijas – Krievijas robežlīgumiem, ne turpmākos pantus, kuri saturēja Pirmā pasaules kara seku situācijas noregulējumu (karagūstekņi, bēgļi, izvestie īpašumi un arhīvi).

VĒL PAR ŠO TĒMU
komentāri
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
visi numura raksti
Dāvids Gurevičs
Skaidrojumi. Viedokļi
Cietušā – juridiskās personas – pārstāvis kriminālprocesā un tā atbildība
Jānis Jurkāns
Viedoklis
Jāpaplašina videokonferences pielietojums tiesās
Covid-19 ierobežojumu ietekmē strauji pieauga dažādu tiešsaistes komunikācijas platformu izmantošana darījumu un lietišķajā komunikācijā. Pāris mēnešu laikā prakse izmantot videokonferences kļuvusi par neatņemamu sastāvdaļu gan ...
7 komentāri
Ieva Miļūna
Skaidrojumi. Viedokļi
Erga omnes pienākumi un to aizsardzība no ANO orgānu puses
Stella Kaprāne
Skaidrojumi. Viedokļi
Negodīgi līgumu noteikumi līgumos ar patērētājiem: tiesu prakse un problēmjautājumi
Patērētāju tiesību aizsardzība gadu gaitā aplūkota gan dažādos rakstos un grāmatās, gan tiesu praksē un arī 2018. gada Augstākās tiesas prakses apkopojumā, tomēr juridiskajā literatūrā maz aplūkoti tieši negodīgi līguma ...
Madara Lindāne
Skaidrojumi. Viedokļi
Valsts pārvaldes iestāžu darbība sociālajos tīklos: tiesiskie aspekti
Sociālie tīkli mūsdienās ir kļuvuši par būtisku platformu cilvēku savstarpējai saziņai un informācijas apritei. Līdz ar sociālo tīklu attīstību tos savas darbības ietvaros arvien vairāk izmanto arī valsts pārvaldes iestādes. Tas ...
AUTORU KATALOGS